23. februārī pulksten 11 Jēkabpils Romas katoļu baznīcā notiks dekānam un priesterim Jānim Bratuškinam veltīts piemiņas dievkalpojums. Dekāns mūžībā aizgāja pagājušā gada februārī.
Jānis Bratuškins dzimis zemnieku ģimenē Viļakas pusē. Diemžēl zēna māte nomira, kad Jānim palika tikai septiņi gadi. Bērnībā ar viņa audzināšanu nodarbojās tēvs un vecāmāte Broņislava, kura Jāni veda uz dievkalpojumiem, iepazīstināja ar ticības lietām. Pēc mācībām Viļakas vidusskolā Jānis Bratuškins 1964. gadā iestājās Rīgas Garīgajā seminārā. Studiju laikā viņu iesauca armijā un aizsūtīja dienēt Ukrainā. Atgriežoties Latvijā, Jānis savu aicinājumu nebija pazaudējis, bet apņēmīgi atsāka studijas Garīgajā seminārā. 1970. gada 24. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods ordinēja četrus priesterus, tajā skaitā Jāni Bratuškinu.
Vispirms viņš kalpoja par vikāru Jelgavas Jaunavas Marijas baznīcas draudzē, bet no 1974. gada līdz 1980. gadam – Rīgas Svētā Alberta baznīcā. Tā kā pastāvošā vara uzskatīja, ka viņš jaunatni virza nepareizā gultnē, priesteri nozīmēja kalpot attālajā Krāslavas novada Skaistas draudzē. No 1982. gada Jāņa Bratuškina pamatkalpošanas vieta bija Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas baznīca. Svētās Mises prāvests regulāri vadīja latviešu, krievu un poļu valodās, bet zināja viņš arī lietuviešu valodu.
Sadarbībā ar Jēkabpils domi filmu režisore Inga Nestere gatavo ap stundu garu dokumentālu filmu “Jānis Bratuškins. Goda pilsonis” (2005. gada dekāntēvam piešķīra Jēkabpils Goda pilsoņa titulu). Tās pirmizrāde notiks dekāna dzimšanas dienā 18. oktobrī Jēkabpils kultūras namā (pēc svētdienas Svētās Mises plkst. 11). Filmā I. Nestere iecerējusi izmantot daudz dokumentālu liecību: fotogrāfijas, vēstules, piezīmes, dokumentus, intervijas ar tuviem radiniekiem un cilvēkiem, kuri viņu labi pazina. “Galvenais uzdevums filmā parādīt Jāni Bratuškinu tādu, kādu cilvēki viņu atceras. Lai noskatoties varētu pateikt: “Jā, tas ir mūsu dekāna tēvs!” teic filmas režisore.
Arī viņa pati ir jēkabpiliete, kura cienījamo J. Bratuškinu pazina personiski. “Pie baznīcas draudzes mājā mēs, jaunieši, sanācām padzert tēju un paspēlēt ģitāru. Bratuškins bieži ienāca un ar mums parunājās. “Bērniņi, bērniņi atceraties, ka ir jālūdzas!” mums atgādināja dekāntēvs. Viņam mēs visi patiešām bijām kā bērni,” atceras I. Nestere. Viņa teic, ka filmai varētu dot vēl arī otru nosaukumu “Lūgšanu priesteris”, jo lūgšana viņam dzīvē bijusi vissvarīgākā. “Cilvēki, kuri viņu pazina, uzsver, ka viņam bija raksturīgi aicināt lūgties un arī pašam lūgties. Tā, piemēram, viņa saimniece Valentīna atminas, ka bieži viņu manījusi savā istabiņā lūdzoties.”
Jānis Bratuškins bija atvērts arī vienotībai kristiešu vidū un labprāt piedalījās ekumēniskajos dievkalpojumos. Šā gada vasarā Jēkabpils pilsētas kapos viņa atdusas vietā iecerēts atklāt piemiņas akmeni.
LRKB IC, fotogrāfijās: dekāntēvs svinot Misi Vecpricalā un pie savas baznīcas Jēkabpilī. Fotogrāfijas no Ingas Nesteres arhīva
