Vai iespējams ieraudzīt neredzamu gaismu? Jā, kopš 4.februāra, kad Latvijas Mākslinieku savienības galerijā tika atklāta autoru grupas „Kokons” izstāde „Neredzama gaisma”. Tajā mākslinieki Baiba Rēdere, Linda Freiberga, Gundega Strautmane, Ilva Kalnroze, Elita Vansoviča, Signe Žeļezņaka, Ramona Pēkšēna, Māris Subačs, Armands Grundulis un Maruta Upeniece mākslas valodā runā par šo netveramo realitāti, kas visu izgaismo.
„Mēs neliekam sev par uzdevumu un pienākumu izskaidrot – kas ir un vai eksistē “neredzama gaisma”, bet gan pievērst uzmanību dažādiem dzīves kontekstiem un tam, vai vārdu savienojums “neredzama gaisma” ir adekvāts,” atzīst autori. „Mēs vēlamies ļauties šai realitātei mākslas procesā un sagaidīt “neredzamu gaismu” piedalāmies.”
Kaut gan mākslinieku mērķis nav izskaidrot “neredzamās gaismas” būtību, izstādē aplūkojamās gleznas, zīmējumi, teksti, darbi autortehnikā un instalācijas bez mitas stāsta par katra autora skatījumu uz šo jēdzienu, vienlaikus radot brīvu telpu skatītāja interpretācijai.
„Dievs ir neredzama gaisma. Prāts to redz, acs ne,” – šādu skaidrojumu vienā no saviem darbiem piedāvā izstādes idejas autors Māris Subačs. Stāstā par laiku, kad projektēja zivis, viņš meklē atbildi uz jautājumu, kur būs redzams Dievs. Ādams saka, ka ezerā, bet Dievs atbild tā: „Dievs būs vai nebūs redzams prātā. (..) Prāts vai nu aizies līdz neredzamai gaismai vai domās par šprotēm. Ezerā būs abi divi.” Ko darīt, lai prāts aizietu līdz neredzamajai gaismai? Par šo dievišķo realitāti jādomā: jo vairāk par to domā, jo vairāk tās ir visapkārt. Pasaule izskatās skaistāka, ja par to domā, uzskata Māris Subačs.
Mākslinieces Gundegas Strautmanes darbi ir žilbinoši balti. Tāpat kā visa viņas māksla, tie ir kā virzība uz nākamās pasaules skaistumu, greznumu. Autore neredzamo gaismu saista ar Svētajiem Rakstiem, „ jo tie visskaidrāk runā par neredzamo jeb to, ko tikai ar Gara acīm var redzēt”. „Dievs ir Gaisma”, „Lai top gaisma!”, „Es esmu pasaules gaisma” – mākslinieces darbos var atšifrēt šos un citus Svēto Rakstu vārdus, apgūstot viņas radīto punktu sistēmas alfabētu.
„Priede zied jeb mūžzaļā gaisma” – šī ir viena no izstādē aplūkojamajām Lindas Freibergas gleznām, kuras, līdzīgi kā citu viņas darbu, pirmsākums ir aizkustinājums par kaut ko ļoti skaistu dabā. „Neredzamā gaisma izgaismo visu, ko es redzu. Tas, ko es redzu, ir tāpēc, ka tas ir izgaismots,” pārdomās dalās māksliniece. „Priedes ziedu var ieraudzīt dažādi – vienkārši, ka tā zied, bet var arī ieraudzīt kā brīnumu. Parastas lietas ieraudzīt kā brīnumu!”
Mākslinieces Signes Žeļezņakas gleznojumā ar vilnu attēlots kāds skatiens. Pēc autores domām, neredzamā gaisma ir gan mūsos pašos, gan arī rodas, mums skatoties jebkurā virzienā. Neredzamā gaisma ir ticība: galvenais ir tai sekot.
Savukārt gleznotājas Elitas Vansovičas tumši zilos toņos radītais darbs „Mana iekšējā gaisma” atspoguļo sevis atklāšanas procesu, kurā atbrīvojam sevī vietu, lai mūsos varētu ienākt gaisma. Arī šajā darbā dominē skatiena tēma – sieviete, kas skatās tālumā, autores pašportrets, kas tapis, skatoties spogulī, pūce, kas skatās tumsā. „Pūce ir dzīvnieks, kas skatās tumsā. Mums šķiet, ko viņa tur tumsā redz, bet redz taču. Arī skatoties sevī, sākumā šķiet, ko tur daudz var ieraudzīt, bet var tomēr,” saka māksliniece. Darbā attēlots arī balodis: kad Jēzus kristībās pār Viņu nolaidās Svētais Gars kā balodis, atmirdzēja spoža gaisma.
Šīs un citas neredzamās gaismas nianses var mēģināt ieraudzīt izstādē Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Rīgā, 11.Novembra krastmalā 35 līdz 18. februārim, no otrdienas līdz sestdienai no pl.12.00 līdz 17.00.
Vita Briže, foto: LRKB IC
