Lūgšana Tezē vienkāršībā Sv. Jēkaba katedrālē

“Dievs, manas domas vienmēr lai pievērstas Tev, jo gaisma Tu man. Mani piemini! Tu palīdzi man, dāvā pacietību, Tēvs. Tavi ceļi apslēpti ir man, taču mans ceļš ir zināms Tev, Dievs.” Ar šādiem dziesmas vārdiem 22. februāra vakarā Tezē raksturīgajā vienkāršībā sākās lūgšana Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Uz kopīgu lūgšanu bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku, pārstāvot dažādas konfesijas.

Gatavojoties Baltijas reģiona Tezē pasākumam, kas Rīgā notiks šī gada septembrī, Latvijā bija ieradies Tezē kopienas brāļi Matejs un Filips, tāpēc šādi lūgšanu vakari notika vairākās draudzēs gan Rīgā, gan arī citās pilsētās. To mērķis ir palīdzēt garīgi sagatavoties lielajam notikumam un informēt cilvēkus par iespējām iesaistīties pasākuma organizācijā.

Atbilstoši tradicionālajai Tezē struktūrai vakarā tika dziedātas vienkāršas un īsas dziesmas, kas tiek vairakkārt atkārtotas. Pirms lūgšanas brālis Matejs uzsvēra: “Tev kāds ir teicis, ka nemāki dziedāt? Aizmirsti! Dziedi līdzi, jo vārdi no Svētajiem Rakstiem un Baznīcas dzīves, kas daudzkārt tiek atkārtoti, palīdz uzlūkot Kristu un sastapt Viņu tavā sirdī.”

Lūgšanas laikā tika nolasīts arī lasījums no Marka evaņģēlija 9. nodaļas par Kristus apskaidrošanos Tabora kalnā. Pēc šī fragmenta brālis Matejs dalījās savās pārdomās, atgādinot, ka, lai gan latviski šis notikums tiek saukts par “apskaidrošanos”, tā patiesībā ir “transfigurācija”, kas nozīmē pārveidošanos. Pārveidota tiek nevis āriene, nevis drēbes vai izskats, bet gan dziļākā būtība. Viņš aicināja nebaidīties no personiskām attiecībām ar Kristu, ļaujoties arī pilnīgai pārveidošanai būtības dziļumos.

Pēc ilgāka klusuma mirkļa katrs no vakara dalībniekiem varēja personiski uzlūkot Dievu, ļaujot Viņam runāt savā sirdī ļoti konkrēti, sekoja aizlūgumi, kā arī Kristus augšāmcelšanās noslēpuma izdzīvošana – katram bija iespēja pieiet pie krusta un, to pagodinot, noskūpstīt, Jēzum uzticot savas nastas un pārdzīvojumus. Pēc tam bērni palīdzēja aizdedzināt dalībnieku sveces, kas ir dzīvības simbols – gaismas uzvara pār nāvi.

Šis īsais kopā pavadītais laiks ir atgādinājums nemitīgi izdzīvot Dieva klātbūtni, censties Viņu ieraudzīt savā ikdienā un vienmēr atcerēties par Kristus augšāmcelšanos. Tāpat vakars bija aicinājums kļūt par daļu no septembrī paredzētās Tezē tikšanās, nebaidoties iesaistīties arī tā tapšanas procesā, jo katra palīdzība ir ļoti svarīga, lai šis brīnums varētu notikt.

Velta Skolmeistere, foto: Anita Sosnare