Līdzīgi kā mācību gads sākas septembrī, arī kopiena “Chemin Neuf” par jaunā gada sākumu dēvē rudeni, kad kopienas brāļi un māsas tiekas, lai lūgtos, pavadītu laiku sadraudzībā un sadalītu pienākums jaunajam darbības posmam. Jaunais gads sācies kopienai Latvijā, bet vairākas latviešu ģimenes un jaunieši ir devušies uz kopienas formāciju un kalpošanu ārpus Latvijas.
Inese Motte, “Chemin Neuf” māsa, kura dzīvo kopienas mājā Liepājā, stāsta, ka uz formāciju ir devušās piecas ģimenes. Latvijā patlaban palikuši aptuveni 20 cilvēki, ieskaitot tos, kuri šogad sāk kopienas ceļu, un divi, kas dzīvo kopienas mājā Liepājā. “Priecē, ka veidojas kupla jauniešu brālība “kopienas Chemin Neuf jaunieši”. Tā ir jauniešu misija. Esam sapratuši, ka šodien jauniešiem jāevaņģelizē jaunieši. Un šie jaunieši mums palīdz. Apmēram 10 jaunieši ir iesaistījušies. Bez viņiem mēs nevarētu nekādas jauniešu misijas organizēt,” saka I. Motte.
Runājot par izbraukušajiem latviešiem, I. Motte stāsta, ka trīs pāri ir devušies uz Saragosu Spānijā, kur viņiem sācies formācijas cikls “A” ģimenēm. Divas ģimenes ir Francijā – Otkombā un Tižerī. Arī viņi izdzīvos formāciju, bet citādi – kopienas iekšienē. Četri jaunieši ir Francijā un viena ir kalpošanā Spānijā, kur tulko latviešiem. Tulkošanā palīdzēs arī viens pāris. Jautāta, kāpēc ir svarīgi doties formācijā uz ārvalstīm, I. Motte norāda, ka kopienai Latvijā ir nepieciešami brāļi, kuri ir izgājuši zināma veida formāciju.
Kopienā “Chemin Neuf” līdzīgi kā citās kopienās pirmie trīs formācijas gadi ir kā postulāts un noviciāts. “Mūsu garīgumā ir svarīgi izglītoties, un viens no veidiem ir cikli “A” un “C”, kuru laikā notiek garīgā un teoloģiskā izglītošanās – Sv. Raksti, teoloģiskas lekcijas, bioētika, garīgās dzīves lekcijas, iepazīstot īpaši svēto Ignāciju no Lojolas, kura garīgums ir mūsu kopienas pamatā. Lai varam uzsākt kopienas dzīvi te, vajadzīgi kopienas brāļi, kas formēti no nedaudz vecākiem brāļiem. Esam viena no jaunākajām pasaulē atvērtajām kopienas mājām. Visjaunākā ir Filipīnās. Kopienai Latvija ir tāla vieta. Zinot, ka latviešu valoda ir sarežģīta, jārēķinās ar pašu spēkiem. Nebūs daudz cilvēku, kas mācīsies latviešu valodu un brauks uz šejieni kalpot vai dzīvot. Drīzāk mēs dosimies uz ārzemēm formācijā un atgriezīsimies šeit kalpot. Tas ir reālāk. Divus gadus biju vienīgā māsa, kas saistījusies ar kopienu. Kopš šīs vasaras esmu saistījusies uz mūžu gan celibātā, gan kopienā. Šogad vasarā arī daži Latvijas brāļi lika savus solījumus kopienā. Bet es nevaru viena pati formēt. Tāpēc vislabākā formācija ir cikli “A” un “C”, kurus iziet katrs kopienietis,” skaidro Inese.
Cikls “A” ilgst trīs mēnešus. Pēc tam var turpināt ciklu “C”. Taču parasti Dievs rāda, ko darīt tālāk un vai kāda ģimene izvēlas palikt ilgāk. Kopienas dzīvē nekas netiek uzspiests un, ja cilvēks nejūtas labi kopienā, varbūt tā viņam nav īstā vieta. Parasti trīs mēneši ir optimāls laiks, lai to saprastu, saka I. Motte. Līdzīga ir arī jauniešu formācija, bet tā notiek Otkombā, Francijā, un arī ilgst trīs mēnešus. Tur dzīvo pāris ģimenes, visi pārējie ir jaunieši. Ik gadu tiek uzņemti aptuveni 40 jaunieši.
Cikla laikā no rīta un vakaros ir lekcijas. Tā ir sava veida ļoti ātra teoloģiska formācija. Ģimenei tas nozīmē vismaz uz trim mēnešiem pamest darbu, savu ierasto dzīvesvietu un doties prom. Bērni laikā, kamēr vecāki mācās, iet vietējā skolā. Izrādās, bērni ir ļoti atjautīgi, ātri iejūtas un apgūst valodu. Pēc tam viņi jau brīvi un pat vēl labāk nekā vecāki iemācās jauno valodu. Tai pat laikā jāapzinās, ka bērni nav iestājušies kopienā, skaidro I. Motte. Tāpēc parasti ģimenei, uzturoties formācijas laikā ārvalstīs, ir sava dzīvesvieta, lai būtu ģimenes sajūta. Bērni piedalās kopienas dzīvē atkarībā no tā, kā to izvēlas vecāki. Tai pat laikā ir skaista sadraudzība starp dažādu tautību un konfesiju bērniem, jo ir kopīgi lūgšanu laiki. Tāpat īpaši tiek sagatavots Adventa laiks, kad arī bērniem ir īpašas katehēzes un lūgšanu brīži.
Pēc formācijas trīs ģimenes atgriezīsies Latvijā, bet divas paliks tur ilgāku laiku. Daži pēc tam izvēlas padziļināti studēt teoloģiju, kas arī ir iespējams Starptautiskajā teoloģijas institūtā Dombē, Francijā. I. Motte saka, ka viena ģimeni gaida atgriežamies Liepājā. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks pēc trim mēnešiem vai gada. Citas ģimenes atgriezīsies savās iepriekšējās dzīvesvietās, jo ne visi dzīvo kopienas mājā. Daži dzīvo savās ģimenēs, bet piedalās kopienas misijās un brālībās.
Turpinājumā arī neliela liecība. Slišānu ģimene kopā ar trim bērniem devusies formācijā uz Spāniju.. Viņi stāsta par savu ceļu uz kopienu un ikdienu Spānijā:
“Aicinājumu uz kopienas dzīvi mēs saņēmām vairāk nekā pirms trim gadiem – 2010. gada vasarā, kad pēc kāda brāļa uzaicinājuma piedalījāmies Kānas laulāto sesijā. Tad vēl kopiena nebija ienākusi Latvijā, bet vairāk kā 15 gadus notika laulāto rekolekcijas, kas ir viena no kopienas misijām. Pēc šīm rekolekcijām Dievs mūs uzrunāja vairākkārtīgi gan caur Svētajiem Rakstiem, gan ikdienā. Šo trīs gadu laikā esam izgājuši dažādas kopienas formācijas, pēc kurām saņēmām aicinājumu uz dzīves brālību un piedāvājumu doties uz mācību ciklu klosterī Aula Dei, Spānijā, kuru kartūziešu mūki 2011. gadā atdāvināja kopienai. Šo piedāvājumu uztvērām kā milzīgu Dieva dāvanu.
Mūsu ikdiena šeit paiet ļoti intensīvā ritmā. Mācību laikā studējam Svētos Rakstus, kristoloģiju, Baznīcas pirmo gadsimtu vēsturi. Vienu nedēļu būs garīgie vingrinājumi klusumā, Betānijas un ekumēnisma nedēļa, kā arī nedēļa “Dzīve Svētajā Garā”. Katru dienu ir laudes, vesperes, Sv. Mise, adorācija un personīgās lūgšanas laiks. Vienreiz nedēļā ir lūgšanu grupa, tikšanās brālībā un lūgšanas laiks laulāto starpā. Dažas reizes nedēļā ir darbs, kas ir neatņemama kopienas sastāvdaļa.
Brālīgo dzīvi šeit varam izdzīvot starp dažādu tautu un rasu pārstāvjiem, starp dažādu konfesiju pārstāvjiem, dažādu vecumu, celibāteru, jauniešu un ģimeņu starpā. Mācamies mīlēt un kalpot, kā teicis svētais Ignācijs no Lojolas. Mācamies pieņemt otra atšķirības, pieaugt paklausībā, kas dod brīvību, un atrast Dievu visās lietās. Patreiz mēs izdzīvojam pilnīgu paļāvību uz to, ko mums ir paredzējis Dievs. Esam pilnīgi brīvi un nepiesaistīti. Mums šī ir sekošana Kristum, Dieva aicinājumam, kas nes mieru un piepildījumu.”
Ik pa laikam arī uz Liepājas māju atbrauc brāļi no citām valstīm. Pērn deviņus mēnešus dzīvoja viena franču māsa. Šogad tiek gaidīta viena sieviete no Krievijas, kas vēlas kādu laiku pavadīt kopienā. Brāļu atbalsts Latvijā ir nepieciešams, jo kopiena vēl ir jauna.
Lēnām veidojas draudzība arī ar vietējiem iedzīvotājiem turpat Liepājā. Ik pa laikam “tiek atvērti vārti” vietējiem iedzīvotājiem. Notiek kopīga pankūku ēšana sadraudzībā ar “Mārtiņa māju”, bet aicinot arī Karostas iedzīvotājus. “Daudzi cilvēki ir pateicīgi, ka te esam, jo šai vietā, kur bija pamesta skola, iepriekš bieži notika dzeršanas līdz vēlai naktij, kas traucēja vietējo iedzīvotāju mieru,” stāsta I. Motte.
Viņa arī informē, ka vēl šogad kopiena “Chemin Neuf” rīkos pasākumus, kuros aicina piedalīties. Viens no tiem būs rekolekcijas saskaņā ar svētā Ignācija no Lojolas garīgajiem vingrinājumiem, kuras norisināsies no 16.līdz 23. novembrim Liepājā, kopienas “Chemin Neuf” mājā, Atmodas ielā 15. Rekolekciju tēmas būs: Atrast no jauna Dieva skatienu uz sevi; Ieiet dziļākā, iekšējā Kristus pazīšanā, lai Viņu labāk iemīlētu un Viņam kalpotu; Atpazīt, kāds ir Dieva aicinājums, lai atbildētu šim aicinājumam. Rekolekciju laikā tiks piedāvātas mācības, personīgās lūgšanas laiki, ieklausoties Svēto Rakstu vārdos, kopīgi lūgšanu laiki, sarunas ar garīgo pavadītāju. Turpretī no 29. novembra vakara līdz 1. decembrim turpat kopienas mājā norisināsies jauniešu nedēļas nogale. Papildu informācija par pasākumiem sekos “Chemin Neuf” www.facebook.com un www.katolis.lv.
LRKB IC
