Diakons Juris Skutels vasaras praksi šogad pavadīja Baltinavas un Šķilbēnu Romas katoļu draudzē. Rīgas Garīgā semināra students, divdesmit trīs gadīgais J. Skutels par diakonu tika iesvētīts 2014. gada 1. jūnijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Baltinavas un Šķilbēnu gados vecākie ticīgie atceras, ka šajās draudzēs vasaras praksē ir bijuši Garīgā semināra studenti, bet vēl nebija kalpojis diakons. Tāpēc Baltinavas un Šķilbēnu draudzes prāvesta Staņislava Prikuļa ziņu, ka šogad nepilnus divus mēnešus draudzē kalpos diakons, cilvēki uztvēra ar prieku un ar nepacietību gaidīja pirmo satikšanos.
Juris Skutels ir dzimis Daugavpilī. Pētot radu rakstus, Juris nav atklājis, ka viņa dzimtā būtu bijis vēl kāds priesteris. Ir atklājies vienīgi tas, ka nesen iesvētītais priesteris Guntars Skutels esot attāls radinieks. Pirms Garīgā semināra svētceļojumos esot gājis trīs reizes no Līksnas. Šajos svētceļojumos nostiprinājās pārliecība atsaukties Dieva aicinājumam un doties studēt uz Garīgo semināru. Pirms Garīgā semināra viņam ir bijusi pieredze neilgu laiku kalpot baznīcā pie altāra kā ministrantam.
Visspilgtāk no šīs prakses J. Skutelam atmiņā paliks iespēja katru dienu sprediķot, jo priesteri S. Prikulis un Ivars Vigulis deva šo iespēju, lai prakses laikā būtu iespējams praktizēties. „Gatavojoties svētceļojumam, man bija unikāla iespēja iepazīties ar draudzes locekļiem. Mums bija izveidojusies laba komanda, ar kuras palīdzību mums izdevās labi novadīt svētceļojumu. Šis nebija mans pirmais svētceļojums, ko organizēju. Esmu jau bijis svētceļojuma organizators un garīgais vadītājs. Šī svētceļojuma organizatoru komanda man palīdzēja noorganizēt ēdināšanu, nakšņošanu, sarunāja pavāru, u.c., par ko es viņiem esmu bezgala pateicīgs. Pateicoties komandas darbam, mans galvenais uzdevums bija rūpēties par garīgo vadību svētceļojuma dalībniekiem,” stāsta J. Skutels.
Diakons var darīt visu, ko dara priesteris, izņemot – celebrēt Svēto Misi, dot grēku piedošanu un sniegt Slimnieku sakramentu. „Katru gadu semināristiem ir trīs prakses: Ziemassvētku, Lieldienu un lielā vasaras prakse. Kad šogad devos uz vasaras praksi, nezināju, ko no tās sagaidīt, jo nepazinu šīs draudzes. Bet es neraizējos par darbu, kas mani tur sagaidīja, jo biju noskaņojies darīt visu, uz ko Dievs mani aicinātu caur draudzes prāvestu. Šī bija viena no labākajām praksēm, kur es varēju mācīties patstāvību, t.sk. saimnieciskos darbus – gatavot ēst, mazgāt traukus, mazgāt un gludināt veļu, uzkopt māju, pļaut mauriņu. 14. augustā Aglonā pirmo reizi kristīju bērniņu. Laulāt gan vēl nav sanācis, uz ko diakonam ir visas tiesības. Šādas prakses ir ļoti būtiskas priestera formācijas ceļā, lai viņš spētu teoriju pielietot dzīvē. To var salīdzināt ar cilvēku, kurš vēlas iemācīties peldēt. Viņš sākumā iemācās teoriju, bet vēlāk viņam ir vajadzīga prakse, bez kuras no viņa nekāds labais peldētājs nevar sanākt. Līdzīgi ir ar topošajiem priesteriem,” tā prakses nozīmi vērtē J. Skutels.
J. Skutels ir bijis praksē pie Kalupes, Nīdermuižas, Ārdavas, Dubnas prāvesta, vairākkārt Krāslavā. Praksē bijis arī Ludzā, Pildā, Rēzeknē, Preiļos, Krustpilī un Līksnā.
Rīgas Garīgā seminārā topošajiem priesteriem pasniedz mācību priekšmetu homilētiku, kurā māca, kā pareizi veidot sprediķi. Līdzīgi kā skolēniem māca rakstīt sacerējumus, kas sastāv no ievada, iztirzājuma un nobeiguma, tā arī sprediķi sastāv no šīm trīs daļām. „Homilētikas nodarbībās mēs iepazīstamies ar izcilākajiem sprediķotājiem, pārrunājam to, kā labāk veidot sprediķi. Katram priesterim ir jāatrod savs stils, ar kura palīdzību viņš labāk spētu izteikties. Es savu stilu vēl neesmu pilnībā izkopis. Gatavojot sprediķi, parasti mēģinu uz lapas pierakstīt galveno domu, plāna punktus, tos apvijot ar pamattekstu, un tad saviem vārdiem to pārstāstu ticīgajiem. Ja es nolasu uzrakstītu sprediķi, tad tas tik labi neuzrunā ne mani pašu, ne cilvēkus,” atklāja diakons. Šķilbēnu draudzes ticīgos uzrunāja J. Skutela sprediķos pastāstītā personīgā pieredze, un ticīgie, pateicoties vienkāršajam diakona minētajam piemēram par lūgšanu, atcerēsies, ka ir svarīgi dienas beigās pateikties Dievam, minot konkrētas, skaidri nosauktas lietas. „Pirmkārt, uzsākot lūgšanu, ir svarīgi sagatavoties, noskaņojot un atverot sirdi sarunai ar Dievu. Dievs ir Persona, un līdzīgi, kā ar jebkuru citu personu, mums visa uzmanība ir jāvelta tai, lai tas, ar kuru mēs runājam, mūsos klausītos un mēs viņu dzirdētu. Otrkārt, svarīgi ir zināt, ko tu vēlies no Dieva, un, treškārt, vienmēr būt gatavam pieņemt Dieva gribu, lai arī kāda tā būtu,” tā pamācīja diakons.
Ja, kalpojot draudzē, būtu situācija, ka jaunieši neiet uz baznīcu, neapmeklē Svēto Misi, topošais priesteris izmantotu tradicionālās metodes – noorganizētu lūgšanas grupiņu, Alfas kursu, dotos uz skolu, lai uzrunātu bērnus un jauniešus. „Lai kādu cilvēku iepazīstinātu ar Dievu, sākumā šis cilvēks pats būtu jāiepazīst. Jāiepazīst viņa garīgās attīstības līmenis. Esmu ievērojis, ja tiek sludināts Evaņģēlijs bez iepriekšēja ievada un priekšstata par šo cilvēku, tad tas neuzrunā. Tad viņam var pastāstīt savu liecību, kas man ir Dievs un ko Viņš manā labā ir paveicis. Ja cilvēku tas sāk interesēt, tad var piedāvāt vairāk informācijas par Dievu, attiecībām ar Viņu, Baznīcu, kalpošanu tajā, u.c.,” darbības soļus atklāja diakons J. Skutels.
„Katru vakaru es pateicos Dievam par nodzīvoto dienu, par saņemtajām žēlastībām, par konkrētām lietām, ko dienas laikā esmu piedzīvojis, par labām un ne tik labām, par visām, tās nosaucot vārdā. Ikdienā, kā jebkurš kristietis, saskaros ar pārbaudījumiem, kurus Dievs pieļauj manai attīstībai un svēttapšanai. Tie ir kārdinājumi, visāda veida pārbaudījumi, kurus palīdz pārvarēt ikdienas lūgšana. Jēzus ir teicis: „Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!” (Mt 26, 41a) Ikdienas lūgšana, kas ir dialogs ar Dievu, ir kristieša pamataicinājums, kuru es mēģinu īstenot savā dzīvē, un uz to aicinu arī citus, atklājot tā skaistumu un pievilcību,” aicināja J. Skutels.
Jaunieši no Balviem un Baltinavas, kuri piedalījās svētceļojumā Baltinava – Aglona 2014, atzina, ka šis esot bijis garīgi piepildītākais svētceļojums, un pateicās J. Skutelam par sniegto atbalstu un garīgo stiprinājumu. Baltinavas un Šķilbēnu draudzes ticīgie pateicas Dievam par iespēju iepazīt un iemīļot sirsnīgo un vienkāršo diakonu J. Skutelu. Novēl Jurim Dieva palīdzību, izturību, spēku un degsmi iet šī aicinājuma ceļu, kalpot draudzēs un palīdzēt cilvēkiem atrast ceļu pie Dieva!
Teksts: Vineta Zeltkalne; Foto: no personīgā arhīva
