Romas kūrija
Romas kūriju (Curia Romana) veido dikastērijas un citas institūcijas, kas palīdz pāvestam, izpildot viņa augstāko pastorālo kalpojumu Katoliskajā Baznīcā. Romas kūrija nekad nedarbojas balstoties uz savu iniciatīvu, bet vienmēr tikai Romas pāvesta vārdā, no kura gribas pilnībā atkarīgs tās darbs. Savā būtībā Romas kūrija ir pāvesta darba rīks un visa tās vara izriet no šī apstākļa. Šobrīd Romas kūrija darbojas saskaņā ar apustuliskajā konstitūcijā Pastor Bonus (28.06.1988) noteikto.
Visas Romas kūrijas dikastērijas juridiski ir vienlīdzīgas. To vidū: Valsts sekretariāts, deviņas kongregācijas, 12 pontifikālās padomes, trīs tribunāli jeb tiesu iestādes, septiņas komisijas un vairākas citas iestādes (t.sk. bibliotēka, radio, televīzija, izdevniecība).
Valsts Sekretariāts
Valsts sekretariāts ir Romas kūrijas dikastērija, kas strādā visciešāk ar Svēto tēvu, lai viņš varētu izpildīt savu vispārējo misiju.
Valsts sekretārs kopš 2013. gada 15. oktobra ir kardināls Pjetro Parolins (Pietro Parolin).
Romas kūrijas kongregācijas
Katras kongregācijas priekšgalā ir kardināls-prefekts, viņa palīgi ir sekretāri – arhibīskapi.
Ticības mācības kongregācija (Congregatio pro Doctrina Fidei) – dibināta 1542. gadā ar konstitūciju “Licet ab initio”, sākotnēji tās galvenais uzdevums bija pasargāt Baznīcu no herēzijām. Tā ir vecākā no deviņām kūrijas kongregācijām. Kongregācijas kompetencē ir sekot līdzi, vai Baznīca sludina ortodoksālu ticības mācību.
Austrumu Baznīcu kongregācija (Congregatio pro Ecclesiis Orientalibus) – dibināta 1862. gadā ar apustulisko konstitūciju “Romani Pontifices”, tās uzdevums ir uzturēt attiecības ar Austrumu katoļu Baznīcām, lai veicinātu to augšanu, aizsargātu to tiesības, tās uzturētu dzīvas un integrētas katoļu Baznīcā. Kongregācijai ir ekskluzīva autoritāte pār šādiem reģioniem: Ēģipte un Sinaja pussala, Eriteja un Ziemeļetiopija, Dienvidalbānija, Bulgārija, Kipra, Grieķija, Irāna, Irāka, Libāna, Palestīna, Sīrija, Jordāna, Turcija.
Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija (Congregatio de Cultu Divino et Disciplina Sacramentorum) – izveidojās, 1975. gadā apvienojot Dievišķā kulta kongregāciju (dib. 1969) un Sakramentu kongregāciju (dib. 1908). Tās kompetencē ir sekot līdzi tam, lai tiktu pareizi svinēti dievkalpojumi un mācītas atbilstošas lūgšanas un dievbijības formas. Kongregācija nodarbojas ar liturģiskajiem tekstiem, Baznīcas mūzikas jautājumiem un pārbauda liturģijā izmantotos tekstus nacionālajās valodās.
Svēto lietu kongregācija (Congregatio de Causis Sanctorum), kas vada beatifikācijas, kanonizācijas, kā arī Baznīcas mācītāju titulu piešķiršanas procesus. Kongregāciju 1969. gadā izveidoja pāvests Pāvils VI. Līdz tam (kopš 1588. gada) ar kanonizācijas lietu izpēti un virzīšanu nodarbojās Liturģisko ritu kongregācija.
Beatifikācijas un kanonizācijas materiālus kongregācija sagatavo trīs posmos:
- sniedz palīdzību diecēzes bīskapam un atļauj uzsākt beatifikācijas (kanonizācijas) procesu;
- izpēta iesniegtos materiālus par kandidāta tikumiem vai moceklību un to, vai tauta turpina kandidātu godināt;
- organizē diskusijas un balsošanu. Lūgums par personas beatifikāciju vai kanonizāciju tiek nosūtīts pāvestam, kas pieņem gala lēmumu.
Bīskapu lietu kongregācija (Congregatio pro Episcopis) – nodarbojas ar atsevišķu latīņu rita Baznīcu juridiskā statusa un bīskapu kadru jautājumiem. Kongregācijas kompetencē ir jaunu Baznīcas vienību veidošana, dalīšana un apvienošana; jaunu bīskapu nominēšana; bīskapu darba un to sadarbības ar Romas kūrijas struktūrvienībām uzraudzīšana; bīskapu vizīšu ad limina apostolorum sagatavošana, kā arī bīskapu ordināriju reizi piecos gados Svētajam tēvam iesniegto atskaišu analīze.
Tautu evaņģelizācijas kongregācija (Congregatio pro Gentium Evangelizatione) – nodarbojas ar evaņģelizācijas un misiju jautājumiem. Kongregācijas uzdevums ir izplatīt ticību, koordinējot misionāro darbību, līdzdarboties vietējā klēra sagatavošanā, veidot jaunus misiju institūtus, kā arī sniegt materiālu palīdzību misiju darbam. Misiju teritorijā kongregācijai ir izņēmuma tiesības veidot Misiju Baznīcas administrācijas struktūrvienības.
Klēra kongregācija (Congregatio pro Clerics) – dibināta 1564. gadā ar apustulisko konstitūciju „Alias Nos”. Kongregācijas trīs apakšnodaļu kompetencē attiecīgi ir:
- klēra pienākumi un darbība;
- apustulāts un katehizācija;
- Baznīcas īpašumu administrēšanas jautājumi.
Konsekrētās dzīves institūtu un Apustuliskās dzīves biedrību kongregācija (Congregatio pro Institutis vitae consecratae et Societatibus vitae apostolicae) – dibināta 1586. gadā, nodarbojas ar Konsekrētās dzīves institūtu (vīriešu un sieviešu reliģisko ordeņu, kongregāciju, sekulārinstitūtu, trešo ordeņu) un Apustuliskās dzīves biedrību dibināšanu, likvidēšanu, apvienošanu un federāciju izveidošanu. Tās kompetencē ir arī mūki eremīti.
Katoliskās izglītības kongregācija (Congregatio de Institutione Catholica). To 1588. gadā izveidoja pāvests Siksts V un tās sākotnējais uzdevums bija rūpēties par izglītību Romas universitātēs. Šobrīd kongregācijas uzdevums ir rūpēties par atbilstošu garīdznieku sagatavošanu semināros, kā arī par laicīgās – gan augstākās, gan vispārizglītojošās – izglītības iestādēm, kas ir pakļautas Baznīcas autoritātei.
