Jau par tradīciju ir kļuvušas Rīgas un triju Lietuvas semināru savstarpējas sporta sacensības. Kopš 2006. gada Rīgas Garīgā semināra (RGS) semināristi sacenšas ar Telšu, Viļņas un Kauņas semināru audzēkņiem basketbola, futbola un volejbola sacensībās. Šogad komandas sacentās basketbolā.
Šī gada turnīrs izceļas ar vairākiem pārsteigumiem. Pirmkārt, vietas izvēle. Parasti sacensības organizēja Viļņas semināristi, kuriem ir sava sporta zāle, vai Rīgas semināristi, kas organizē futbola turnīrus. Šoreiz Telšu seminārs uzņēmās iniciatīvu un noorganizēja turnīru savā diecēzē Žemaišu Kalvārijā. Vietas izvēle nav nejauša, jo šogad Telšu diecēze svin 600 gadu kopš tās dibināšanas.
Otrkārt, pārsteidzoša bija turnīra norise. Parasti basketbola turnīros izteikti līderi bija Viļņas un Kauņas semināristi, aiz sevis atstājot Telšu un Rīgas semināristus. Šoreiz Izcili labu sniegumu rādīja turnīra organizētāji, kas uzvarēja visos mačos. Otrajā vietā bija Kauņas semināristi, atstājot Viļņu trešajā un Rīgu ceturtajā vietā. Pēdējos gados Viļņa nekad nebija noslīdējusi zemāk par otro vietu.
Treškārt, pārsteidza arī Rīgas komanda. Jāatzīst, ka basketbols rīdziniekiem ir sāpīgs izaicinājums, jo lietuviešiem šī spēle ir tuvāka un padodas labāk, tomēr nedz šoreiz, nedz citas reizes rīdzinieki nebrauca ar nolemtības sajūtu bez vēlmes cīnīties. Katrā mačā Rīgas semināristi gāja ar vislielāko apņemšanos uzvarēt. Pirmo maču mūsu komanda aizvadīja ar Telšu semināru, kuru īsti negribas pieminēt, jo nekādi neizdevās veidot sekmīgus uzbrukumus. Telšu semināristi visu laiku guva desmit un vairāk punktu pārsvaru.
Otrā spēlē jau gāja daudz labāk. Diezgan līdzīgā spēlē rīdzinieki cīnījās ar Kauņas semināristiem, kurā, starp citu, spēlēja arī priesteris. Rīgas semināristi daudz labāk uzbruka, caurgājienos sevi labi parādīja komandas līderis Mārtiņš, bet Kārlim vairākkārt izdevās labi bloķēt pretinieku metienus. Tomēr par skaistu spēli punktus neviens nedod, un arī šī spēle beidzās ar zaudējumu. Trešais mačs tikai aizvadīts ar Viļņas semināristiem, kas dīvainā kārtā zaudēja gan Kauņas, gan Telšu semināristiem. Šajā spēlē rīdzinieki vēl labāk prata izmantot savas iespējas, cieši sedza pretiniekus, neļaujot tiem pārāk izpausties uzbrukumā, tika izcīnītas daudzas atlēkušās bumbas zem groziem, un saspēle bija daudz precīzāka, nekā iepriekšējos mačos.
Lietuvieši, skatoties Rīgas komandas spēli, jokoja, ka latvieši turnīrā mācās spēlēt basketbolu, jo ar katru nākamo spēli bijis straujš progress. Trešais periods tikai pabeigts ar viena punkta pārsvaru Rīgas labā. Diemžēl pozitīvu rezultātu līdz galam neizdevās noturēt, un pēdējā periodā Viļņas semināristi tomēr izrādījās pārāki.
Pēc pusdienu pārtraukuma sekoja fināli. Tā sauktajā „mazajā finālā” par trešo vietu cīnījās Viļņa ar Rīgu. Spēle noritēja ļoti līdzīgi, bet atkal rīdziniekiem nācās piekāpties. Spēlē par pirmo vietu ar visai neizteiksmīgu spēles sākumu, bet spēcīgu uzrāvienu beigās, uzvaru izcīnīja Telšu semināristi, kas pieveica Kauņas komandu.
Kaut arī ir neliels rūgtums par zaudējumu, turnīrs tomēr sniedza gandarījuma sajūtu. Ne jau spēlēšanas dēļ vien šie turnīri tiek rīkoti. Tas ir veids, kā pavadīt brīvo laiku un stiprināt draudzību. Kopš aizbraukšanas piektdienas vakarā valdīja draudzīga atmosfēra semināristu starpā, no kuriem lielākā daļa iepriekš nebija pazīstami. Sarunas līdz pusnaktij, smiekli, joki, maltītes, kopīga lūgšana no rīta un Sv. Mise, kopīga ticība un vēlme darboties Baznīcas misiju laukā bija tās lietas, kas mūs visus vienoja. Bez šaubām, uzsvars tika likts uz sportu, kas pats par sevi ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids.
Bet tie nav vienīgie ieguvumi šajā turnīrā: par izcīnīto ceturto vietu rīdzinieki nopelnīja garšīgu torti. Tāpat arī latvieši šogad izpelnījās īpašas skatītāju simpātijas, īpaši no Kauņas semināristu komandas, kas visos mačos atbalstīja latviešu darbību laukumā ar lielu troksni, dažādiem saukļiem un uzmundrinājumiem. Viens no lietuviešiem pat prata nodziedāt Latvijas himnu. Kaut arī kausus savā starpā sadalīja lietuvieši, labākā spēlētāja balva tika Rīgas komandas līderim Mārtiņam. Iepriekš šādu balvu uz Latviju bija atvedis nu jau priesteris Edijs, kurš izpelnījās labākā spēlētāja titulu 2009. gada volejbola turnīrā Viļņā. Toreiz uz Rīgu atceļoja arī pirmās vietas kauss.
Diakons Pēteris Skudra
