Ieskats ekumeniski teoloģiskās konferences otrās dienas norisē

Teoloģijas maģistrs Oļegs Jermolajevs (Cēsu draudzes mācītājs, Kristīgās vadības koledžas direktora vietnieks un lektors) runāja par tēmu „Baznīcas un sabiedrības krustpunkti”. Viņš referātā norādīja, ka interneta diskusijās bieži tiek uzsvērts, ka Baznīca Latvijā ir šķirta no valsts. Tai pat laikā jāatceras, ka Baznīca nav šķirta no sabiedrības, tā ir daļa no sabiedrības. Tā arī sadarbojas ar valsti dažādās jomās, bet vēl vairāk Baznīca var kalpot sabiedrībai ar Vārdu, ko tai ir devis Dievs. Tas arī ir bijis tās uzdevums cauri gadsimtiem. Tādēļ svarīgi pamanīt vajadzības, kurās Baznīca var kalpot: „Dieva vārds ir kā aka, lūgšana – veids, kā Baznīca no tās var smelt, un kalpošana – veids, kā Dieva akā pasmelto ūdeni aiznest tur, kur tas nepieciešams.”
Pēc plenārsēdes konferences darbs turpinājās divās sekcijās – teoloģijas un reliģijas zinātņu.
Teoloģijas sekcijā tika nolasīti četri referāti. Priestera Aleksandra Stepanova, Dr.theol. referāta tēma bija „Svētums – dinamiskais kristieša dzīves ideāls svētā Jāņa Pāvila II mācības gaismā”. Pieminot savu personīgo sastapšanos ar Jāni Pāvilu II, kurš 27. aprīlī tiks pasludināts par svēto, priesteris analizēja, kā kristieša dzīves ideāls atklāts Jāņa Pāvila II runās un rakstos. Līdztekus svētumam, ko kristietis saņem Kristībā, ikviens kristietis ir aicināts tiekties uz svētumu ar tikumisku dzīvi. Tādējādi kristieša dzīves ideāls sakņojas Dieva aicinājumā: „Esiet svēti, jo Es esmu svēts!”
LU doktorante, Lutera Akadēmijas pasniedzēja Laila Čakare referātā „Dieva personvārds Vecajā Derībā kā atklāsme par ģimeni” pauda pārliecību, ka Dievs Svētajos Rakstos sevi atklāj ne vien caur pasludināto Vārdu, bet arī caur savu personvārdu. Dažādi Vecajā Derībā lietotie Dieva personvārdi atklāj dažādus Dieva personības un būtības aspektus, tostarp gan Viņa tēvišķo dabu (aizstāvība, aizsardzība, gādība), gan mātišķo dabu, kas izpaužas paēdināšanā, rūpēs un iejūtībā.
LU Teoloģijas fakultātes docents Andris Priede, Dr. hist. Eccl.  referātā „Aktīva kristieša identitātes meklējumos: reliģiskās kustības un Latvijas katoļu draudzes” salīdzināja vairākus, pat radikāli atšķirīgus, viedokļus par katoļu reliģisko kustību darbošanos Latgalē pirms Vatikāna II koncila. Jaunākie pētījumi aicina pārskatīt un koriģēt tradicionālos priekšstatus par dominikāņu, terciāru un citu kustību darbību un kalpošanas veidu Latvijas Katoļu Baznīcas vēsturē.
Priesteris Alberto Sančess-Leons, Dr. phil. referātā „Ekumenisms – uzdevums, kas attiecas uz visiem kristiešiem” uzsvēra kristiešu vienotības nozīmi. Referents izcēla trīs vienojošos aspektus, kas ir visas Kristīgās Baznīcas pamats – Svētie Raksti, lūgšana un Kristība. Dažādās kristiešu konfesijas ir aicinātas apzināties savu kopīgo kristīgo identitāti, lai uz šī pamata veidotu draudzīgu dialogu un sadarbību mūsdienu pasaulē.
Reliģijas zinātņu sekcijas darbu iesāka RARZI asociētā profesore Māra Kiope, Dr. Phil. ar priekšlasījumu par reliģiskā sinkrētisma epistemoloģisko kritiku, parādot sinkrētismam raksturīgās domāšanas formas un nepieciešamību kristiešiem būt ar spēcīgi attīstītu kristīgo identitāti, veidojot dialogu ar citām reliģijām, lai spētu izšķirt, ciktāl dialogā iespējams iet.
Baznīcas vēstures doktors Francis Hopenbrouers no Nīderlandes, kurš ir pētījis XVII gadsimta holandiešu garīgumu, sniedza pārdomās par Baltazara teoloģiju balstītu priekšlasījumu par kristīgo identitāti kā darbību, kā bezdarbību un kā klusumu. Referents parādīja, ka ir jānošķir Vārds, ko raksta ar lielo burtu, no vārda, ko raksta ar mazo burtu. Vārds, kas ir Kristus, mūs uzrunā klusumā, kur arī dzimst kontemplācijas un darbības vienība. Referents runāja par paša praktizētu garīgo realitāti, jo viņu daudzus gadus pazīstam kā aktīvu Latvijas Baznīcas starptautiskās sadarbības organizācijas „Communicantes” pārstāvi.
RARZI docente Ingrīda Trups-Kalne, Dr. Psych. piedāvāja Latvijas sociāli konservatīvā cilvēka, par kādiem varētu uzskatīt arī kristiešus, psiholoģisko portretu. Vispirms autore parādīja, ka Latvijā nedarbojas Rietumu vidē tradicionālais politiskais sadalījums kreisajos un labējos. Otrkārt viņa piedāvāja oriģinālu sociālā konservatīvisma skalas validizācijas pētījumu. Tas bija ļāvis noteikt, ka konservatīvie cilvēki Latvijā ir labsirdīgāki nekā Rietumos tāpēc, ka Latvijas konservatīvo vidū ir liels kristiešu īpatsvars, kuri ar mīlestību un cieņu izturas pret līdzcilvēkiem, pat ja tie pārstāv pretējus uzskatus.
RARZI lektore, LU Psiholoģijas doktorantūras studente māsa Ieva – Inese Lietaviete runāja par izaicinājumu, ko ir uzņēmusies doktora darba izstrādē un kas būs nozīmīgs ieguldījums arī pastorālās konsultēšanas zinātnes attīstībā Latvijā. Māsa, pētot psihosociālo intervenču mehānismus onkoloģisko saslimšanu gadījumos un izmantojot gan ārzemju, gan pašmāju pētījumus, parāda, ka intervence jeb garīgā līdzgaitniecība maina slimnieku attieksmi pret slimību, panākot objektīvi izmēramus uzlabojumus slimības gaitā. Lielais izaicinājums ir to psiholoģisko mehānismu atklāšana, izmērīšana un aprakstīšana, kas pamatotu, kā un kāpēc personā notiek objektīvi veselības uzlabojumi.
Sekcijas darbu beidza RARZI asociētā profesore, māsa Klāra PIJ, Dr. Philol. kura, aplūkojot latgaliešu reliģiski filozofiskās dzejas sākumus, pievērsās XIX gadsimta sākuma autora jeb latgaliešu Dantes Stefana Bagiņska darbam „Kawieklispiestieygs”. Māsa parādīja, kā šai lasāmvielā autors ir integrējis Eiropas  kristīgās kultūras formas, piemēram, Nāves dejas žanru saistībā ar Mūžīgās dzīves tematu, un vienlaikus radījis oriģinālu tekstu. Māsas Klāras sniegums klausītājus iepriecināja gan intelektuāli, gan  emocionāli. Taču galvenā atziņa bija tā, ka Latvijas kristietības garīgajā vēsturē ir ļoti daudz no jauna atklājamu bagātību, kas var lieliski palīdzēt jaunās evaņģelizācijas uzdevuma veikšanā, reizēm labāk nekā daži moderni darbi.
Pēc sekcijām darba rezultāti tika apkopoti vēl īsā noslēguma plenārsēdē, īsumā pārskatot sekcijās izskanējušo referātu tēzes un atbildot uz klausītāju jautājumiem.
Dace Balode, Laila Čakare, Māra Kiope, foto: Liene Martuzāne