Jau vairākus gadsimtus Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcā Krāslavas novadā atrodas Tērbatas Dievmātes gleznas kopija. Tā Latvijā ir ieceļojusi no Igaunijas 17. gadsimtā, bet pašlaik Igaunijas nevalstiskā organizācija „Tērbatas Jaunavas Marijas Ģilde” plāno izveidot svētgleznas kopijas, kuras vēlāk varētu ievietot katoļu baznīcās Tartu un Tallinā. Tas notiktu, atzīmējot 800. gadadienu kopš 1215. gada Laterāna koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs “Mātes zemi – Terra Mariana” jeb Livoniju tāpat kā “Dēla zemi” jeb Palestīnu. Šī notikuma atcerei Igaunijā plānoti vairāki pasākumi kā valsts, tā Baznīcas līmenī.
Kā informēja šīs iniciatīvas pārstāvis Hannes Korjus, 2013. gada 11.-12.maijā jau notika Tērbatas/Tartu Jaunavas Marijas Ģildes darba grupas pirmais komandējums uz Indricas baznīcu Krāslavas novadā, lai apskatītu gleznu un redzētu tās stāvokli. Šā gada rudenī plānotas pārrunas ar Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapu Jāni Buli, lai vienotos par turpmāko darbu gaitu, jo paralēli kopiju izgatavošanai igauņi cer uzņemt dokmentālu materiālu par svētgleznu.
Vēstures avoti liecina, ka Tērbatā 17. gadsimtā bija slavena Dievmātes glezna ar žēlastībām. Pēc jezuītu izraidīšanas no Igaunijas viņi to paņēma līdzi uz Daugavpili. Kad Krāslavā 1676. gadā uzbūvēja jaunu koka baznīcu, jezuīts Juris Ludenghauzens-Volfs šo gleznu ievietoja Krāslavas baznīcā. Bet kad jezuītu misiju pārcēla uz Indricu, tie gleznu paņēma līdzi, savukārt Krāslavā atstāja rūpīgi izgatavotu gleznas kopiju. Krāslavā šo izmaiņu atklāja lazaristi un kopiju aizsūtīja jezuītiem uz Indricu. 1779. gadā jezuīti devās projām no Indricas. Gleznas oriģinālu viņi paņēma līdzi uz Daugavpili, pēc tam uz Izvaltu, bet kopiju atstāja Indricā. Kad 1896. gadā Izvaltā uzbūvēja mūra baznīcu, Tērbatas Dievmātes gleznu pārnesa uz to un ievietoja sānu altārī, Evaņģēlija pusē. Svētbildi greznoja sudraba riza un kronis. Arī tur tā bija ticīgo vidū lielā cieņā. 1941. gadā kara laikā Izvaltas baznīca nodega un tur gāja bojā senā Tērbatas Dievmātes glezna. Tagad vienīgi Indricā ir šīs Dievmātes gleznas rūpīgi pagatavotā kopija, kas šobrīd ir diezgan sliktā stāvoklī, īpaši tāpēc, ka 1991. gadā baznīcā iespēra pērkons un izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tajā esošās gleznas cieta.
Kā informēja šīs iniciatīvas pārstāvis Hannes Korjus, 2013. gada 11.-12.maijā jau notika Tērbatas/Tartu Jaunavas Marijas Ģildes darba grupas pirmais komandējums uz Indricas baznīcu Krāslavas novadā, lai apskatītu gleznu un redzētu tās stāvokli. Šā gada rudenī plānotas pārrunas ar Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapu Jāni Buli, lai vienotos par turpmāko darbu gaitu, jo paralēli kopiju izgatavošanai igauņi cer uzņemt dokmentālu materiālu par svētgleznu.
Vēstures avoti liecina, ka Tērbatā 17. gadsimtā bija slavena Dievmātes glezna ar žēlastībām. Pēc jezuītu izraidīšanas no Igaunijas viņi to paņēma līdzi uz Daugavpili. Kad Krāslavā 1676. gadā uzbūvēja jaunu koka baznīcu, jezuīts Juris Ludenghauzens-Volfs šo gleznu ievietoja Krāslavas baznīcā. Bet kad jezuītu misiju pārcēla uz Indricu, tie gleznu paņēma līdzi, savukārt Krāslavā atstāja rūpīgi izgatavotu gleznas kopiju. Krāslavā šo izmaiņu atklāja lazaristi un kopiju aizsūtīja jezuītiem uz Indricu. 1779. gadā jezuīti devās projām no Indricas. Gleznas oriģinālu viņi paņēma līdzi uz Daugavpili, pēc tam uz Izvaltu, bet kopiju atstāja Indricā. Kad 1896. gadā Izvaltā uzbūvēja mūra baznīcu, Tērbatas Dievmātes gleznu pārnesa uz to un ievietoja sānu altārī, Evaņģēlija pusē. Svētbildi greznoja sudraba riza un kronis. Arī tur tā bija ticīgo vidū lielā cieņā. 1941. gadā kara laikā Izvaltas baznīca nodega un tur gāja bojā senā Tērbatas Dievmātes glezna. Tagad vienīgi Indricā ir šīs Dievmātes gleznas rūpīgi pagatavotā kopija, kas šobrīd ir diezgan sliktā stāvoklī, īpaši tāpēc, ka 1991. gadā baznīcā iespēra pērkons un izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tajā esošās gleznas cieta.
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas līdzstrādniece, mākslas zinātniece Rūta Kaminska norāda, ka Indricas Dievmātes glezna ir Sniega Dievmātes jeb Santa Maria Maggiore Dievmātes, kas atrodas Romā, kopija. Viņa arī norāda, ka Indricā esošajai gleznai būtu nepieciešama restaurācija, tomēr patlaban trūkst līdzekļu, lai to veiktu.
LRKB IC
