Šogad janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) iepazinās ar Moldovas baptistu mācītāja, EPPA Moldovas delegācijas locekļa Valērija Giļecka (Valeriu Ghiletchi) sagatavoto ziņojumu, kas mudināja pārdomāt un vērsties pret dažādu reliģiju pārstāvju diskrimināciju. Īpaša uzmanība šoreiz tikai veltīta kristiešiem. Nav bieži, kad kāda no Eiropas Savienības institūcijām aizstāv kristiešus. Vai šim dokumentam ir kāda saistība arī ar Latviju un vai tam ir kāda nozīme?
Rezultātā EPPA patiešām arī pieņēma rezolūciju „Cīnoties ar netoleranci un diskrimināciju Eiropā, īpašu uzmanību veltot kristiešiem” („Tackling intolerance and discrimination in Europe with a special focus on Christians Doc. 13660). Tā pieņemta, pateicoties Kristīgo demokrātu partijas deputāta V. Giļecka, baptistu mācītāja aktīvai darbībai un spējai pamatot savu nostāju. „Viņu kā mācītāju uztrauca fakts, ka Eiropā ir pieaugusi neiecietība pret kristiešiem,” stāsta Saeimas deputāte, Latvijas delegācijas pārstāve EPPA Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). „Vandālisma gadījumu skaita pieaugums, īpašumu iznīcināšana, apmelojošie uzraksti, kristiešu simbolu iznīcināšana, dievkalpojumu vietu, vēsturisku kapsētu vai kapu nojaukšana ir incidenti, uz kuriem, pēc V.Giļecka domām, dažu valstu valdības pārāk bieži piever acis. Savā prezentācijā Giļecka kungs atzīmēja, ka ziņojuma mērķis ir atrast atbildes uz sekojošiem jautājumiem: Kā mēs varam šodien garantēt reliģisko uzskatu brīvību Eiropā? Kā mēs varam nodrošināt dažādu reliģisko kopienu un ne-reliģisko kopienu mierīgu sadzīvošanu Eiropas Padomes dalībvalstīs?” skaidro I. Lībiņa-Egnere.
Rezolūcijas teksta kopsavilkums vēsta, ka „reliģijas brīvība ir viena no pamata tiesībām un viens no demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības balstiem. Netolerance un diskriminācija attiecībā pret reliģiju vai ticību iespaido vienlīdz kā mazas reliģiskās grupas, tā cilvēkus, kas pieder vairākuma reliģiskajām grupām Eiropā. Tomēr naidīgums, vardarbība un vandālisms, kas vērsts pret kristiešiem un viņu pulcēšanās vietām, ir nepietiekami izskatīts un nosodīts. Eiropas Padomes dalībvalstis ir jāaicina veicināt kopā sadzīvošanas kultūru. Jāaizsargā izteiksmes brīvības tiesības, kā arī tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās brīvību. Vajadzētu risināt šī jautājuma saprātīgu noregulēšanu, lai respektētu cilvēku reliģisko pārliecību, īpaši darbavietās un izglītības iestādēs. To veicot, valstīm vajadzētu nodrošināt, ka citu tiesības ir vienlīdz aizsargātas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka valstis nosoda un soda naidīgu runu un jebkuru vardarbības aktu, ieskaitot vērstu pret kristiešiem.”
Jāatzīmē gan, ka EPPA dokumentiem ir rekomendējošs raksturs, tāpēc rezolūcijas, kuras pieņem asamblejā, ir tikai kā signāli Eiropas Padomes dalībvalstu valdībām, kuras tālāk var izlemt, kā reaģēt uz konstatēto problēmu.
Interesanti, ka šis ziņojums tika sagatavots jau 2012. gada maijā, nosūtīts EPPA Vienlīdzības jautājumu un diskriminācijas apkarošanas komitejai, taču rezolūcija pieņemta tikai pēc divarpus gadiem. Neviens no Latvijas delegācijas rezolūcijas pieņemšanas dienā nav bijis klātesošs. 2012. gada maijā, lai ziņojumu nosūtītu izskatīšanai, to ar parakstu atbalstījusi vienīgi Latvijas delegācijas pārstāve deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
Viens no Latvijas delegācijas pārstāvju tā saucamajiem aizvietotājiem, Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (Saskaņa) pret šo rezolūciju pauž rezervētu attieksmi, kādu manījis arī citos kolēģos: „Manas EPPA grupas (sociāldemokrātiskās) attieksme pret šo rezolūciju bija diezgan rezervēta, jo vairāki grupas biedri, īpaši no Francijas, uzskatīja, ka daži rezolūcijas punkti var apdraudēt principu, kas nosaka, ka Baznīca ir atdalīta no valsts, jo īpaši izglītības jomā. Balsojumā piedalīties nevarēju, jo delegācijā esmu aizvietotājs.”
Ar šo rezolūciju Eiropas Padomes dalībvalstis ir aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu reliģijas un ticības brīvības aizsardzību katram cilvēkam Eiropā. Pagaidām Latvija rezolūciju, kas iesaka vērsties pret netoleranci un diskrimināciju, vēl nav ņēmusi vērā un, kā var saprast, neuzskata par aktuālu. „Pēc vandālisma aktiem, kuru pamatā varētu būt arī reliģiskais aspekts, Latvijā vienmēr tiek ierosinātas krimināllietas un šāda veida noziegumi netiek ignorēti no Latvijas Republikas Parlamenta puses,” paskaidro I. Lībiņa-Egnere. Viņa teic, ka Eiropā pieaug to cilvēku skaits, kuri nav kristieši. Taču, pēc pieejamās informācijas, Latvijā šādu cilvēku nav daudz, tāpēc varbūt šis jautājums Latvijai neesot aktuāls. Jāpiebilst, ka EPPA dalībniekiem rezolūcija ir šķitusi pietiekami aktuāla. To parakstījuši 84 dalībnieki, tikai piecpadsmit cilvēkiem atturoties un diviem noraidot.
Rezolūcijas sagatavotājs V. Giļeckis skaidri norādīja, ka ne jau tikai vardarbīgi akti un vandālisms nozīmē vēršanos pret reliģisko brīvību, bet arī tā saucamā „naida runa”, kas varētu būt tikpat labi kā izsmiešana, tā pazemošana tāpēc, ka kāds tic Dievam. „Patiesībā, kristieši saskaras ar daudziem izaicinājumiem, kurus nevajadzētu ignorēt. Dažkārt tie ir taustāmi, kā, piemēram, vandālisms, baznīcu un kapsētu apgānīšana, bet daudz biežāk tie ir smalki un tos veido pamata brīvības pārmērīgi ierobežojumi. Varu minēt gadījumus, kad sludinātāji ir arestēti uz ielām, jo publiski sludinājuši, kā arī nosaukt katoļu bīskapus, kas apsūdzēti par tā saucamo „naida runu”, un darbiniekus, kuri zaudējuši savu darbu tikai tāpēc, ka iestājās par savām ticības brīvības tiesībām,” rezolūcijas pieņemšanas debatēs sacīja V. Giļeckis.
EPPA delegācijas sekretārs, Saeimas Starpparlamentu attiecību biroja vecākais konsultants Martins Olekšs atbildēja, ka pagaidām vēl nav zināms, vai kāda Eiropas Padomes valsts šīs problēmas sakarā ir veikusi kādu pasākumu. Viņš apstiprināja, ka Latvijā „kā jau I. Lībiņa-Egnere norādīja, jebkurš vandālisma akts tiek ņemts vērā un ierosināta krimināllieta,” tā liekot saprast, ka mūsu valstī Moldovas baptistu mācītāja satraukums nav aktuāls.
LRKB IC, foto: www.eifrf-articles.org
