No 6. līdz 8. martam Sv. Jāzepa klosterī, Rīgā, notika pirmās gandarīšanas rekolekcijas. Tās tika veidotas, vadoties pēc sv. Hildegardes no Bingenas ieteikumiem.
Sv.Bazīlijs, Baznīcas tēvs, pirms 1000 gadiem ir teicis: „Lūgšana un gavēšana ir šauri vārti, kuri ved plašā telpā.“ Divās rekolekciju dienās 11 dalībnieki gandarīja, atteicās un lūdzās īpašā nodomā.
Piektdienas vakaru uzsākām Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā ar Svēto Misi, grēksūdzi un Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Tad devāmies uz Mārupi, Betānijas dominikāņu māsu Sv. Jāzepa klostera Marijas Magdalēnas rekolekciju māju. Tikšanās klostera kapelā, iepazīšanās, rekolekciju kārtības apguve un kopīgā lūgšana bija pēdējie skaļi izrunātie vārdi. Tad katrs devās uz savu vientuļnieka celli – istabiņu. Puskrūzīte vārīta ūdens, krusta zīme un miegs.
Sestdienas rīts sākās plkst. 6. Puskrūzīte vārīta ūdens, fiziski un garīgi vingrinājumi un pirmā lūgšana kapelā. Plkst. 8 krūze tējas vai vārīta ūdens un vingrinājumi. Plkst. 9 ievads kontemplācijā un kontemplatīvā lūgšana. Plkst. 10.30 mācījāmies apvienot lūgšanu ar darbu. Vēlme izdarīt ātrāk, labāk, vairāk – viss, kas ikdienā raksturo apzinīgu attieksmi pret darbu, šeit nederēja. Darba veltīšana Dievam, iekšējs miers un klusums bija ceļš uz gandarīšanu. Diena turpinājās klusumā un stingri noteiktā ritmā. Tikai vieni, vienmēr vieni un tie paši lūgšanas vārdi caurvija dienas ritmu.
„Rekolekcijās mana dvēsele attīrījās un stiprinājās. Mans ķermenis atguva mieru,“ tā pēc rekolekcijām rakstīja viena no dalībniecēm. „Dievs man lika saprast, ka paļaujoties var izdarīt to, kas pašam šķiet neiespējams,“ teica cita. „Dievs man teica, ka ir jāuzticas Viņam, ka Viņš piedod manas kļūdas“; „Jutos it kā būtu kopā ar Jēzu“; „Bija grūti ievērot stingro režīmu“; „Mani sarūgtināja, ka rekolekcijas tik ātri beidzās“ – šādus vārdus teica aptaujātie dalībnieki.
Svētdienas vakara Krustaceļa lūgšana bija veltīta rekolekciju dalībniekiem. Ar Svēto Misi dziļā pateicībā pabeidzām gandarīšanas rekolekciju dienas. Mēs, Betānijas dominikāņu māsas, turpinām lūgties rekolekciju dalībnieku nodomā un pateicamies Dievam par iespēju uzņemt un pavadīt cilvēkus, kuri ir gatavi gandarīt par saviem un citu grēkiem. Arī nākamreiz gandarīšanas rekolekcijas tiks organizētas atbilstoši liturģiskajam laikam.
m. Diāna OP,
Betānijas dominikāņu māsas