2014. gada nogalē četri aktīvi un darbīgi katoļu studentiem tika piešķirtas prelāta Ādolfa Grosberga un bīskapa Jāzepa Rancāna stipendijas. Par Ādolfa Grosberga stipendiāti kļuva Linda Pūdāne no Daugavpils un Alise Timbare no Liepājas, savukārt bīskapa Jāzepa Rancāna stipendiāti ir Irēna Pujāte no Rīgas un Nils Mosejonoks no Aizkraukles.
Linda Pūdāne ir Daugavpils Universitāte 2. kursa studente. Studē Sociālo zinātņu fakultātē psiholoģiju un ir aktīva Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes locekle. Linda vada Labā Gana katehēzi bērniem vecumā no 3-6 gadiem, iesaistās adorācijas un slavēšanas vakaru organizēšanā un jaunizveidotās lūgšanu grupas vadīšanā. Stipendiāte kalpo arī Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolā un ar īpašu prieku iesaistās jauniešu evaņģelizācijas skolas „Oasis” organizēšanā. Lieldienās, Ziemassvētkos un citu garīgu programmu ietvaros apmeklē ieslodzījumu vietas Daugavpilī. „Caur šiem kalpojumiem izjūtu piederību savai draudzei un Baznīcai kopumā,” raksta Linda Pūdāne.
Alise Timbare studē Liepājas Universitātes 2. kursā par speciālās izglītības skolotāju bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šādu profesiju Alise izvēlējusies pēc tam, kad bija pavadījusi vienu gadu Itālijā, veicot brīvprātīgo darbu jauniešu centrā, kur pulcējās jaunieši ar dažādām speciālajām vajadzībām, kā arī fermā, kur strādāja kopā ar pieaugušajiem, kuriem ir speciālas vajadzības. Alise aktīvi darbojas Liepājas Sv. Meinarda draudzē, kur ir aktīva pasākumu organizētāja un baznīcas rotātāja lielo svētku laikā. Alise darbojas arī Katoļu jauniešu biedrībā, kurā kopā ar jauniešiem no Liepājas organizē sevis pilnveidošanas pasākumus, rekolekcijas, Bībeles stundas, laivu braucienus. Neatņemama vasaras sastāvdaļa ir svētceļojums uz Aglonu. „Kopš aktīvi darbojos Baznīcas dzīvē jūtu, ka esmu ieguvusi lielāku drosmi, ticu, ka to deva Dievs caur lūgšanām, jo nekad nebūtu domājusi, ka spēšu organizēt dažādus pasākumus, tikšanās un satikšanās. Tādēļ vislielākā pateicība mūsu Tētim, kas par mums rūpējas un mūs samīļo ikkatru brīdi. Novēlu katram to piedzīvot savā dzīvē!” raksta Alise.
Irēna Pujāte studē Latvijas Universitātes Teoloģijas un reliģiju zinātnes fakultātē un vēlas pabeigt studijas, kuras savulaik uzsāka Romā, Laterāna Pontifikālās universitātes Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā „Ecclesia Mater”. Irēna ir uzaugusi ticīgā ģimenē un vistiešākā veidā bijusi saistīta ar katoļu Baznīcu. Viņa ir kalpojusi visdažādākajās jomās, tostarp: Draudžu evaņģelizācijas šūnu sistēmas grupu vadīšanā, kustībā „Pro Sanctitate”, Alfas kursā, LKSA Dzintars, kopienas „Effatas” rīkotajās misijās uz pansionātiem un Iļģuciema sieviešu cietumu, pie Mātes Terēzes no Kalkutas Žēlsirdības Māsām misionārēm, Karmela Ekleziālajā kustībā. Viņa ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes locekle. „Mans pašreizējais kalpojums, drīzāk draudzība, ir saistīta ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm. Pagājušā gada Ziemassvētkos apzinājām šos cilvēkus, lai aicinātu uz tikšanos Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā. Tā katru mēnesi mums ir regulāras tikšanās ar Svēto Misi baznīcā un sadraudzības brīžiem pēc tam. Šobrīd esam procesā uz to, lai Latvijā būtu Starptautiskās asociācijas „Ticība un Gaisma” atzars. Šī asociācija Baznīcā kalpo cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm kā garīgas pilnveidošanās un draudzības vieta.”
Nils Mosejonoks Latvijas Universitātes 2. kursā studē vēsturi. Viņa ceļš uz Baznīcu un pie Dieva aizsākās, pateicoties toreizējam Aizkraukles draudzes prāvestam Viktoram Stulpinam. Viņa pamudināts Nils sāka apmeklēt svētdienas skolu un vēlāk arī kalpot savā draudzē. Turpmākajos gados kopā ar katehēti un citiem jauniešiem atjaunoja svētceļojuma uz Aglonu tradīciju un veidoja daudzus pasākumus. Ar laiku kļuva par draudzes jauniešu ansambļa un kora vadītāju. Jau divus gadus Nils ir iesaistīts Vidzemes katoļu jauniešu centrā, piedalās evaņģelizācijas skolās „Oasis”. „Šī nometne Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir pulcinājusi apmēram 400 dalībnieku un man ir liels prieks par šo skaisto Dieva plānu Latvijas jauniešiem un par to, ka varu būt daļa no tā,” raksta Nils. Pagājušajā vasarā viņš bija viens no četriem cilvēkiem, kuriem bija uzticēts pavadīt Pasaules jauniešu dienu krusta misiju Latvijā. „Es ļoti mīlu kalpošanu, jo caur to varu būt kopā ar cilvēkiem un parādīt viņiem Jēzu. Vienmēr esmu domājis, ka mums vispirms ir jāparāda Jēzus ar saviem darbiem, nevis vārdiem. Kalpošana visam piešķir jēgu. Mēģinu būt kristietis ne tikai Baznīcā un kristiešu draugu lokā, bet arī savās studijās. Vienmēr, ja ir iespēja, izvēlos tādas studiju tēmas, kas ir saistītas ar kristietību. Arī šādā veidā mēģinu evaņģelizēt un gūt zināšanas, jo kristiešiem bieži jāmāk atbildēt uz jautājumiem un stāstīt par savu ticību,” raksta Nils.
LRKB IC
