Uzņemties atbildību par savu valsti

4. maijā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzē notika ekumenisks dievkalpojums par Latviju. Ar klātesošajiem lūgšanās vienojās draudzes prāvests Andris Kravalis un bīskaps emeritus Antons Justs. Sanākušos uzrunāja priesteris Andris Marija Jerumanis, luterāņu mācītājs Erberts Bikše, pareizticīgo priesteris Jānis Dravants un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Vēršoties pie ticīgās tautas, priesteri un mācītāji ikvienu aicināja pateikties Dievam par to, ka šobrīd varam dzīvot neatkarīgā un brīvā valstī. Dievkalpojuma sākumā priesteris Andris Kravalis atgādināja par laiku, kad Latvija bija okupēta, uzsverot, kāpēc ir svarīgi pulcēties, lai vienotā garā pateiktos Dievam. Savukārt mācītājs E. Bikše, atsaucoties uz Martinu Luteru Kingu, teica: „Mums bija un aizvien vēl ir sapnis par brīvu Latviju. Kad mēs izdarām izvēli un izvēlamies labo, tad sapņi sāk piepildīties.”

Priesteris A. M. Jerumanis aicināja saglabāt savā atmiņā tautas vēsturi un no tās mācīties. Savā uzrunā viņš iezīmēja arī divus aspektus, kuros mums būtu jāuzņemas atbildība: „Mēs esam atbildīgi par to, kā esam izmantojuši iegūto brīvību. (..) Vai pietiek ar ārējo brīvību? Kad atbrīvojāmies no ārējas okupācijas, nokļuvām citā verdzībā – sistēmā, kuru veido tā sauktā patērētāju sabiedrība, kas liek cilvēkam domāt, ka brīvs ir tas, kuram vairāk pieder. Tā labklājība tiek reducēta tikai uz materiālām vērtībām. Turklāt šķiet, ka slēpjamies aiz vārda „tolerance”, lai attaisnotu jebkuru rīcību, un rīkojamies tā, it kā patiesības kā tādas nebūtu. Otrkārt, mēs esam atbildīgi par saņemto valsts neatkarību. (..) Neatkarību var pazaudēt, ja zūd piederības izjūta, ko veido valoda, kultūra, tēvzemes mīlestība un vēsturiskā atmiņa.”

A. M. Jerumanis norādīja arī uz ģimeni kā nācijas pirmo, mazāko šūniņu, uzsverot, ka atbildība pret valsti ietver arī cieņu pret ģimeni. Turklāt arī tad, ja latvietis nolēmis izbraukt no savas valsts, viņš nedrīkstētu aizmirst savu dzimteni. Arī esot prom, ikvienam latvietim ir atbildība mācīt savam bērnam latviešu valodu un savas valsts kultūru.

Arī Pēteris Sproģis runāja par ģimeni un tās modeli: „Svētie Raksti dod padomu – lai laulība būtu iespējama, ir jāmācās no Kristus, kurš bija gatavs ziedot savu dzīvību.” Turpinājumā viņš papildina, ka arī valsts ir iespējama tad, ja mācāmies no Kristus: „Kā tas ir iespējams, ka Baznīca ir varējusi pastāvēt visus šos gadsimtus? (..) Atbilde ir atrodama Kristus mīlestībā, kurš gadsimtiem ilgi ir mīlējis savu draudzi ne vien par to, kāda tā ir, bet vēl vairāk – pat par spīti tam, kāda tā ir. Arī mums ģimenē un valstī no tā jāmācās. (..) Jāmīl šī valsts arī par spīti tam, kāda tā ir, jo šī valsts esam mēs paši.”

LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti