Caritas Christi (Kristus Mīlestība)
DIBINĀŠANA
Caritas Christi ir pāvesta aprobēts sekulārinstitūts sievietēm, kura galvenais uzdevums – sagatavot un ievadīt Baznīcas darbā kontemplatīvas un apustuliskas lajes, kas darbotos dažādās vidēs.
Šis institūts ir dibināts 1937. gadā Francijā. Dibinātāja, jauna sieviete Žiljeta Molāne (Juliette Molland) 1936. gadā sastapa dominikāņu tēvu Jozefu Mariju Perānu (Joseph Maria Perrin), kuram uzticēja savas ilgas pilnībā piederēt Dievam, paliekot dzīvot pasaulē, nevis iestājoties klosterī. Kopīgās sarunās un lūgšanās pamazām izkristalizējās šādas kopienas pamatiezīmes. 1937. gada 4. augustā desmit jaunas sievietes veltīja sevi Jēzus Sirdij, uzņemoties īpaši lūgties par to, lai Dievs visā pasaulē aicinātu lajes, kuras, dzīvojot pasaulē, sevi pilnībā ziedotu Viņa mīlestības valstībai un Baznīcai.
1938. gadā Marseļas bīskaps apstiprināja laju kopienu “Sv. Katrīnas no Sjēnas mazo māsu savienība”.
1944. gadā kopiena ieguva nosaukumu “Savienība Caritas Christi”.
1955. gadā tā tika pasludināta par sekulārinstitūtu ar pontifikālu jurisdikciju.
1979. gadā sekulārinstitūts ieguva nosaukumu “Caritas Christi”.
Šobrīd Caritas Christi dalībnieces, kuru skaits ir apmēram 1500, dzīvo vairāk nekā 40 valstīs. Kopš 1991. gada Caritas Christi darbojas arī Latvijā.
AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS
Mēs esam atklājušas: Dievs mūs mīl – mīl pavisam personīgi, un savā brīvi dāvātajā mīlestībā sūta mums īpašu un personīgu aicinājumu dzīvot savu dzīvi kā lajēm un caur to sevi pilnīgi veltīt Viņam.
Tāpēc mēs mēģinām izdzīvot savu kristīgo aicinājumu bezlaulībā, kas brīvi izvēlēta mīlestībā uz Viņu, un uzticībā Evaņģēlija padomiem, īpaši nabadzībai un paklausībai.
Mēs cenšamies sevi atdot Baznīcai un ziedot par Baznīcu, kas pastāv Dieva godam un cilvēku pestīšanai.
Mēs izsakām savu aicinājumu Dieva gādības izraudzītajos dzīves apstākļos, dzīvojot apslēpti kopā ar Kristu Tēva noslēpumā.
Atbildot uz šo aicinājumu, mēs darbojamies sekulārinstitūtā Caritas Christi, un mūsu esamības jēga ir palikt Dieva mīlestībā, lai tur, kur Viņš mūs ir nolicis, mīlētu Viņu un darītu visu, lai palīdzētu arī citiem cilvēkiem Viņu iemīlēt.
Mūsu garīgā dzīve ir veidota pēc Evaņģēlija un Baznīcas mācības. Tās nozīmīgākie avoti ir Euharistija, Svēto Rakstu lasīšana un lūgšana. Būtiska iezīme ir dzīve bez ārējām aicinājuma zīmēm – dzīve “zem Tēva skatiena, kurš redz slepenībā”. Šādi Dievs mūs sargā un pārveido – tas ir iekšējais ceļš, pa kuru Viņš mūs vada uz mīlestības vienību ar Viņu un uz pilnīgu veltīšanos Viņa Baznīcai un pasaulei.
Kā lajes mēs dzīvojam pārējo cilvēku vidū un tiecamies pēc iespējas labāk izpildīt savus ikdienas pienākumus savā profesijā, ģimenē un sabiedrībā. Katra no mums dzīvo patstāvīgi un neatkarīgi, uzņemoties personisku atbildību par savu dzīvi. Attiecībā uz piederību institūtam mēs ievērojam diskrētumu. Mūsu institūtam nav savas mītnes un kopīgas organizētas apustuliskās darbības. Tieši šādi vislabāk paveras iespēja izdzīvot pasaulē savu veltīšanos Dievam, atrodoties pilnīgā Dieva un cilvēku rīcībā un sniedzot liecību tikai ar savu darbu.
Tomēr mūsu aicinājumā svarīga ir arī savstarpējā vienotība, kas reāli izpaužas kā regulāri kontakti, tikšanās mazākās grupās, apcerei veltītas nedēļas nogales un ikgadējās rekolekcijas. To vēl padziļina dažādu izglītojošu materiālu studēšana, kurā mēs viena otrai palīdzam.
Īpašā veidā mēs jūtamies vienotas ar sv. Katrīnu no Sjēnas, kura, būdama laje tāpat kā mēs, radikāli sekoja Evaņ?ēlijam, dzīvojot kontemplatīvo dzīvi savā ikdienā un degot dedzīgā mīlestībā uz Baznīcu un cilvēkiem.
IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)
Par Caritas Christi dalībniecēm var kļūt sievietes, kuras nav precējušās vai ir atraitnes un kuras nolēmušas dzīvot kontemplatīvā un apustuliskā garā, pilnībā veltot sevi Dievam un Viņa Baznīcai saskaņā ar mūsu dzīves regulu. Iestāties var pēc vismaz 3 mēnešus ilga sagatavošanās laika. Līdz ar iestāšanos sākas 3 gadus ilgs formācijas laiks, kuram beidzoties, Caritas Christi dalībniece uz vienu gadu dod bezlaulības zvērestu un nabadzības un paklausības svētsolījumus saskaņā ar mūsu dzīves regulu. Veltīšanās atjaunošana uz vienu gadu notiek četras reizes, kurām seko galīgā veltīšanās – donācija. Institūtā var iestāties sievietes no 20 līdz 40 gadu vecumam; īpašos gadījumos iespējami izņēmumi.
