Tēvs Francisko Lopezs Sedano ir 80 gadus vecs meksikāņu eksorcists. Savas četrdesmit gadus ilgās kalpošanas laikā viņš ir novadījis vismaz 6000 eksorcisma seansus. Un viņš saka: “Sātans no manis baidās.”
Tēvs Lopezs intervijā avīzei “Hoy Los Angeles” stāstīja, ka situācijā, kad sātans viņu uzrunā caur apsēstajiem, viņš atbild: “Es neesmu nekas, bet es nāku Kristus, tava Kunga un Dieva, vārdā – es tev pavēlu Viņa vārdā: Izej nekavējoties! Ārā!”
Tēvs Lopezs ir Mehiko arhidiecēzes eksorcisma nacionālais koordinators emeritus un Svētā Gara misionāru ordeņa brālis. Pašlaik viņš darbojas Mehiko pilsētas Svētā Krusta draudzē.
Intervijas laikā priesteris akcentēja četras lietas, ar kurām viņš ir sastapies savas kalpošanas laikā. Pirmkārt, sātans ir persona. Priesteris uzsvēra, ka Jēzus konfrontēja sātanu daudzas reizes un runāja ar viņu. Sarunā ar dēmonu “netiek uzrunāta lieta, bet gan persona”. Tēvs Lopezs norādīja, ka ļaunais gars grib “nošķirt mūs no Dieva, iebiedēt, iedvest mūsos šausmas. Dēmons mūsu dzīvē ienes visu negatīvo – slinkumu, nogurumu, miegainību, neuzticēšanos, izmisumu, naidu.
Otrkārt, tēvs Lopezs paskaidroja, ka dēmons ieiet cilvēkos, jo tie viņam to atļauj. “Viņš nevar ieiet mūsos, ja mēs neatveram durvis,” saka priesteris. “Dievs ir aizliedzis mums praktizēt maģiju, māņticību, pūšļošanu, buršanos, pareģošanu, astroloģiju, kā arī garu un mirušo izsaukšanu. Tās ir septiņas jomas, kur valda meli un krāpšanās. Apgalvojums, ka zvaigznes ietekmē mūsu dzīvi, ir vislielākie meli. Tās ir miljoniem kilometru tālu! Spīdekļi sastāv no metāliem un gāzēm – kā tad tie var mūs ietekmēt? Tāpat ir arī ar maģiju – piedēvēt priekšmetiem iedarbības spēku, kura tiem nav, piemēram, ka zirga pakavs nesīs veiksmi – tie ir meli.”
Treškārt, tēvs Lopezs gadu desmitiem ilgās pieredzes laikā ir pārliecinājies, ka apsēstie demonstrē neparastu uzvedību, piemēram, viņi sāk klaigāt, riet kā suns, spalgi kliegt vai izlocīties kā čūska pa zemi – ir tūkstošiem veidu, kā viņi to dara. “Reiz kāds 18 gadus vecs jauneklis varēja pastumt piecus lielus solus, kuri bija tik smagi, ka normāli vajadzēja 10 vīrus, lai to izkustinātu.” Priesteris piebilst: “Šim jauneklim piemita milzīgs spēks, un eksorcisma seansa laikā bija nepieciešama trīs cilvēku palīdzība, lai viņu noturētu. Tas liecina par Kāda klātbūtni. Apsēstie var pat staigāt pa sienām un pat lidot. Dažreiz apsēstie “dzird balsis”, jūt naidu vai atsakās no Dieva, kaut gan ir bijuši ticīgi, bet tagad ar kājām mīda Bībeli. Dažiem ir briesmīgas muguras sāpes, bet ārsti apgalvo, ka viņi ir veseli. Sātana ievainojumi nav izskaidrojami ar klīniskās medicīnas palīdzību. Piemēram, ir cilvēki ar hronisku caureju un nekas nespēj palīdzēt; ir daži, kuriem sāp acis, bet oftalmologs neko neatrod – tas ir ārpus zinātnes.”
Ceturtkārt, priesteris saka, ka 40 gadus ilgā kalpošana viņu ir pārliecinājusi, ka eksorcisms ir Dieva mandāts jeb uzdevums. Runājot par savu norīkojumu par eksorcistu, priesteris atzīst, ka tā bija “nepieciešamība”, redzot tik smagus un sāpīgus gadījumus, un piebilst: “Kāds no maniem kolēģiem – priesteriem – palīdzēja man saprast, ka cīņa pret ļauno ir pienākums. Viņš sacīja, ka man tas ir jāuzņemas caur Kunga pavēli, jo ir trīs mandāti – nest Dieva vārdu, dziedināt slimos un izdzīt dēmonus; visi trīs mandāti Baznīcā ir spēkā esoši.”
catholicnewsagency.com
