2015. gada 12. maijā, Romā
Lasījums no Apustuļu darbiem, kuru klausījāmies (Apd 16, 22-34), mums parāda kādu īpašu personāžu. Tas ir cietuma uzraugs no Filipiem, kur pēc pūļa sacelšanās Pāvils un Sīls tiek ieslodzīti. Sākotnēji tiesneši viņus liek šaustīt ar rīkstēm un tad aizsūta uz cietumu, piekodinot cietuma uzraugam būt labam sargam. Lūk, kāpēc cilvēks, naktī dzirdēdams zemestrīci un redzēdams atvērtas cietuma durvis, krīt izmisumā un grasās sevi nonāvēt. Bet Pāvils sargu nomierina, un viņš, trīcēdams un brīnuma pilns, ceļos nometies lūdz pestīšanu.
Stāstījums vēsta, ka šis vīrs uzreiz sper pamatsoļus ticības un glābšanas ceļā: kopā ar saviem tuvākajiem klausās Kunga vārdu; mazgā Pāvila un Sīlas ievainojumus; kopā ar visiem savējiem pieņem kristību; un beigās vēl uzņem Pāvilu un Sīlu savās mājās, uzklāj galdu un prieka pilns piedāvā viņiem ēst. Viss ticības ceļš.
Evaņģēlijs mūs mudina mazgāt kājas un ievainojumus cietējiem un sagatavot viņiem maltīti. Vienkārši žesti, kur Vārda un Kristības sakramenta uzņemšana tiek pavadīta ar brāļa uzņemšanu, it kā tas gandrīz būtu viens žests: uzņemt Dievu un uzņemt otru; uzņemt otru ar Dieva žēlastību; uzņemt Dievu un to izpaust, kalpojot savam brālim. Sakramenti un kalpojums atsaucas viens uz otru un viens otru bagātina, kā to var redzēt šajās liecībās no Baznīcas pirmsākumiem.
Šajā žestā mēs varam redzēt visu Caritas aicinājumu. Caritas ir liela konfederācija, kas ar saviem darbiem ir plaši atpazīta visā pasaulē. Caritas ir Baznīca ļoti daudzās pasaules vietās, un tai vēl vairāk ir jāizplatās arī draudzēs un kopienās, lai atjaunotu to, kas norisinājās Baznīcas iesākumā. Patiesi, visa jūsu kalpojuma saknes ir vienkāršā un paklausīgā Dieva un tuvākā pieņemšanā. Tās ir saknes. Ja noņem šīs saknes, Caritas mirst. Šī pieņemšana notiek jūsos personīgi tāpēc, ka pēc tam jūs ejat pasaulē un tur kalpojat Kristus vārdā, kuru satikāt un satiekat katrā brālī un māsā, kuriem esat tuvi. Tieši šī iemesla dēļ jāizvairās Caritas reducēt par vienkāršu humanitāru organizāciju. Katras Baznīcas Caritas, arī pašas mazākās, ir tādas pašas: nav lielas vai mazas Caritas, visas ir vienlīdzīgas. Lūgsim Dievam žēlastību saprast patieso Caritas dimensiju; žēlastību nekrist maldos, ka labi organizēta centralizācija ir īstais ceļš; lūgsim žēlastību saprast, ka Caritas vienmēr ir nomalē, katrā partikulārajā Baznīcā; un žēlastību ticēt, ka Caritas centrs ir palīdzība, kalpošana un kopienas pieredze, nevis visu vadīt.
Tas, kurš izdzīvo Caritas misiju, nav vienkārši darbinieks, bet gan Kristus liecinieks. Tā ir persona, kas meklē Kristu un ļaujas būt Kristus atrasta; persona, kas mīl ar Kristus garu, bezatlīdzības garu, dāvāšanas garu. Visas mūsu stratēģijas un plāni paliks neizpildīti, ja mēs sevī nenesīsim šo mīlestību. Nevis mūsu mīlestību, bet Viņa. Vai vēl labāk, mūsos attīrītu un Viņā stiprinātu mīlestību.
Tas ir veids, kā var kalpot visiem un sagatavot galdu visiem. Arī šis ir skaists tēls, kuru Dieva Vārds mums šodien piedāvā: sagatavot galdu. Dievs sagatavo Euharistijas galdu, arī šobrīd. Caritas sagatavo daudz galdu izsalkušajiem. Šajos mēnešos jūs īstenojāt kampaņu “Viena cilvēku ģimene – pārtika visiem”. Arī šodien daudz cilvēku gaida, ka varēs pietiekami paēst. Uz planētas pietiek ēdiena visiem, bet, šķiet, trūkst vēlēšanās ar visiem dalīties. Sagatavot galdu visiem un lūgt, lai ikkatram būtu galds. Darīt, ko varam, lai visiem būtu ko ēst, bet arī atgādināt zemes varenajiem, ka Dievs viņus kādu dienu sauks pie taisnības un parādīs, vai tiešām viņi ir centušies nodrošināt ēdienu Viņam katrā personā (sal. Mt 25, 35) un vai viņi ir strādājuši, lai vide netiktu iznīcināta, bet lai varētu ražot šo ēdienu.
Un domājot par Euharistijas galdu, mēs nedrīkstam aizmirst tos mūsu kristiešu brāļus, kuri vardarbības dēļ ir cietuši pārtikas trūkumu – gan miesai, gan dvēselei: viņi ir tikuši izdzīti no viņu mājām un baznīcām, kas reizēm ir iznīcinātas. No jauna aicinu neaizmirst šos cilvēkus un šīs nepanesamās netaisnības.
Kopā ar citiem žēlsirdīgās mīlestības struktūrām Baznīcā Caritas atklāj gan kristīgas mīlestības spēku, gan arī Baznīcas ilgas sastapt Jēzu ikkatrā personā, jo īpaši, kad tā ir nabadzīga un cieš. Šis ir ceļš, kas mums ir priekšā, un novēlu, lai ar šo perspektīvu jūs varētu veikt darbus, kas jūs sagaida šajās dienās. Mēs novēlam jūs Jaunavai Marijai, kura Dieva un tuvākā uzņemšanu savā dzīvē veica fundamentāli. Tieši rīt mēs svinēsim Fatimas Dievmātes svētkus, kas parādījās, lai paziņotu par uzvaru pār ļauno. Ar tik lielu atbalstu mēs nedrīkstam baidīties turpināt savu misiju. Lai tā notiek!
Tulkoja Caritas Latvija
