Kādā skaistā septembra darbdienā mēs, vairākas sievietes no Ludzas draudzes, devāmies braucienā pa Latgales katoļu baznīcām. Pirmā – Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, kur ieradāmies, vēl skanot draudzes lūgšanām pēc rīta Svētās Mises. Prāvests Jānis Stepiņš pastāstīja par dievnama vēsturi, izrādīja altāri, kas izveidots līdzīgs Aglonas altārim (ir iespēja pakāpties augšējā daļā). Dievkalpojumi Preiļu baznīcā ir divreiz dienā, arī darbdienās, prāvestam palīdz vikārs.
Preiļos skatījām arī divas kapelas – fotogrāfa Igora Pliča īpašumā uzbūvēto kapelu, kur var lūgties visu konfesiju kristieši, un nesen atjaunoto Borhu dzimtas kapelu pilsētas parkā.
Nelielai atslodzei – ekskursija uz Preiļu tuvumā izveidoto vīngliemežu audzētavu „Ošu mājas”. Te skatījām voljērus, kur aug gliemeži, no atraktīvā saimnieka Aiņa Novika uzzinājām par gliemežu dzīvi un biznesa aizkulisēm. Nav viegli! Un, jā, nobaudījām šo delikatesi (ne visi to spēja) un pat iegādājāmies marinētus vai saldētus jau sagatavotus gliemežus.
Tālākais ceļš – uz Līvāniem, kur mūs pie Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīcas sagaidīja prāvests Juris Zarāns. Ar lūgšanu Kunga eņģelis godinājām pie baznīcas apbedītā monsinjora Pētera Vilcāna piemiņu. Gaiši izremontētajā Līvānu dievnamā tika noturēta Svētā Mise. Sekoja neliela maltīte draudzes mājā, kur notiesājām līdzi paņemto un aprunājāmies ar priesteri Juri.
Nākamā pietura – Nīcgales Dievmātes dzimšanas baznīca, kur mūs sagaidīja runātīga sieva Sabīne. Ar lielu cieņu viņa stāstīja par priesteriem, kas kalpojuši nelielajā draudzē, baznīcas vēsturi un draudzes tradīcijām. Dievkalpojumi te notiek vairs tikai svētdienās un svētku dienās. Pērnruden tika atzīmēta baznīcas 150. gadadiena.
Nākamā pietura – krusts šosejas malā, kas uzstādīts klostermāsas Marijas Stefanas dzimtajā vietā. Māsa Brigita SJE kavējās atmiņās par to, kā jaunībā ar citām draudzenēm aizrautīgi lasījušas un interesējušās par māsu M. Stefanu. Māsa Brigita SJE ieteica izlasīt grāmatu „Es pati būšu puķe”, kurā māsa M. Stefana raksta par savu dzīvi un kalpošanu. Māsa M. Stefana dzīvoja nesen – XX gadsimtā, mira jauna Aglonā, izcietusi padomju represijas pret garīdzniecību.
Ceļā uz Višķiem piestājām Kalupē, kur ir ārkārtīgi interesants dievnams – Vissvētākā Altāra Sakramenta katoļu baznīca. Tā pārsteidza ar īpatnējā stilā tumšos toņos mākslinieciski apgleznotām sienām un daudzām svēto statujām. Galvenā altāra centrā – ļoti iespaidīga Kristus statuja ar ciboriju (konsekrētas hostijas uzglabāšanas trauku) rokā.
Savukārt Višķu Sv. Jāņa Kristītāja dievnams pārsteidza ar to, ka būvēts tikai no akmeņiem (atgādina pili Cesvainē). Kāpām tornī un priecājāmies par gleznaino ainavu! Slavējām Dievu ērģeļu pavadījumā! Interesanti, ka šī baznīca ir būvēta XX gadsimtā – sākta 20-tajos gados, bet tās iekārtošana vēl nav pabeigta.
Atceļā nevarējām neapciemot Aglonas Dievmāti. Īsa lūgšana bazilikā … un ceļš uz mājām. Ārkārtīgi piepildīta diena – skaistas lūgšanas un tikšanās, skaistas emocijas un iespaidi. Ja vien ir kāda iespēja, dodieties kaut īsos svētceļojumos uz citām draudzēm! Tas ir interesanti un svētīgi – iepazīt dievnamus un svētvietas (katra ir unikāla!), satikt citus katoļus un uzzināt par draudžu tradīcijām.
Un svētīgi ir paiet pasaulē, lai saprastu – nekur nav tik labi kā mājās! Savas draudzes dievnamu arī ieraudzījām citām – ceļotāja acīm: cēlu, spodru, jaunu, ar unikālu vēsturi, ar tik daudzām draudzes aktivitātēm.
Pateicamies par svētceļojuma organizēšanu māsai Brigitai un Verai Batņai!
Ērika Bondarenko
