2015. gads būs veltīts konsekrētajai dzīvei

2015. gads būs veltīts konsekrētajai dzīvei, šodien, 29. novembrī, tiekoties ar konsekrētās dzīves institūtu ģenerālpriekšnieku apvienības 82. ģenerālasamblejas dalībniekiem, paziņoja pāvests Francisks.
Šoreiz Svētais tēvs iepriekš nebija sagatavojis nekādu uzrunu, bet atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Sarunas noritēja brālīgā un sirsnīgā atmosfērā.

Pirmie jautājumi tikšanās laikā bija veltīti konsekrētās dzīves identitātei un misijai. Radikāls dzīves veids tiek pieprasīts no katra kristieša – norādīja pāvests. Taču konsekrētās personas ir aicinātas sekot Kungam īpašā veidā. Tie ir cilvēki, kuri var pamodināt pasauli. Konsekrētā dzīve ir pravietiska.
Jautāts par aicinājumiem, Francisks atbildēja, ka ir jaunas kopienas, kas dod jaunus augļus. Baznīcai vajadzētu daudz ko pārdomāt. Tai vajadzētu lūgt piedošanu par visām neveiksmēm, ko tā piedzīvoja nesaprašanos dēļ. Šodien par reliģisko institūtu vadītājiem vajadzētu ievēlēt dažādu kultūru cilvēkus – atzina pāvests.
Runājot par formāciju, viņš paskaidroja, ka tai ir četri aspekti: garīgais, intelektuālais, kopienas dzīves un pastorālais aspekts. Francisks atgādināja, ka formāciju nevar veikt ar policijas metodēm. Formācija ir māksla. Mērķis ir izveidot tādus reliģisko ordeņu locekļus, kuriem būtu mīloša sirds, bet nevis skāba kā etiķis. Mēs visi esam grēcinieki, bet mums jāsargājas no samaitāšanās.
Dialoga laikā pāvests norādīja arī uz brālības lielo nozīmi. Brālībai ir ārkārtīgi liels pievilkšanas spēks. Dažreiz to ir grūti īstenot. Nākas pieņemt dažādības un tikt galā ar nesaskaņām. Taču ja tā netiek izdzīvota, tad nav arī auglīguma – uzsvēra Svētais tēvs.
Klātesošie uzdeva jautājumus arī par attiecībām starp reliģisko ordeņu locekļiem ar vietējām Baznīcām, kurās tie dzīvo. Francisks apliecināja, ka reizēm pastāv problēmas, un viņam tās nav svešas. “Mums, bīskapiem, jāsaprot”, viņš teica, “ka konsekrētās personas nav palīgmateriāls, bet ir dāvanas, kas bagātina diecēzi”.
Skarot vienu no izaicinājumiem, proti, izglītību skolās un augstskolās, Francisks atgādināja, ka izglītības pīlāri ir zināšanu tālāknodošana, rīcības pieredzes tālāknodošana un vērtību tālāknodošana. Tādā veidā tiek nodota tālāk arī ticība. Pedagogam vajadzētu būt savu uzdevumu augstumos un meklēt, kā sludināt Kristu šodienas mainīgajai paaudzei.
Atstājot aulu viņš sacīja: “Paldies par to, ko jūs darāt, par jūsu ticības garu un kalpošanu. Paldies par jūsu liecību, kā arī par pazemojumiem, kuriem jums nākas iet cauri”.
J. Evertovskis / Vatikāna Radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti