Novembra beigās Latvijā jau būs Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa nodaļa, kurā deviņi laji un viens priesteris sevi varēs lepni saukt par īstiem bruņiniekiem. Tā dibināšana un pirmo biedru investitūra notiks 29. novembrī, pulksten 15.00 Jēkaba katedrālē Rīgā. Nodaļas Grand Priors būs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Svēto Misi celebrēs un ceremoniju vadīs ordeņa lielmestrs V. Em. Edvins Frederiks Kardināls O’Braiens.
Jeruzālemes Svētā Kapa bruņinieku ordenis ir starptautiska katoļu Baznīcas organizācija, kas darbojas daudzās pasaules valstīs. Ordeņa pirmsākumi meklējami Pirmā Krusta kara laikā 1099. gadā Svētajā zemē, kad tās līderis Godfrijs de Buljons (Godfrey de Bouillon) atbrīvoja Jeruzalemi no musulmaņu pārvaldības. Viņš izveidoja Svētā Kapa kanonu ordeni, ko 1113. gadā apstiprināja ar pāvesta bullu. Kad bruņinieki atgriezās savās dzimtajās zemēs, viņi turpināja piederēt ordenim, dodot tam iespēju izplesties visā pasaulē. 1847. gadā pāvests Pijs IX atjaunoja Jeruzalemes Latīņu patriarhātu, modernizēja ordeni, izdodot jaunu konstitūciju, un piešķīra tam Svētā Krēsla aizsardzību.
Pašlaik ordeņa darbības mērķis ir sniegt palīdzību un atbalstu Baznīcai Svētajā zemē, kā arī nostiprināt ordeņa biedru kristīgās dzīves praksi. Ordeņa biedri ar savām iemaksām atbalsta dažādus katoļu Baznīcas projektus Svētajā zemē: skolu, slimnīcu, dievnamu, semināru celtniecību, to uzturēšanu u.c.
“Pirms septiņiem gadiem uz Latviju atbrauca šī ordeņa bruņinieks no Itālijas vizītē pie arhibīskapa un ierosināja, ka būtu svētīgi izveidot šādu ordeni arī Latvijā,” stāsta ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs Jānis Smelters. „Ordeņa nodaļas uz to brīdi bija jau visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Lietuvu, Latviju un Igauniju. Tagad būsim vienīgā Baltijas valsts ar šādu ordeni. Lietuvā gan jau ir viens bruņinieks, kurš ciemosies mūsu investitūras (bruņinieku iesvētīšanas ceremonija) laikā. Viņš oficiāli skaitās Austrālijas nodaļas pārstāvis, jo tur kādu laiku dzīvojis un ticis uzņemts bruņiniekos. Tagad viņš ir atgriezies Lietuvā un vēlas organizēt nodaļas izveidošanu arī savā valstī. Līdz nodaļas dibināšanai Latvijā negāja viss tik veikli, kā varbūt cilvēcīgi būtu gribējies, tomēr tas bija arī svētīgs laiks, jo tikām pārbaudīti, vai mūsu nodomi ir nopietni,” atceras Jānis.
Kad arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs uzaicināja Jāni uzņemties grupas vadību, viņš to pieņēma kā aicinājumu “no augšas” nākt un kalpot. „Protams, tā ir arī eksotika – bruņinieku tituls, apģērbs, zobeni, ģerbonis. Tomēr dalība šajā ordenī nenozīmē gluži vēsturisko rekonstrukciju klubu. Piemēram, atbalsts Jeruzalemes kristiešiem, kas sākotnēji bija tieša, militāra aizsardzība, mūsdienās vairs netiek izcīnīta ar zobeniem rokās.”
Iestājoties ordenī, tā dalībnieki apņemas atbalstīt noteiktus mērķus – sniegt atbalstu Svētajai zemei un dzīvot kristīgu dzīvesveidu līdz mūža galam. Pamatmērķis ir Svētā zeme un atbalsts Jeruzalemei.
Gandrīz vai obligāts ir katra ordeņa biedra svētceļojums uz Jeruzalemi un Kristus Kapa apmeklējums. Šī svētceļojuma laikā Jeruzalemes patriarhs (otra augstākā amatpersona ordenī) katram bruņiniekam piesprauž pie apmetņa krusta zīmes un īpašu svētceļnieka nozīmīti – gliemežvāku[1].
Katru gadu ordeņa biedri maksā biedru naudu – noteiktu summu, kas katrā valstī var būt atšķirīga. No šiem maksājumiem veidojas ziedojumi Svētajai zemei. „Jeruzaleme ir ļoti būtiska katoliskajai Baznīcai, un atbalsts šai zemei un tur dzīvojošiem kristiešiem ir likumsakarīgs. Tas tiek nodrošināts nevis tiešā veidā maksājot viņiem pabalstus vai nodrošinot izdzīvošanu, bet gan finansējot skolas un citas izglītības iestādes, kas ļauj iegūt labāku izglītību un augstāku kvalifikāciju un tā viņus padara konkurētspējīgākus vietējos apstākļos. Tādai mazai kopienai kā kristiešiem Jeruzalemē (2-4% no kopējā iedzīvotāju skaita) palīdzēt izdzīvot var tikai augsta pašapziņa un pārliecība par savām spējām,” uzskata ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs.
Reizi mēnesī (izņemot vasarā), kā arī dažos ordenim īpašos Baznīcas svētkos notiek ordeņa biedru tikšanās Svētajā Misē. Ordeņa aizbildne līdzīgi kā mūsu zemei (Terra Mariana) ir Jaunava Marija. „Interesanti, ka pagājušogad ordenis svinēja 900 gadu jubileju kopš savas oficiālās atzīšanas. Nākošgad mēs svinēsim mūsu Terra Mariana 800 gadu jubileju. Tāds svinīgs periods,” teic Jānis.
Lai veicinātu ordeņa biedru garīgo izaugsmi, plānotas gan rekolekcijas, gan ikmēneša tikšanās, kontaktu stiprināšanai, gan atsevišķu sociālu projektu realizēšana tepat Latvijā. Ordeņa vadītājs Latvijā stāsta, ka viņu jau no paša sākuma vilinājusi doma, ka šo lielo, kopīgo ordeņa mērķu aizsegā varētu realizēt arī mazus mērķīšus tepat Latvijā. „Tā kā esam kopā sanākuši ar gatavību dalīties un atbalstīt līdzcilvēkus, skaidrs, ka līdzdarbosimies arī dažādos vietējos sociālos pasākumos, jo tas ir arī veids, kā saliedēt cilvēkus un atmodināt aktīvai rīcībai. Personīgi to uztveru kā galveno ordeņa misiju – atmodināt cilvēkus, atvērt viņu sirdis, iekustināt uz vispārēju līdzcietību. Tas arī būs patiesais apliecinājums kristīgai dzīvei, nevis noziedotās naudas summas vai īpašais apģērbs svinību reizē,” uzskata Jānis.
Šobrīd ordenim vēl atsevišķas tikšanās vietas nav. “Pēc Svētās Mises Marijas Magdalēnas baznīcā mēs aizejam uz kādu kafejnīcu pie tējas parunāt par aktuālo. Dažreiz sačupojamies un aizbraucam ciemos pie priestera Andreja Mediņa uz Lēnām vai Bruknu. Viņš ir viens no tiem, kuru šajā pirmajā reizē uzņems par ordeņa biedru,” paskaidro Jānis. “Protams, ordeņa dalībniekiem ir vēlēšanās pēc savas īpašas pulcēšanās vietas, kur svinīgi būtu izkārts karogs un pārējās ordeņa regālijas, piemēram, katra bruņinieka dzimtas ģerboņi. Kaut kad nākotnē mums tāda noteikti būs.”
Vai ordeņa biedrus varēs redzēt tērptus arī bruņinieku tērpos? Jānis, apstiprina, ka tāpat kā citur pasaulē Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieka ordeņa bruņiniekiem būs balts apmetnis ar sarkanu Jeruzalemes krustu (Jeruzalemes krustu veido pieci krusti, kas simbolizē piecas Kristus brūces). Pa vidu apmetnim redzams arī liels krusts ar T veida galiem un vēl četriem mazākiem krustiem. Savukārt sievietēm apģērbs ir melnā krāsā un arī ar Jeruzalemes krustiem. Ordeņa apmetņus gan atļauts lietot tikai īpašas svinību reizēs vai arī tādos gadījumos, kad pasākumos jāpiedalās kā oficiāliem pārstāvjiem. “Tas nav nekāds karnevāla tērps, ar kuru var iet pa ielu un izbaudīt apkārtējo apbrīnu,” brīdina Jānis.
LRKB IC, attēls pārpublicēts no http://www.vatican.va/roman_curia/institutions_connected/oessh/index_en.htm
Viduslaiku ikonogrāfijā svēto Jēkabu attēloja īpatnējā veidā – rotātu ar gliemežvākiem, jo ar šo svēto saista brīnumainas cilvēku izglābšanas jūrā. Ja svētais Jēkabs kļuvis par svētceļnieku patronu, tad Jēkaba gliemežvāks – par svētceļnieku zīmi.
