“Betlēmes žēlsirdības mājā” rūpēsies par atkarīgo atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē pēc ārstēšanās

Šonedēļ, 30. septembrī, rehabilitācijas centrā “Betlēmes žēlsirdības mājā” notika projekta “Atkarīgais: de jure un de facto” atklāšanas seminārs. Uz semināru bija ieradušies viesi no Valsts Probācijas dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Rīgas patversmes, kā arī no vairākām nevalstiskajām organizācijām.

Semināra mērķis bija iepazīstināt ar jauno projektu, kā arī veicināt apziņu, ka, darbojoties kopā, ir iespējams sasniegt vairāk, jo tiem, kas cieš no atkarībām, ļoti nepieciešams atbalsts, un ir svarīgi, lai viņi zinātu, kur to saņemt. Turklāt tādā veidā paaugstinās arī drošība sabiedrībā.

Semināra gaitā projekta vadītāja Sanita Čevere pastāstīja, ka projekta “Atkarīgais: de jure un de facto” mērķis ir veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atkarīgajām personām, kas ir pārtraukušas vielas lietošanu un iziet atveseļošanās kursu, kā arī par nepieciešamo atbalstu, lai atgrieztos pilnvērtīgā dzīvē. Projekta laikā ir plānots apzināt situāciju Latvijā par iespējamo šo cilvēku diskrimināciju, kas var izpausties, piemēram, kā darba devēja nevēlēšanās pieņemt viņus darbā, uzzinot par viņu atkarību. S. Čevere uzsvēra, ka joprojām sabiedrībā trūkst izpratnes par to, ka atkarība ir slimība nevis rakstura vājums, izlaidība vai nolemtība, un tai nepieciešama kompleksa ārstēšana. Tāpēc jau šoruden plānots izveidot konsultatīvo tālruni 67214437, pa kuru jebkurš, kas saskāries ar netaisnīgu vai tiesības ierobežojošu attieksmi pret atkarīgām personām, kas vēlas atveseļoties, atveseļojas vai ir pabeigušas atveseļošanās kursu. Seminārā klātesošos uzrunāja Valija Anskaite, kura iepazīstināja ar nodibinājumu “Nova vita” un rehabilitācijas centru un dalījās pieredzē par šī darba nozīmīgumu.
Semināra noslēgumā dalībnieki secināja, ka de jure jeb juridiski Latvijā nav iespējams konstatēt atkarīgo personu tiesību aizskaršanu, tomēr de facto joprojām bieži sastopama neizpratne un zema informētība par atkarību kā slimību, aizspriedumi pret atkarīgajiem, un šie priekšstati bieži tiek attiecināti arī uz personām, kas ir atveseļošanās procesā. Tāpēc nepieciešams vairāk runāt un informēt sabiedrību par atveseļošanās pozitīvajiem piemēriem un atkarīgo personu sociālās rehabilitācijas sekmīgo iznākumu. Tajā skaitā, lai pamudinātu citus aktīvi lietojošus atkarīgos cilvēku ārstēties. Viens no sāpīgiem jautājumiem ir ieslodzīto personu iespējas resocializēties – aptuveni 90% ieslodzīto personu ir atkarīgas no kādām psihoaktīvām vielām un turpina dzīvot atkarībās arī pēc ieslodzījuma. Ir ļoti daudz darāmā tajā, lai šie cilvēki saņemtu palīdzību jau ieslodzījuma laikā un tā nepārtrūktu pēc atbrīvošanās. Pretējā gadījumā apmēram 90% no ieslodzītajiem, kas iznākuši brīvībā, ieslodzījumā nonāk atkārtoti.
Semināra dalībnieki bija vienprātīgi par to, ka Latvijā vēl ir ļoti maz atkarīgu cilvēku rehabilitācijas programmu un trūkst informācijas arī par esošajām. Projektā nākamajā gadā plānota organizāciju tīkla izveide – tajā tiks aicinātas iesaistīties gan NVO, gan valsts un pašvaldību institūcijas, kas darbojas ar atkarīgo personu atveseļošanu un resocializāciju. Drīz topošajā nodibinājuma “Nova vita” mājaslapā plānot apkopot informāciju par organizācijām, kas kalpo šajā jomā, par to mērķgrupu un piedāvāto palīdzību.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta “Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programmu” atbalstu.

Nodibinājuma “Nova Vita” valdes locekle Līga Roķe

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti