18. aprīlī Minskā notika latviešu bīskapam, godināmajam Boļeslavam Sloskānam veltīta starptautiska konference.
“Bīskaps Boļeslavs Sloskāns – tā ir kopīga vēsture Latvijā un Baltkrievijā, vēsture mūsu draudzēm, kas izdzīvoja vajāšanu laikus, bet tagad atdzimst jaunai dzīvei. Mums jāatceras vēsturi, jo tā ir mūsu skolotāja, un bez tās nav nākotnes,” tā konferencē īpaši atzīmēja Minskas un Mogiļevas arhibīskaps – metropolīts Tadeušs Kondruševičs (Tadeusz Kondrusiewicz).
Ar priekšlasījumiem uzstājās arī Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes priesteris Andris Kravalis, Lugano Teoloģijas akadēmijas (Šveice) profesors Andris Marija Jerumanis, kā arī vēl citi garīdznieki un teologi gan no Latvijas, gan Baltkrievijas. Atklāšanā priesteris Andris Kravalis nolasīja arī Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča apsveikuma vēstuli.
Konferencei ievada vārdus sacīja arī Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs, kurš uzsvēra bīskapa izcilās personības īpašības un sacīja, ka atmiņas par bīskapu ir īpaši svarīgas, jo viņš Baltkrievijā kalpoja traģiskajos Staļina terora gados, kad ļoti vajāja garīdzniecību.
Kopumā garīdznieki un teologi aplūkoja vairākas ar bīskapu saistītas svarīgas tēmas. Piemēram, par kanonizācijas procesu runāja mons. Stefans Van Kalsters no Beļģijas, norādot, ka kanonizācija joprojām atrodas iepriekšējā stadijā, kad pāvests Jānis Pāvils II bīskapu Sloskānu atzina par godināmu. Viņš arī atgādināja, ka kanonizācijas process ir garš ceļš, par kuru jāturpina lūgties. Priesteris Andris Kravalis aplūkoja paralēles garīgajā dzīvē starp bīskapu Boļeslavu Sloskānu un Mazo Terēzīti no Bērna Jēzus, īpaši uzsverot grāmatas “Kādas dvēseles stāsts” latvisko tulkojumu, kas 1956. gadā izdota ar bīskapa atbalstu un ir ietekmējusi daudzu cilvēku garīgās dzīves izaugsmi, tajā skaitā aicinājumus uz garīgo kārtu.
Krāslavas Sv. Ludviķa draudzes vikārs Rodions Doļa sniedza personisku liecību par godināmo bīskapu. Viņš stāstīja, ka savu priesterības aicinājumu ir uzticējis bīskapa Sloskāna lūgšanām, jo, pateicoties tieši bīskapa Sloskāna personībai, pirmo reizi sajutis aicinājumu kļūt par priesteri. Vēlāk, jau saņēmis Priesterības sakramentu, Rodions Doļa devās arī svētceļojumā uz Solovku salām, kur bīskaps Sloskāns un citi ieslodzītie tika turēti apcietinājumā un spīdzināti.
Konferences laikā Minskas un Mogiļevas arhibīskaps – metropolīts Tadeušs Kondruševičs celebrēja Svēto Misi bīskapa Boļeslava Sloskāna kanonizācijas nodomā. Tika demonstrēta arī kinostudijas „Balti” dokumentālā filma „Lūgšana krustā”, kas vēstī par bīskapa dzīves un darba gaitām.
Noslēgumā tika paziņots, ka sadarbībā ar priesteri Vladislavu Zavaļņuku, kurš studējis Rīgas Garīgajā seminārā, bet tagad kalpo par prāvestu vienā no Minskas galvenajām baznīcām, plānots iestudēt izrādi par bīskapu Sloskānu. Iniciatīva nākusi no baltkrievu puses, kurā aktīvi jau iesaistījušies baltkrievu mākslinieki, strādājot arī ar latviešu aktieriem. Izrādi iecerēts rādīt gan Baltkrievijā, gan vēlāk arī Latvijā.
Godināmais Boļeslavs Sloskāns, pirms viņu apcietināja padomju vara, strādāja Minskas – Mogiļevas diecēzē Baltkrievijā. Tur slepus ar oficiālu rīkojumu no Vatikāna viņu iesvētīja par bīskapu. Viņa svētā dzīvē un piemērs diecēzē atstāja tādu iespaidu, ka atmiņas par uzticamo un drosmīgo garīdznieku joprojām nav zudušas. Boļeslavu Sloskānu apcietināja 1927. gada 17. septembrī un nosūtīja spaidu darbos, vēlāk izsūtīja uz Sibīriju. Atkārtoti apvainots aizdomās par spiegošanu un notiesāts, bīskaps tika spīdzinās 17 padomju cietumos, nežēlīgi mocīts un sists. 1933. gadā Latvija panāca bīskapa Sloskāna atbrīvošanu apmaiņā pret padomju spiegu, kas notika 22. janvārī Indras robežpunktā.
LRKB IC, foto: catholic.by
