7. novembra pēcpusdienā no tipogrāfijas tikko atvestajam pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma „Evaņģēlija prieks” (Evangelii Gaudium) latviešu izdevumam bija atvēršanas svētki. Tajos ar nelielām uzrunām uzstājās Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Lietuvas – Latvijas jezuītu provinces provinciālis Gintaras Vitkus SJ, izdevniecības „Kala raksti” vadītāja Aija Balode un tulkotājs Ēvalds Ikaunieks.
Rīgas arhibīskaps piedalījās 2011. gada jaunajai evaņģelizācijai veltītajā bīskapu sinodē, uz kuras gala dokumentu balstoties pāvests Francisks sagatavoja apustulisko pamudinājumu ar skaisto nosaukumu. Z. Stankevičs atzina, ka pašā sinodē, klausoties bīskapu uzrunas, viņa iespaidu varētu raksturot vārdi „lūzuma nebija”. „Taču, kad iznāca šis dokuments, kas teorētiski ir šīs sinodes materiālu apkopojums, tad sajutu svaigu gaisu. Lasīdams šo dokumentu, es jutu, kā man sirds sāk degt līdzi,” par saviem iespaidiem stāsta arhibīskaps
Arhibīskaps atzina, ka šis Baznīcas dokuments ir revolucionārs, no citiem atšķiras ar to, ka nav rakstīts teoloģiski filozofiskā, bet drīzāk vieglā un vienkāršā valodā, turklāt ir „ielikts mūsdienu reālijās”. „Zinām, ka mēdz evaņģelizēt tā, ka ņem un apšauda cilvēku ar Bībeles citātiem, bet visbiežāk tas tomēr nenostrādā. Svēto Rakstu tekstu vajag uzklāt uz cilvēka reālijām, un tad tas kļūst dzīvs. Jo tas vienmēr ir pravietisks, atbilst cilvēka dziļākajām ilgām, apgaismo viņa dzīves situāciju, dod gaismu, kā dzīvot tālāk. Pāvests mēģina Evaņģēliju attiecināt uz mūsdienu situāciju, lai cilvēki sevi ierauga Evaņģēlija gaismā,” skaidroja Z. Stankevičs.
Vēl arhibīskaps pievērsās pamudinājuma virsrakstā ietvertajam. Pāvests dokumentā analizē mūsdienu sabiedrību, kas ļoti alkst un dzenas pēc izklaides, bet kuras ikdienā ir daudz skumju un depresijas. „Otrajā punktā pāvests raksta: Mūsu pasaulei draud lielas briesmas. Tās ir skumjas, kas ceļas no ērtību un mantkārības pārņemtas sirds, no slimīgiem virspusēju baudu meklējumiem un no atziņas, kas izolējas no citiem,” pāvestu citē Z. Stankevičs. „Prieks rodas, kad cilvēks sastop Dievu un atveras Jēzum. Kad viņš ļauj, lai Jēzus atbrīvo no nebrīves, grēka, ļaunuma važām, tad pavēras apvāršņi. Tad cilvēks saprot savu aicinājumu, viņam rodas jēgas apziņa un ir iekšējais spēks to pildīt. Šī dokumenta galvenais vēstījums ir – pamainīt pamatuzstādījumus Baznīcā, nevis lai atražo to, kas ir bijis līdz šim vai uztur vecās struktūras, bet lai pamatuzstādījums ir iziet ārā un dalīties ar to prieku, ko katrs pats ir saņēmis,” teica arhibīskaps.
Lietuvas – Latvijas jezuītu provinces provinciālis Gintaras Vitkus SJ pastāstīja, ka Lietuvā apustuliskais pamudinājums „Evaņģēlija prieks” tika izdots jau pirms pusgada, taču daudz pazemīgākā ietvarā – grāmatiņa ir mazāka un ar vienkāršāku noformējumu.
Runājot par dokumenta saturu, G. Vitkus SJ uzsvēra to aspektu, ka katoļi bieži vien baidās evaņģelizēt, jo nezina, kā to darīt. „Globalizācija, individualizācija, ignorance pret evaņģēliju veido situāciju, ka mēs, katoļi, nezinām, kā rīkoties, nezinām kontekstu. Mums šķiet, ka sabiedrība nav ieinteresēta Labajā vēstī, ko sniedz Evaņģēlijs. Pāvests aicina mūs nebaidīties no realitātes, bet raudzīties tai tieši acīs un būt iekšā šai realitātē, un atrast cerību pasaulei,” teica G. Vitkus SJ.
Jezuītu provinciālis vairākkārt uzsvēra, ka pāvests aicina katoļus, jo īpaši garīdzniekus, katehētus, kas sludina ticību, būt atvērtākiem, būt tuvāk tautai un nedistancēties no tās. Nevis gaidīt, ka cilvēki nāks uz baznīcu, bet doties pie viņiem un pamudināt iepazīt Dievu. „Šis ir aicinājums mums ikvienam uzticēties Dievam, ka Viņš ir atrodams ikviena cilvēka dzīvē. Patiesībā, varam atrast tik daudz cilvēkus, kas ir ieinteresēti Labajā vēstī, mums tikai ir jāmāk aiznest šo vēsti. Mums garīdzniecībai arī tas ir liels izaicinājums. Mums ir jāmācās, kā būt kopā ar cilvēkiem,” pazemīgi atzina G. Vitkus SJ.
Izdevniecības „Kala raksti” vadītāja Aija Balode lielus paldies vārdus teica tulkotājam Ēvaldam Ikauniekam, pateicoties kura uzņēmībai un neatlaidībai latviešu lasītāji saņem šo pāvesta dokumentu dzimtajā valodā. Runājot par izdevuma izskatu, A. Balode norādīja, ka sākumā bija iecere to izdot vienā krāsā un uz vienkārša papīra, lai tas ir pēc iespējas lētāks. Bet lasot tekstu, viņa saprata: „Tas nav īsti dokuments, kuram jābūt uz plauktiņa priesteriem un 27 aktīvākajiem pāvesta dokumenta lasītājiem. Pāvests uzrunā katru cilvēku. Tāpēc mūsu izvēle bija nelikt latīņu nosaukumu, bet gan latviešu valodā, kur ir ziņa par Evaņģēlija prieku.” Arī bilde vākam izvēlēta tāda, kas raksturo veidu, kādā pāvests mūs aicina apkārtējiem nest Labo vēsti.
Vēl noslēgumā A. Balode atzīmēja, pāvests runā par to, ka evaņģelizācija nav smaga nasta. „Tai ir jāsākas no sirds, kas arvien no jauna apjauš, ka Dievs mani mīl. Tas ir kaut kas arvien aktuāls. No šīs apziņas, ka Dievs mani mīl, es eju un evaņģelizēju. Tas ir prieka iezīmēts ceļš,” par sev būtisko pastāstīja izdevniecības vadītāja, paužot prieku par to, ka dokuments latviešu valodā iznācis gada laikā, kopš pāvests to ir publicējis.
Noslēgumā par tulkošanas prieku pastāstīja Ēvalds Ikaunieks, kura pamatnodarbošanās ikdienā ir matemātikas profesors. „Vispirms – kāpēc es? Neesmu studējis ne teoloģiju, ne valodniecību, esmu visparastākais matemātiķis. Te man nāk prātā tas, ko ir teicis krietnais kareivis Šveiks: „Kad tēvzeme ir briesmās, katram roku ir jāpieliek.” Patiesībā es gribēju nopietnāk pateikt: „Pļaujas lauks ir liels, bet pļāvēju maz.” Tad pļāvēji tiek angažēti arī krustcelēs un ceļmalās,” vienlaikus sasmīdinot un uz nopietnām pārdomām rosinot, teica Ē. Ikaunieks.
Izrādās pie dokumenta tulkošanas viņš ķēries pirms gada Ziemassvētkos, Kristīgās dzīves kopienas, kurā aktīvi darbojas, mudināts. Viņš bija nupat pabeidzis darbu pie svētā Ignācija no Lojolas darba „Garīgie vingrinājumi” tulkošanas. „Ziemassvētku vigīlijā pirmās lapaspuses pamēģināju. Tas mani ievilka iekšā un grūti bija apstāties,” atzinās Ē. Ikaunieks.
Lai gan titullapā ir norādīts, ka dokuments ir tulkots no itāļu valodas, Ē. Ikaunieks precizē, ka tas nav gluži precīzi, jo ir izmantoti arī citu valodu tulkojumi, meklējot veidus, kā autora domu visprecīzāk izteikt latviski.
Apustuliskā pamudinājuma atvēršanas svētkus Latvijas Universitātes akadēmiskajā bibliotēkā vadīja Inese Runce, bet muzikāli bagātināja apvienība „Režģis”.
LRKB IC
