Jūsu Svētība!
Man ir uzticēts liels gods šodien iesniegt Jums savu akreditācijas vēstuli. Ar šo Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir iecēlusi mani par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla, vienlaicīgi atsaucot manu priekšteci vēstnieku Ati Sjanīti.
Latvijas un Vatikāna attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. 1920. gadā Svētais Krēsls de facto atzina pirmo Latvijas Pagaidu valdību, un tam sekoja Latvijas de iure atzīšana 1921. gada 10. jūnijā. Jau 1922. gadā leģendārais pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics un Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pierre Gaspari parakstīja Konkordātu starp Latviju un Svēto Krēslu. Taču pirmie aizsākumi Konkordātam meklējami vēl pirms Latvijas valsts dibināšanās. Manas valsts dibināšanas sākumposmā šāda Konkordāta aktualitāte bija gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski motivēta. Ņemot vērā iekšpolitisko situāciju, tieši šāda līguma noslēgšana bija viena no tā laika triju Latvijas reģiona pārstāvju izvirzītajiem priekšnoteikumiem, lai Latgale pievienotos Latvijai.
Mēs neesam aizmirsuši, ka pēc Latvijas aneksijas 1940. gadā, Svētais Krēsls principiāli neatzina Baltijas valstu okupāciju un uzskatīja, ka diplomātiskajās attiecībās ar šīm valstīm tikai uz laiku ir plaisa, bet tās nav pārtrauktas.
Drīz pēc nacionālās neatkarības atgūšanas un Latvijas un Vatikāna diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā, Pāvesta Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā 1993. gadā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas valsts vēsturē. Latvijas augstākās amatpersonas – prezidents Guntis Ulmanis, ministru prezidents Andris Bērziņš un ārlietu ministrs Valdis Birkavs – ir apmeklējuši Vatikānu, tādējādi dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas un Vatikāna divpusējā sadarbībā.
2000. gadā Rīgā Latvijas tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Ervīns Jozefs Enders parakstīja Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu. Līguma ratifikācijas dokumentu apmaiņa notika 2002. gada 25. oktobrī. Tā bija jauna lappuse mūsu diplomātisko attiecību vēsturē un turpinājums 1922. gadā noslēgtajam Konkordātam.
2001. gads Latvijas katoļu baznīcas dzīvē ir atzīmējams īpaši, jo Jūsu Svētība saskaņā ar 1998. gada lēmumu piešķīra kardināla titulu Romas katoļu baznīcas arhibīskapam Jānim Pujatam. Latvija, būdama ģeogrāfiski maza, ir lepna redzēt valstī savu kardinālu kā vienu no Vatikāna augstākajiem pārstāvjiem.
Latvijas sabiedrībai šodien raksturīga saskanīga tradicionālo baznīcu sadzīvošana, ko nevarētu vis teikt par daudzām pasaules valstīm. Baznīca Latvijā ir ne tikai garīgs vienotājs, bet arī atbalsts tik dažādajos cilvēka dzīves ceļos. Katoļu Baznīca, kā to atklāj vēsture, ir spējusi vienot Latvijas austrumu reģiona – Latgales – dažādo tautību ļaudis. Jāatzīmē, ka pēc pēdējo socioloģisko aptauju datiem apmēram 23% no Latvijas iedzīvotājiem pieskaita sevi pie katoļiem, tikpat daudz pie luterāņiem, 18% – pie pareizticīgās konfesijas.
Reliģija visos attīstītas sabiedrības laikos ir bijusi un paliek ikvienas kultūras, un katra cilvēka un nācijas garīgā satvara būtiska sastāvdaļa. Eiropas kultūra ir veidojusies uz kristietības pamatiem, un mana valsts ar Dieva svētību pieder šai kultūrai.
Mana valsts tuvākajā laikā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šobrīd nevar runāt par mūsu piederību Eiropai, neņemot vērā, ka kristietības ietekme Latvijas vēstures un kultūras veidošanā ir bijusi nenoliedzama. Nevar runāt par mūsu piederību Eiropai, tās kultūrai, neievērojot, ka mūs veidojusi un ietekmējusi kristietība un tieši pirmā – visu Latviju aptvērusī kristietība – katoļticība.
Latvija visnotaļ atbalsta Svētā Krēsla pārliecību, ka mieram pamatā ir morālās un garīgās vērtības, kas dod priekšroku cilvēka tiesībām, brīvībām un cieņai. Šajā ziņā, pats par sevi saprotams, ka Vatikāns, ģeogrāfiski būdams mazākā, tomēr ir garīgi vistiprākā pasaules valsts.
Vienlaicīgi man ir liels prieks un gandarījums kā Latvijas ceturtajam vēstniekam pie Svētā Krēsla mūsu vairāk nekā 80 gadus ilgajā un savstarpēji atbalstošajā diplomātisko attiecību vēsturē lepni teikt – mana valsts ir apņēmības pilna palīdzēt veidot šo pasauli harmonisku. Latvija atgriežas šodienas Eiropā, kura beidzot ir vienota un paplašināta, – kā Jūsu Svētība uzrunāja pie Svētā Krēsla akreditēto diplomātisko korpusu 2003. gada 13. janvārī. – Eiropa ir panākusi sienu nojaukšanu, kas to bija izkropļojušas. Eiropa ir apņēmusies plānot un radīt jaunu realitāti, kas spētu kombinēt vienotību un dažādību, nacionālo suverenitāti un kopējas rīcības, ekonomisko progresu un sociālo taisnīgumu. Šī jaunā Eiropa ir to vērtību turētāja, kas divu tūkstošu gadu garumā ir nesusi augļus tādai domāšanas un dzīvošanas mākslai, no kuras visa pasaule ir guvusi labumu. Latvijas un Svētā Krēsla savstarpēja sapratne vēlreiz apliecina mūsu centienus un ieguldījumu Eiropas harmonizēšanā.
