No 10. augusta līdz 20. septembrim Aglonas bazilikas kriptā būs apskatāma izstāde „Julijanam Začestam – 100″. Izstāde jau apceļojusi vairākas Latgales draudzes, pabijusi Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās izveidotajā Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istabā un Jelgavā.
Izstādes tapšanas sākotnējais izejmateriāls bija prelāta daudzie personīgie fotoalbumi. Iepriekš neplānojot, visu Julijana Začesta dzīvesstāstu ir sanācis izkārtot uz 14 lielformāta planšetēm, kas sakrīt ar 14 Krustaceļa apstāšanās vietām. Tādējādi ikviens izstādes skatītājs ir aicināts kopā ar prelāttēvu iziet un pārdomāt dzīves Krustaceļu. Izstādē varēs apskatīt arī dažādus dokumentus un prelāta tērpus un citas lietas.
Izstāde ir vēstījums par Latvijas katoļu garīdznieka prelāta J. Začesta (1913 – 2004) dzīvi no bērnības līdz pat mūža nogalei. J. Začests ir strādājis daudzās un dažādās vietās un amatos. Viņš bijis skolu un cietumu kapelāns Rīgā, Nautrēnu draudzes vikārs, Ruskulovas, Augstkalnes, Stoļerovas draudzes prāvests. No 1944. – 1945. gadam bija Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes viceprāvests, kas apkalpoja arī Pēterniekus, un tai pat laikā Rīgas Metropolijas kūrijas notārs. 1945. gada 18. decembrī Rīgā, Klostera ielā viņu arestēja par pretpadomju aģitāciju. Priesteris ieslodzījumā pavadīja trīs gadus, bet pēc atbrīvošanas līdz 1954. gada 11. maijam bija Nīdermuižas draudzes prāvests, kam kādu laiku bija jāapkalpo arī Jasmuižas draudze. Pēc tam J. Začests kalpojis arī Kalupes, Arendoles, Ciskadu, Nautrēnu, Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē. No 1960. gada septembra līdz 1962. gada 15. novembrim viņš bija Rīgas Metropolijas apustuliskais administrators.
Visilgāk prelāts nostrādāja Līvānu draudzē: no 1964. līdz 2000. gadam. Līdz pat savai nāvei 2004. gada 21. jūlijā, lai arī bija pensionēts priesteris, viņš palīdzēja draudzes pastorālajā darbā. Tāpēc arī izstādes idejas autori ir līvāniešie – Juris un Elga Skrebeļi.
“Šī izstāde ir mūsu, Līvānu draudzes bērnu, stāsts par mūsu garīgo tēvu Julijanu Začestu – mūsu interpretācija par Julijanu Začestu, domājot par viņa tuvojošos simtgadi,” uzsver Skrebeļu pāris. Viņi stāsta, ka prelāts bija ievērojams ar savu darbības stilu. Viņš vienmēr bijis atsaucīgs, tuvs vienkāršajiem cilvēkiem un paraugs draudzes locekļiem. Julijana Začesta 90 gadus garais mūžs ir piemērs, kā mīlēt tēvu un māti, dzimto vietu, zemi un savu valsti, skolotājus, savu krustu un Kristu. Viņš ir arī piemērs tam, kā mācīties būt paklausīgiem, pacietīgiem un pazemīgiem.
Izstādes tapšanas laikā tās organizētājiem nācās aizdomāties par laiku, kad kristieši bija vajāta un nicināta kopiena Romas impērijā, kad kristiešu sapulces varēja notikt tikai slepus, jo arī J. Začests savas dzīves lielāko daļu bija spiests dzīvot apstākļos, kad runātā un rakstītā vārda brīvība nebija iespējama. “Tomēr, jo vairāk nācās saskarties ar viņa atstātā mantojuma liecībām, jo vairāk mēs secinājām, ka viņš mūs spēj uzrunāt senās vajātās Baznīcas valodā – tas ir, zīmju un simbolu valodā,” norāda Skrebeļi.
LRKB IC