Pēdējā laikā Fanča Trasuna vārds izskan arvien vairāk. Plašāku rezonansi tas ieguva līdz ar Ingas Ābeles „Klūgu mūks” iznākšanu, kurā galvenais varonis ir Trasuna prototips. Šomēness skandalozā garīdznieka, valstsvīra, literāta un sabiedriskā darbinieka 150. gadadienas atzīmēšanai iestudēta arī izrāde „Francis”, kuru 30. oktobrī varēs noskatīties Rēzeknē, uz Latgales vēstniecības GORS Lielās skatuves.
Franča Trasuna (Fraņcs Trasuns, 1864. gada 16. oktobrī – 1926. gada 6. aprīlī) dzīves un darba devums ir nenovērtējams Latvijas valsts vēstures kontekstā, īpaši attiecībā uz Latgales reģionu. Visu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Pirmais latgalietis, kas īpašā veidā meklēja, kā apvienot divas mūsu tautas daļas, kā aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Savu nostāju vienā no Latvijas valsts Satversmes sapulcēm 1922. gadā viņš formulēja šādi: „Nedomājat, mani kungi, ka mēs, kas aizstāvam latgaliešu izloksni, ka mēs stāvam arī par to, lai latgalieši nemaz nerunātu baltiešu izloksni. Nemaz ne! Mēs stāvam par to, ka katram latgalietim vajag prast baltiešu izloksni, kā katram Latvijas pilsonim. Bet arī, mani kungi, no otras puses mēs stāvam par to, ka arī baltiešiem vajag prast latgaliešu izloksni. Tāpat kā mēs varam iemācīties baltiešu izloksni, tāpat arī jūs variet iemācīties latgaliski. Baltiešiem vajag prast latgaliešu izloksni un nedrīkst būt, ka viena tautas daļa nezin otru tautas daļu.”
Režisore Māra Zaļaiskalns uzsver, ka izrādē pirmo reizi izmantotas ne tikai viņa fabulas, dzejas, bet arī runas. Tajā atspoguļoti vēsturiskie aspekti – sākot ar Trasuna bērnību, gaitām Pēterpilī, Saeimā un pēkšņo nāvi, īsi pēc Lieldienām, kad viņš uzzināja par savu izslēgšanu no Baznīcas. Galvenā tēma sasaucoties ar mūsdienām – ja esi latgalietis, tad nepieciešams zināt un nekautrēties runāt arī latgaliski, bet pārējiem ir labi, ja arī tie vismaz saprot šo Latviešu valodas dialektu.
Annu Rancāni, pētot materiālus par Franci Trasunu, uzrunāja daudzie upuri, kādus garīdznieks nesa, un grūtās izvēles, kādas viņam bija jāveic. „Pirmkārt, jau Trasunam bija grūti izvēlēties – kļūt par priesteri vai laicīgu cilvēku. Iespējams, laicīgā dzīve viņam būtu bijusi piemērotāka, jo pēc dabas viņš bija politiķis. Tomēr izvēlējās kļūt par garīdznieku. Iespējams, viņš šo iespēju toreiz saskatīja kā vienīgo, lai darbotos savas tautas labā. Tāpat 1917. gadā viņš tomēr izvēlējās atbalstīt Latgales pievienošanu citiem Latvijas novadiem, cerot, ka tiks panākta atsevišķa Latgales pašvaldība, tomēr tā netika izveidota,” stāsta dzejniece.
Viņa piemin arī Trasuna konfliktu ar Baznīcu (1998. gadā garīdznieku Baznīca reabilitēja). Nesaskaņas ar Baznīca izcēlušās divu iemeslu dēļ – garīdznieks nepaklausīja bīskapa norādījumam un neatlaida savu saimnieci (1919. gadā boļševiku terora laikā viņa izglāba viņa dzīvību), kā arī nepaklausīja norādījumam uz Saeimas sēdēm ierasties sutanā. Tomēr, iespējams, iemesli bija arī daudz dziļāki un politiska rakstura. „Trasuns nepieņēma nekādus kompromisus, pat ne vismazākajās lietās. Šādu konfliktu varēja nebūt, ja viņš spētu mierīgi izskaidrot, rast risinājumu, kompromisu,” uzskata Rancāne. Tajā pat laikā viņa Trasunā saskata dziļi garīgu un ticīgu cilvēku, jo īpaši viņa līdzību ar Asīzes Francisku. „Viņam pat tika dots šī svētā vārds. Asīzes Francisks – tā ir viņa dvēseliskā būtība. Viņš, piemēram, bija liels dabas mīlētājs. Arī izrādē sasaucas šie divi Franči,” stāsta scenārija autore. Izrādes beigās izskan arī piedošanas tēma.
Uzveduma “Francis” režisore ir Māra Zaļaiskalns, scenārija autore dzejniece Anna Rancāne, muzikālā konsultante Ilona Rupaine. Uzvedumā piedalīsies tādi aktieri kā Oskars Lustiks, Aldis Leidums, Jurģis Lipskis un Ināra Apele. Piedalīsies deju kopas „Dziga” dejotāji, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris Andas Lipskas vadībā un citi. Literāri muzikālo uzvedumu spilgtinās Zanes Pumpures-Prāmnieces „Smilšu kino” smilšu zīmējumi.
Franča Trasuna 150. gadadienu ar izrādi „Francis” atzīmēs 30. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē (Pils ielā 4). Ceturtdien, pulksten 18.00.
Biļetes nopērkamas Latgales vēstniecības GORS kasē un “Biļešu Paradīzes” kasēs visā Latvijā. Tās cena EUR 3. Francim Trasunam veltīto uzvedumu rīko “Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība”.
Pirms pasākuma, plkst. 16.00 – vēl viens notikums – grāmatas Francis Trasuns. Runas atkārtotā un papildinātā izdevuma atvēršana. Tajā apkopotas Trasuna kaismīgās runas Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimā, kas joprojām skan mūsdienīgi un ir aktuālas.
LRKB IC, publicitātes foto
