Sagaidot Visu svēto dienu, lūgsies par svētumu mūsu sabiedrībā

Kā skaidro „Pro Sancitate”, šā gada Vispasaules svētdarīšanas diena ir īpaša ar to, ka tā aizsāks G. Džakvintas 100 gadu jubilejas svinības (G. Džakvinta piedzima 1914. gadā) un tās tēma šogad ir „Izstāstīt Dievu”.
Par to, ko nozīmē „Izstāstīt Dievu” un kādas ir Vispasaules svētdarīšanas dienas dimensijas, raksta Apustuliskā Oblāte no ksutības „Pro Sancitate” Terēze Karboni:
„Dievs meklē cilvēku un cilvēks meklē Dievu. Dieva kalps G. Džakvinta ļoti labi apzinājās šo patiesību, un viņa sirdi bija iekarojis viens vienīgs sauciens: “Man slāpst”. Tās ir Abba Tēva slāpes, kuras kļūst par vārdiem uz mirstošā Jēzus lūpām, tās ir arī cilvēku slāpes, kuras ir klātesošas visos laikos. Vispasaules svētdarīšanas diena dzimst priesteriskajā Dieva kalpa sirdī, kurš to iecerēja, lai Dieva mīlestības “iemiesotais stāsts” sasniegtu katra cilvēka miesu un asinis un kurš ir aicināts pēc tam arī pats kļūt par “stāstītāju”.
“Lūdziet un jums taps dots…” (Mt 7, 7)
“Stāstot par Dievu, vienīgā gramatika ir liecība”, saka kardināls Skola. Vispasaules svētdarīšanas diena ir lūgums Dievam, lai Viņš dāvā jaunus lieciniekus, mocekļus, lai dāvā kristiešus, kas būtu gatavi ar savu dzīvi liecināt par žēlsirdīgā Dieva darbu un to laimi, ko dāvā svēta dzīve. Uz mūsu lūgumu Dievs atbild, dāvājot mums savu Garu, kas ir katras sirds, kura Tam atveras, Svētdarītājs.
Ir skaidri redzams, ka visa centrā ir Euharistija. Pateicoties Euharistijai, rodas svētie, svētas ģimenes, svētas kopienas, solidāra sabiedrība. Euharistija īsteno svētumu personiskā, ģimenes, Baznīcas un sociālā dimensijā. Euharistijā gūstam enerģiju, lai kļūtu par Mīlestības, kura atdod pati sevi, “stāstītājiem”.
“Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam” (Mk 1, 15)
Svētuma ceļš ir nemitīga ikdienas atgriešanās. Evaņģēlijs ir Vārds, kuram jākļūst par ticīgā dzīvi, bet piedzīvotā žēlsirdība liek stāstīt citiem par piedošanas prieku. Tā ir ikdienas atgriešanās pie nobriedušas ticības, ikdienas atgriešanās pie tā “vēl vairāk”, ko Dievs no mums lūdz un arī dāvā, tā ir atgriešanās, liekot Jēzu savas dzīves centrā. Līdz ar to Vispasaules svētdarīšanas diena ir iespēju un labvēlīgs laiks tam, lai mūsu sirdis varētu atgriezties, lai mēs saprastu, ka Dievs maigi mūs mīl un ir patiesi klātesošs mūsu dzīvē. Mums ir tikai jāatver acis uz Gaismu.
Un šogad veiksim šo ceļu kopā ar svētuma apustuli G. Džakvintu. Sāksim ar šā gada Vispasaules svētdarīšanas dienu un turpināsim to 2014. gadā. Uz priekšu! Kopā mēs varam!
“Un ļaužu pūlis viņu labprāt uzklausīja” (Mk 12, 37)
Vispasaules svētdarīšanas dienas nodoms vienmēr ir bijis kļūt par pārdomu un audzinošu brīdi. Šā gada tēma „Izstāstīt Dievu” īpašā veidā piedāvā kultūras un pārdomu aspektu tieši bibliskajā skatījumā, aicinot iepazīt ticības aizsākumus, ticības tēvus, apzinoties, ka vēsture ir nepārtraukta, ka tā turpinās caur maziem atsevišķiem personīgiem dzīves un pieredzes stāstiem, kas savstarpēji pārklājas un harmoniski papildina viens otru. Šie daudzie stāsti ir kā dziesma, kas apdzied bagātīgo Dieva klātbūtni cilvēces ceļos.
Karls Barts saka: “Jēzus Kristus… to, kas viņš ir, var tikai izstāstīt, bet nevis definēt vai izprast…” Jā, nodefinēt var nozīmēt aizvērt, ieslēgt, precizēt, pastāstīt nepilnīgā veidā, bet vārds “pastāstīt” ietver sevī dzīvīgumu, tā ir personīgā pieredze, tas ir atbildīgs stāstījums. “Pastāstīt” tā ir tāda cilvēka attieksme, kurš satiek Personu, Kristu.
Tas nozīmē, ka arī kultūras aspekts ir nepieciešams, lai nonāktu līdz tādam vēstījumam, kas ir ticams un liecinošs stāstījums par tikšanos ar Dievu, kuru Kristus mums atklāja kā Abba.
“Jūs būsiet mani liecinieki” (Apd 1, 8)
Mūsu laikos, kad rītdienu gaidām ar bažām un nākotne mums šķiet neskaidra, tiekam aicināti atgriezties pie stāstījuma skaistuma, pie spējas sapņot Dieva perspektīvā, kurš redz savus bērnus un sapņo, ka viņi jau ir brāļi un svētie. Kādā veidā šodien varam tuvoties brāļiem, ja ne pieskaroties viņu sirdīm ar beznosacījumu mīlestību, kura rodas to sirdīs, kuri jau zina, ka viņus mīl.
Tāpat kā pilns trauks pārplūst, tā pārplūst arī to sirds un dzīve, kuri katru dienu satiek Jēzu pie savas eksistences akas. Tātad mūsu misija ir pārplūst no mīlestības, no prieka un gaismas pilnas cerības.
“Baznīca rīt būs, ja pieaugs ticīgo, kuri ir dzīvs Jēzus Evaņģēlija stāsts, skaits un kvalitāte.” (Franko Džulio Brambilla, Novaras bīskaps)
Palielināt “stāstītāju” skaitu ir Vispasaules svētdarīšanas dienas misionārā aspekta jēga. Džakvinta nekad nedomāja par argumentiem, kuriem nebūtu arī misionāra dimensija, par iniciatīvām, kurās nav ietverta kalpošana Labajai Vēstij un kurās nav dalīšanās un iešanas pie otra.
Kustība “Pro Sanctitate” sāk sava dibinātāja bīskapa G. Džakvintas simtgades svinības tieši ar Vispasaules svētdarīšanas dienu. Tā ir dāvana, ko Dieva kalps G. Džakvinta atstāja mantojumā visai Baznīcai un nodeva kā misiju tās dēliem un meitām.
Kopā par svētumu – visi svēti, visi brāļi, svēti kopā!” 
LRKB IC