„Caritas” brīvprātīgie mācās par kalpošanu ieslodzītajiem un to, kā neizdegt

Vispirms dalībniekus uzrunāja un svētību semināra darbam deva priesteris. Šoreiz tas bija Andris Priede. Savukārt, liecību sadaļā par brīvprātīgo kalpošanu ieslodzījuma vietās jau vairāku gadu garumā liecināja Kristīne. Viņa dalījās, ka, iesaistoties šajā sirds darbā, ir mainījusies arī pati.
Pirmās lekcijas galvenais viesis bija LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis, kurš savā ikdienā kalpo ieslodzītajiem un palīdz viņiem atrast sevī mīlestību pret sevi pašu, līdzcilvēkiem un Dievu. Tas ir darbs, kas prasa lielu atdevi no abām iesaistītajām pusēm. M.Krūklis skaidroja, kā uzzināt brīvības atņemšanas iestādē esošās personas problēmas pamatsakni, kas mainījusi visu cilvēka vērtību skalu un dzīves uztveri, un kā censties to ar Dieva mīlestības palīdzību mainīt uz labāko pusi. Citējot M.Krūkļa teikto: „Katram cietumniekam aiz viņa rētām, zilumiem un kroplībām es redzu Dieva esamību, kas nepamet viņu un sargā.” Tika sniegts ieskats gan par ieslodzīto pasaules uztveri, gan par palīdzības nepieciešamību. Lekcijas beigās tika piedāvātas dažādas iespējas, kā iesaistīties kalpošanā arī brīvprātīgajiem.
Otrais semināra viesis bija Ina Grasmane Mg. psych., kuras lekcijas tēma bija “Izdegšana kalpojot”. Grasmanes kundze lekciju aizsāka ar savu dzīvesstāstu. Lektore dalījās par to, kas palīdzēja viņai atrast savu ceļu, kā ar Dieva spēku var sevī atrast mieru un tālāko sparu, lai cīnītos ar pagurumu, tukšumu sirdī un dzīves grūtībām – ģimenes strīdiem, pārslodzi darbā, nemieru par nākotni.
“Gremdē savu spēku Dieva spēkā un ik dienas darbojies Viņā. Viņa spēks ir neizsmeļams, tavs beigsies,” ar šiem vārdiem Grasmanes kundze aizsāka sarunu par to, kāpēc cilvēkus piemeklē izdegšanas sindroms. Tikai caur Dievu ir iespējams saņemt neizsmeļamu spēku, taču katram cilvēkam sirdī ir kādi šķēršļi, kas neļauj Dieva nebeidzamajam spēkam pilnībā piepildīt gan miesu, gan garu. Tikai apzinoties šos šķēršļus un cīnoties ar tiem, ir iespējams ielaist sevī nebeidzamo Dieva mīlestību. To, kā to izdarīt, arī mēģinājām iemācīties šīs lekcijas laikā.
Lekcijas beigās bija semināra praktiskā daļa, kuras laikā katrs dalībnieks atzina sevī kādu problēmu, kas nospiež viņa sirdi un traucē saņemt pilnīgu Dieva žēlsirdību, un atstāja lapiņu ar to pie krusta, visiem kopīgi lūdzot Kunga žēlsirdību.
Pateicamies gan rīkotājiem, gan viesiem, gan visiem dalībniekiem par seminārā gūtajām atziņām.
Lāsma Plociņa, Eva Vanaga