Piektdien, 28. martā, plkst. 18 Betlēmes žēlsirdības mājā Katoļu ielā 14, Rīgā, notiks pirmā atbalsta tikšanās atkarībās nonākušo cilvēku tuviniekiem. Uz to ir aicināts ikviens, kurš jūt, ka viņam nepieciešams atbalsts ciešanās, ko radījusi tuva cilvēka pārmērīga alkohola lietošana. Kā pastāstīja projekta pārstāve Līga Roķe, mūsu valstī lielākā atkarība ir alkohols, bet uz tikšanos aicināti arī tie cilvēki, kuru ģimenēs kāds cieš no cita veida atkarībām.
Pirmajā tikšanās reizē piedalīsies vairāki Al-Anon ģimenes grupas dalībnieki, kuri dalīsies tajā, kā atguvuši spēku, ticību un cerību dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pēc L. Roķes sacītā, Latvijā jau darbojas pāris Al-Anon ģimenes grupas, kurās tiekas atkarībās nonākušo cilvēku tuvinieki. Pirmā tikšanās reize Betlēmes žēlsirdības mājā rādīs, vai interesentiem būs vēlēšanās turpināt tikties. Tad tiks izveidotas jaunas grupas Betlēmes žēlsirdības mājas paspārnē.
Vienā Al-Anon ģimenes grupā tiekas no diviem līdz 20 cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņu dzīvi ir ietekmējusi tuva cilvēka atkarība. Tikšanās nav padomdošana, bet gan iespēja dalīties par dažādām grūtībām, ar kurām nākas sastapies līdzatkarīgajiem.
Diemžēl alkoholisma problēma mūsu valstī ir aktuāla, bet daudzi par to kaunas runāt. Betlēmes žēlsirdības mājā, jau vairākus gadus strādājot ar atkarīgo cilvēku rehabilitāciju, arvien vairāk aktualizējas jautājums par palīdzību, kas nepieciešama atkarīgo cilvēku tuviniekiem.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā uzskaitē bija 29 302 no narkotiskām vielām, alkohola un citām psihoaktīvām vielām atkarīgi cilvēki. Tas ir tikai reģistrēto gadījumu skaits. Atkarību psihologi norāda, ka katrs piektais pieaugušais cilvēks Latvijā cieš no atkarības. Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, radot apkārtējo cilvēku, īpaši ģimenes locekļu, līdzatkarību. Atkarības procesu nevar kontrolēt tikai ar gribasspēku un raksturu. Tā nav ārstējama slimība, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var visu atlikušo mūžu nodzīvot “skaidrā”.
Uz katru atkarīgo cilvēku ir vismaz četri līdzatkarīgi ģimenes locekļi. Visbiežāk tie ir atkarīgo dzīvesbiedri, bērni un vecāki. Atkarīgo cilvēku tuviniekiem bieži ir zems pašvērtējums, viņi pielāgojas atkarīgā postošajai uzvedībai, darbībām, izjūt lielu vainas izjūtu, dusmas, kaunu, sāpes, bailes, vientulību, kā arī jūtas vainīgi par otra cilvēka atkarību un ļauj sev darīt pāri. Nereti viņi uzņemas atbildību par atkarīgo – cenšas viņu “glābt” un neļaut izbaudīt savas rīcības sekas, bet tas tieši otrādi – nestimulē atkarīgā motivāciju ārstēties. Ārstējot līdzatkarību, netieši var efektīvi palīdzēt arī atkarīgā atveseļošanās procesā, pat ja atkarīgais pats atsakās no jebkāda veida ārstēšanās.
Tikšanās notiks projekta “Integrēta pieeja atkarīgo personu sociālajai iekļaušanai” ietvaros. Projekta laikā šogad plānotas arī izglītojošas nodarbības par atkarību atkarīgo cilvēku tuviniekiem. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Līga Roķe; LRKB IC
