Garīgā semināra pirmajā kursā mācības sāks četri semināristi

Rīgas Garīgā seminārā docētājs priesteris Andris Priede, kurš laboja rakstisko eksāmenu, sacīja: „Šogad saistībā ar pāvesta Benedikta XVI izsludināto Ticības gadu piedāvājām rakstīt par tādu emblemātisku Vecās Derības personu kā Ābrahams – viņš kā ticības tēvs, viņa ticības pieredze. Interesanti, ka katrs no kandidātiem atklāja kādu interesantu Ābrahama ticības šķautni. Patīkami redzēt, ka topošie studenti uzrāda arī labas valodas prasmes. Gadu no gada uzlabojas interpunkcija. Arī tam mēs pievēršam uzmanību. Nebija iemesla, lai bloķētu kāda uzņemšanu seminārā. Šo eksāmenu kārtoja četri kandidāti. Vitālijs Kalnačs to nekārtoja, jo šo eksāmenu bija kārtojis jau pirms vairākiem gadiem, stājoties seminārā.”
Pirmkursnieku moderators būs seminārists Aivars Līcis, kurš jaunajā mācību gadā mācīsies sestajā kursā. Viņš saka, ka vienu no jaunajiem semināristiem pazīst jau ilgāku laiku, bet pārējos būs vēl jāiepazīst. Aivars norāda, ka gribētu ievadīt jauniešus semināra dzīvē bez pārlieku lielas moralizēšanas vai pamācīšanas.
Turpinājumā daži vārdi, ko jaunie Garīgā semināra audzēkņi saka par sevi un savu aicinājumu.
Vitālijs Kalnačs, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles draudze, 38 gadi:
„Pirms ilgāka laika biju sajutis aicinājumu kalpot cilvēkiem. Vienmēr par to biju domājis un tagad esmu šeit. Kopš tā brīža ir pagājuši aptuveni astoņi gadi, jo 2005. gadā no semināra aizgāju. Esmu laikam no tiem cilvēkiem, kas meklē, kas meklē patiesību, kas grib kalpot cilvēkiem ar pilnu atdevi. Šai laikā strādāju skolā par skolotāju un sapratu, ka priesterība tomēr ir mans aicinājums.
Astoņi gadi ir ilgs laiks, bet tas ir atkarīgs no katra cilvēka, cik ilgi viņam jānobriest līdz tādam lēmuma. Vienam pietiek sešu semināra gadu, citam vajag papildu pieredzi pasaulē, lai nobriestu līdz šim lēmumam. Laikam esmu viens no šiem cilvēkiem.”
Jānis Beļusovs, Rīgas Vissv. Trīsvienības draudze, 35 gadi:
„Atnācu uz semināru, sekojot savam aicinājumam. Tas bija ilgs pārdomu posms – aptuveni trīs gadi. Bet šogad nolēmu kaut ko darīt, lai savu aicinājumu pārbaudītu. Tā bija atbilde, ko saņēmu no Dieva, kad gaidīju un lūdzu atbildi par savu aicinājumu. Viņš man to pateica. Mani tuvinieki pagaidām par manu lēmumu nezina. Saviem vistuvākajiem cilvēkiem to paziņošu, gan jau pārējie arī vēlāk uzzinās.”
Valdis Liepiņš, Pušmucovas Vissv. Jaunavas Marijas pasludināšanas draudze, 20 gadi:
„Mana sirds jau kopš bērnības ilgojās pēc Dieva. Gribēju saistīt savu dzīvi ar priesterības ceļu un vest citas dvēseles pie Dieva. Un manā dzīvē priesterības paraugs, kuram vēlētos līdzināties, ir tēvs Viktors Pentjušs.”
Mārtiņš Kārklis, Līvānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa draudze, 19 gadi:
„Mani uz semināru atveda pats Dievs. Aicinājumu sajutu pirms kādiem trim gadiem. Pamazām tas attīstījās un esmu nonācis šeit. Ģimene ir ticīga, tāpēc visi atbalstīja manu lēmumu. Domāju, ka priesterim jābūt dievbijīgam, uzticamam, atbildīgam pret tautu un pateicīgam.”
Uģis Utāns, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles draudze, 19 gadi:
„Aicinājumu uz priesterību sajutu jau aptuveni 12 gadu vecumā. Toreiz pr. Arnis Vizbelis komentēja līdzību par pļāvēju un pļaujas laiku. Viņa uzrunā klausoties, domāju, ka es varētu būt viens no tiem pļāvējiem, un to pārdomāju vairākus gadus. Protams, ar pārtraukumiem, bet tagad esmu šeit. Domājot par priesterību, mans paraugs ir Latvijas apustulis svētais Meinards.
LRKB IC