“Maniem bērniem jābūt Svētā Gara un Jaunavas Marijas dēliem.” (Tēvs Marija-Eugēnijs)
DIBINĀŠANA
Institūts Notre Dame de Vie tika nodibināts 1932. gadā Venaskā, Aviņonas arhidiecēzē, Francijā, netālu no senas Notre Dame de Vie mariāniskās svētnīcas Venasinas (Venaissin) grāfistē, kur Dzīvības Māti godina kopš 6. gadsimta.
Institūtu dibināja karmelītu tēvs Marija-Eugēnijs no Bērna Jēzus (1894-1967), līdzdibinātaja – Marija Pila.
AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS
Dzīvojot Karmela garā un vadoties pēc tā mācītāju izstrādātajām doktrīnām, šis institūts ir mariānisks jau kopš savas dibināšanas brīža un ir orientēts uz nedalāmu kontemplatīvu un aktīvu dzīvesveidu, kas balstās uz ikdienas divu stundu iekšējo lūgšanu un dzīvi Dieva klātbūtnē, degot apustuliskajā dedzībā Viņa godam.
Institūta biedri ir veltīti Dievam, pieņemot trīs evaņ?ēliskos padomus (nabadzību, šķīstību, paklausību) un vēlas uzsvērt garīgās dzīves prioritāti, liecināt par dzīvo un klātesošo Dievu – Dievu, kas atklājas caur savu klātbūtni un Vārdu visur, kur vien viņi strādā.
Ikviens institūta loceklis ir aicināts īstenot vienotību ar Dievu, tā paverot ceļu kontemplatīvajai lūgšanai visos sabiedrības slāņos un jebkuros dzīves apstākļos. Lielākā daļa institūta locekļu nedzīvo kopienās, bet gan dzīvo un strādā pasaulē.
Lai labāk varētu uzrunāt cilvēkus mūsdienu dzīves apstākļos, Dzīvības Mātes institūts atsakās no mūku tērpa un dažām klosterdzīves priekšrocībām. Šādi tas vēlas sekot Jēzus Kristus piemēram, kurš, lai mūs glābtu no posta un iegūtu savā īpašumā, atteicās no savām dievišķajām bagātībām un gribēja atklāties kā viens no mums, “tapdams cilvēkiem līdzīgs” (Fil 2, 7). Institūts neatsakās no Karmela garīguma augstajām prasībām, bet tikai no priekšrocībām, lai labāk kalpotu cilvēkiem un liecinātu, ka mūsdienu pasaulei raksturīgajos dzīves apstākļos ir iespējams īstenot tuvību un vienotību ar Dievu.
IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)
Tas ir vienots institūts ar trīs autonomiem atzarojumiem. Divus veido konsekrētie laji – sievietes un vīrieši, bet trešo – priesteri.
Institūta locekļi vispirms divus gadus pavada kādā no “vientulības mājām”, lai Svētais Gars viņus ietekmētu tik dziļi, pilnībā pārņemot dvēseli, ka viņi uzticas vienīgi Dieva vadībai, nespēdami vairs iztikt bez Viņa.
Beidzoties šim vientulības laikam, institūta locekļi saliek paklausības, nabadzības un šķīstības solījumus, lai sevi pilnīgi veltītu Dievam, un tad atgriežas pasaulē: priesteri – lai strādātu draudzēs, laji – lai darbotos savā profesijā.
Ikviens institūta loceklis katru dienu divas stundas veltī iekšējai lūgšanai un katru gadu pavada vismaz trīs nedēļas kādā no “vientulības mājām”, lai kļūtu par arvien pilnīgāku Dieva liecinieku un spētu vadīt dvēseles uz visdziļāko tuvību ar Dievu.
Institūta žēlastībās līdzdalīgi ir arī tā asociētie līdzstrādnieki, tostarp laulāti pāri, kuri, atsaukušies Dieva aicinājumam uz svētumu, tiecas sasniegt mīlestības pilnību savā ikdienas dzīvē, ejot pa ticības un iekšējās lūgšanas ceļu. Noslēdzoties formācijas laikam, viņi saņem Dzīvības Mātes skapulāru un turpina katru dienu veltīt vienu stundu iekšējai lūgšanai.
KANONISKAIS STATUSS
Institūts Notre Dame de Vie ir sekulārinstitūts ar pontifikālām tiesībām (t.s. pontifikālais institūts), ko 1962. gadā ir atzinis Svētais Krēsls.
SASTĀVS
Institūts ir pārstāvēts 20 valstīs četros kontinentos, un tajā ietilpst vairāki simti tā biedru. Latvijā darbojas Institūta priesteru nozarojums un ir atvērta rekolekciju māja Sarkaņos.
