Trīs dienas – no 13. septembra vakara līdz 15. septembra pusdienlaikam – Latvijas Kristīgo nometņu centrā “Gančauskas”, Līgatnes pagastā, Cēsu novadā, risinājās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) Katehēzes metodiskā centra rīkotais seminārs katehētiem. Šāds seminārs katehēzes mācību gada iesākumā tiek rīkots jau trešo gadu pēc kārtas, var teikt, ka tā jau ir tradīcija – katehētiem no visas Latvijas sanākt kopā, lai saņemtu stiprinājumu, ierosmes un Dieva svētību nākamajam mācību cēlienam.
Skaistā un klusā semināra vieta netālu no Gaujas bija izvēlēta ļoti atbilstoši, jo tieši “Gančauskās” šovasar notika kristīgā nometne 120 bērniem, kuri gatavojās Pirmajai Svētajai komūnijai. Kaut arī ierodoties visus sagaidīja pārsteigums – lūgšanām un Svētās mises svinēšanai atvēlētā telpa izrādījās sen neapmeklēta, pieputējusi un nemājīga – tomēr kopīgiem spēkiem īsā laikā tā pārvērtās līdz nepazīšanai par sakoptu, ziediem rotātu, glītu baznīcu. Jau šis pirmais kopīgais veikums ieskicēja, ka seminārs būs darbīgs un auglīgs, ka ikviens ir gatavs sniegt savu ieguldījumu, lai tas izdotos.
Seminārs, kurā piedalījās RARZI pasniedzēji un 40 katehēti, iesākās ar Sv.Mises svinēšanu, kuru celebrēja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, koncelebrējot priesteriem Aleksandram Stepanovam un Sergejam Ivanovam OP. Savā sprediķī arhibīskaps atzīmēja, ka 13. septembris ir svētā Jāņa Hrizostoma (Jāņa Zeltamutes) piemiņas diena, kura aizbildniecību varam lūgt Dieva vārda sludināšanai un skaidrošanai. Viņš arī norādīja, ka dienas Evaņģēlija lasījums ļoti saskan ar pasākuma mērķi – katehēta garīgās dzīves padziļināšanu. Vārdi “vai tad aklais var vest aklo” skaidri pasaka, ka vispirms katehētam jākļūst “redzīgam”, lai varētu mācīt un “vest” bērnus ticības ceļā. Katehēts var mācīt tikai to, kāds viņš pats ir, tādēļ vispirms jāatbrīvojas no “baļķa” savā acī, jāļauj, lai Dievs vispirms attīra, “samaļ” visu nepatieso, nevajadzīgo viņā. Lasījumā no Sv .Pāvila pirmās vēstules Timotejam apustulis runā par Evaņģēlija – Labās vēsts – nodošana tālāk. Rīgas arhibīskaps akcentēja, cik svarīgi ir apzināties, ka visi esam uz šo kalpojumu aicināti. Noslēgumā arhibīskaps deva svētību pasākuma dalībniekiem un novēlēja radošas semināra dienas. Paldies arhibīskapam, kurš savā aizņemtībā atrada laiku, lai atklātu un svētītu semināru, un vēlu vakarā pienākumu saukts atgrieztos galvaspilsētā.
Otrās semināra dienas galvenais notikums bija katehēzes mācību komplekta “Mana Pirmā Svētā Komūnija – katehēze Gandarīšanas un Euharistijas sakramenta saņemšanai” atvēršana. Pateicību par ļoti gaidītās un Latvijas Baznīcai tik vajadzīgās mācību grāmatas un darba burtnīcas izdošanu autoru kolektīvam skaļiem aplausiem un sveicieniem pauda visi klātesošie, kuri uz šo izdevumu 8-10 gadu vecu bērnu sagatavošanai sakramentiem bija cerējuši jau vairākus gadus. Atsevišķi paldies tika teikts klātesošajiem mācību līdzekļa autoriem – māsai Diānai Cērmanei OP, priesterim Aleksandram Stepanovam, Lolitai Ērglei, Ingrīdai Trups-Kalnei, teoloģiskajam konsultantam – priesterim Sergejam Ivanovam OP, kā arī māsai Sofijai Irēnai Ošmjanskai CSCIJ, Ivetai Gailei un māksliniecei Dinai Ābelei, maketētājam Mārtiņam Krūklim neklātienē. Lai jaunā katehēzes mācību grāmata kalpotu kā iecerēts, autoru kolektīvs iepazīstināja ar mācību komplekta saturu, struktūru un tā pielietošanas metodiku. Jāsaka, ka vēl tiek gaidīta iznākam trešā mācību līdzekļa daļa – grāmata katehētam. Kā skaists vainagojums grāmatas atvēršanai sekoja pateicības Svētā Mise Svētā krusta pagodināšanas svētkos.
Pēcpusdiena tika veltīta katehētu garīgās dzīves padziļināšanai – priesteris Sergejs Dominiks OP aicināja ikvienu personīgi klusumā pārdomāt aicinājumu sekot Kristum – aicinājumu uz svētumu: “Jēzus – ceļš uz svētumu”, izmantojot Svēto Rakstu fragmentus. Tad sekoja priestera Aleksandra Stepanova lekcija “Svētie – mūsu paraugs ceļā uz svētumu”, kuras laikā iejutāmies un reflektējām sv. Franciska, sv. Terēzes no Bērna Jēzus un sv. Faustīnes piedzīvoto dažādās dzīves situācijās ceļā uz svētumu. Kulminācija bija vakara adorācija, pēc kuras īpašo katehēta svaidījumu ar eļļām saņēma katrs semināra dalībnieks. Par ikkatru tikta nodziedāta “Esi sveicināta!”, kura atskanēja un atbalsojās jau naksnīgajās debesīs vairāk nekā četrdesmit reižu, jo lūgšanā tika ietverti arī mājas palikušie vai aizbraukušie katehēti.
Svētdien pēc rīta lūgšanas māsa Diāna iepazīstināja ar klusuma un sajūtu vingrinājumiem bērna garīgās pieredzes ceļā, atgādinot, ka tie ir līdzeklis, ne mērķis, ceļā uz kluso lūgšanu. Kā patiesi Dieva bērni klātesošie arī veica šos klusuma un sajūtu vingrinājumus, pārsteigti atklājot sev ko jaunu, ieejot mistagoģiskā katehēzē. Atsaucoties uz Martina Bubera teikto, māsa Diāna akcentēja: “Nav runa par reliģijas iemācīšanos, zināmas un pazīstamas kārtības iegaumēšanu. Runa ir par reliģijas pamodināšanu bērnos un jaunatnē, gatavību pieskarties nenoteiktajam un nezināmajam. Nav jēgas sludināt, kas ir un kas nav atklāsme, bet parādīt, ka katra lieta var kļūt par atklāsmes trauku” (“Atgriešanās”, Heidelberga, 1965). Kā noslēgums un ilustrācija teiktajam sekoja praktiska nodarbība – deja ka lūgšana, kurā visi bija vienoti.
Tā nemanot bija pagājušas šīs dienas, necerēti bagātas un piepildītas. Pēc svētdienas Svētās Mises, sanākot uz apaļo galdu izvērtēt “Garīgais impulss – 3” semināru, katehēti izteica atziņas, ka semināra dalībnieku starpā visu laiku vadīja brīnišķīga kopības sajūta, ir stiprināta katehētu misijas apziņa, ka arī profesionālā jomā katehēti ir bagātināti un jūtas kompetentāki, ar iegūto stiprinājumu un saņemto svētību katehēti ir iedvesmoti uzsākt jauno mācību gadu. Pateicība visiem semināra organizētājiem, īpaši Lolitai Ērglei, RARZI pasniedzējiem, priesteriem, ērģelniecēm, ziedu kārtotājām, saimniecēm un ikvienam dalībniekam!
Semināra dalībniece katehēte Anna Jermakoviča
