Mūzikai ir viens mērķis – Dieva slavināšana un cilvēka svētdarīšana

Ko nozīmē vārds „Alleluja”? Tas ir senebreju izcelsmes vārds un nozīmē: slavējiet Kungu, teiciet Viņa piemiņu, slavējiet Viņa svētumu! Šis pateicības sauciens netiek tulkots un plaši tiek lietots gan jūdu, gan kristiešu lūgšanās. Vecajā Derībā to lieto kā piedziedājumu psalmos un himnās. Jaunajā Derībā tas jau ir sastopams apustuļu laikos. Evaņģēlists Jānis noslēdz Atklāsmes grāmatu ar Alleluja dziedājumu, sakot: „Alleluja, pestīšana un gods, un vara pieder Dievam, mūsu Kungam! Alleluja!” Vācu komponists Georgs Frīdrihs Hendelis šo Alleluja komponē oratorijai „Mesija”. Viņš to saraksta ļoti īsā laikā pēc smagas slimības, un tas ir viens no izcilākajiem baroka laikmeta Alleluja skaņdarbiem.

Alleluja, slavēsim Dievu! Dieva slavēšana caurstrāvo visu Bībeli. Ar šo attieksmi, pareizāk būtu teikt, ar šo lūgšanu, mēs apliecinām Dievu. Cilvēka ticībai un mūzikai ir ciešas saites. Cilvēku ilgas pēc Dieva kopš senseniem laikiem ir pavadījusi mūzika. Šo patiesību apliecina gan Bībeles pravieši, gan skaņražu gara darbi. Svētajos Rakstos mūzikai ir īpaša vieta, jo tā atver cilvēka dvēseli, tā palīdz pacelties pāri sadzīviskajam, ikdienišķajam un tuvoties Dieva esības noslēpumam. Vienlaikus mūzikas uzdevums ir runāt ar Dievu, uzrunāt Dievu. Un slavēšanas un pateicības attieksme ir katras lūgšanas pamatā. Ja mēs pārdomājam Tēvreizi, tad pirmos četrus lūgumus Jēzus izsaka slavēšanas un pateicības formā. Tikai pēc tam trīs pārējie lūgumi seko kā lūgumi.

Dieva slavēšana ne vienmēr ir viegla. Tā pieprasa sirds brīvību, paļāvību, uzticēšanos. Dažreiz mēs nespējam slavēt, jo pietrūkst izlīgšanas un piedošanas. Bet slavēšanas un pateicības lūgšana mūs atbrīvo no egoisma. Izteiksmīgs piemērs ir Jēzus māte Marija, kas steidzas pie savas radinieces Elizabetes, un tiklīdz to ir satikusi, viņa dzied un slavē Kungu: „Augsti slavē Kungu, mana dvēsele!”

Šodien esam īpašā dienā. Mēs esam aicināti slavēt Kungu. Slavēt ne tikai ar vārdiem, bet ar dzīvi, ar sirdi, ar balsi un ticību. Dziedāsim šodien šo Alleluja ar īpašu spēku un prieku, jo esam vienoti Dieva Vārdā, Kristū, tuvākmīlestībā kā vienā dziesmā, kā to pauž draudžu kopkoris slavēšanā un pateicībā.

Mūzikā ir kāds ļoti svarīgs princips- ar kādu noti iesāksi, tādā skaņkārtā vai tonalitātē dziedāsi. Paldies Tev, Dievs, ka šodien varam iesākt ar lūgšanu, ar pateicību šo mūsu tautas Dziesmu svētku dziesmu. Dziedāsim šo Alleluja visi, jo Dievs ir uzticams. Kā saka Svētie Raksti: Viņš neļauj, ka tiekam kārdināti pār mūsu spēkiem. Un ja tu esi kādā dzīves pārbaudījumā, Dievs tev parādīs izeju, lai tu nepakristu, lai nepaliktu guļam. Jo slavēšana ir tā pareizā attieksme, kas tevi izved no strupceļa.

Piekritīsiet, ka skumjas ir ļaunākais no dvēseles stāvokļiem. Tās ir postošas katram Dieva bērnam un dara visu, lai iznīcinātu cilvēku un apspiestu Svēto Garu. Un tāpēc tik svarīgi ir ietērpties priekā, atrast spēku, lai slavētu Kungu, jo prieks vienmēr ir Dievam patīkams, Dievs to gaida no mums. Tāpēc izbaudīsim prieku! Priecīgs dara labu, domā labu un nicina skumjas. Bēdīgs cilvēks dara divkārt sliktu, jo viņš apvaino Svēto Garu, kas ir Iepriecinātājs, un viņam arī savās skumjās ir grūti atzīties un izsūdzēt savu grēku. Skumjas dara cilvēka sirdi smagu, tās neļauj lūgšanai nonākt pie altāra. Tādēļ attīri savu sirdi no šīm nevajadzīgajām skumjām, un tu dzīvosi Dievam. Debesīs nav vietas skumjām. Mācīsimies biežāk skatīties Debesīs, un dziesma, patiesībā arī deja, var kļūt par efektīvu lūgšanas un ticības izaugsmes līdzekli.

Dieva vārds saka: „Un viņi dzīvos Dievam, tie, kas atmetīs skumjas un ietērpsies uzticēšanās priekā.” Dziesma ir svētceļnieku attieksme. Svētceļnieks soļo dziedādams. Viņš ir ceļā un dziesma viņam atvieglo ceļu, jo viņš raugās uz Tēvzemi, viņš raugās uz sava ceļojuma mērķi. Pāvils efeziešiem saka: „Dziediet savā starpā psalmus, himnas, garīgas dziesmas, dziediet un skandiniet dziesmas Kungam!” Svētais Augustīns saka: „Kas dzied, lūdzās divkārši.” Dziesmai un mūzikai ir viens mērķis – Dieva slavināšana un cilvēka svētdarīšana. Mēs esam radīti, lai slavētu Dievu.”