Sestdien ar akadēmiskiem priekšlasījumiem un pārdomām turpinājās Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūts (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Konferences otrajā dienā, kas noritēja Rīgas domē, ar referātiem uzstājās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Igaunijas apustuliskais administrators bīskaps Filips Žurdēns un Pontifikālās kultūras padomes Zinātnes departamenta vadītājs mons. Tomašs Trafnijs. Ievadvārdus teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.
“Ir daudz problēmu, kas jārisina, bet tās nevar tikt atrisinātas, ja Dievs netiek nolikts visas dzīves un visu problēmu centrā,” teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.
Runājot par vīriešu un sieviešu vienlīdzības vērtības nostiprināšanos Eiropā, arhibīskaps Z. Stankevičs saka: „Jaunava Marija ir pielikusi savu roku pie tā. Katoliskajā Baznīcā tagad ir maija mēnesis un mēs lūdzamies Jaunavas Marijas litāniju, kur cita starpā ir tāds lūgums: „Visu svēto Karaliene, lūdz par mums!” Karaliene pāri visiem svētajiem, arī pār Pēteri, Pāvilu – pāri visiem vīriešiem. Baznīca tātad viņu paceļ augstāk par visiem vīriešiem. (..) Dievs radīja vīrieti un sievieti, tas nozīmē, ka viņi savstarpēji viens otru papildina. Abi ir cilvēki, bet cilvēcības pilnība viņiem ir tikai kopā. Vīrietim ir savi cilvēciskie parametri un sievietei savi, gan fiziskā, gan psiholoģiskā līmenī. Šajā viņi papildina viens otru un viens bez otra nav pilnīgi. Ja viņi tiek pretnostatīti, tad ir problēmas. Dieva plānā ir paredzēts, ka viņi ir sadarbības partneri.”
“Mana pārliecība, ka šobrīd Eiropas uzdevums ir veicināt harmonisku un daudzpusīgu attīstību un vairot kopējo labumu. Daudzpusīga attīstība nav tikai ekonomiskā, bet arī cilvēku dvēseles un miesas vienības attīstība. (..) Kad Latvijas Universitātes (LU) Padomnieku konventā vienojāmies, kādas prasības vajadzētu izvirzīt nākamajam LU rektoram, tad es ierosināju, ka viņa pienākums ir rūpēties arī par garīgo attīstību gan studentiem, gan visiem universitātes darbiniekiem, par vispusīgu attīstību,” Z. Stankevičs.
„Igaunijā mēdz teikt: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini ģimeni, nevis sevi.” Bet mums jāsaka tieši pretējais: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini sevi, bet nevis ģimeni.” Pāvests Francisks aicina ģimeni likt cilvēka prieka un arī bēdu centrā. Likt ģimeni cilvēka dzīves centrā,” tā bīskaps F. Žurdāns.
Mons. T. Trafnijs uzrunā norādīja, ka zinātnes koncepcija šobrīd mainās. Iepriekš tā savu uzdevumu formulēja kā novērot un aprakstīt dabas procesus. „Jaunās zinātnes vārds ir „pārvaldīt”. Mēs nevis pētām, bet vēlamies būt dabas procesu noteicēji. Tas noved pie jautājuma, cik tālu varam to nošķirt no tradicionālās Radīšanas teorijas un kurš ir īstais Radītājs.”
„Šodienas zinātne orientējas uz bezgalīgo, sevis realizēšanu, nemirstības iegūšanu. Nemirstība vairs nav tikai reliģijas koncepts, bet arī zinātnes jautājums,” uzrunas noslēgumā teica mons. T. Trafnijs.
Konferences noslēgumā arhibīskaps Z. Stankevičs: “Inkarnēsimies šīs pasaules reālijās! (..) Uzlocīsim piedurknes un ķersimies pie darba! Aicinu smelt spēku lūgšanās, bet neatmest savu cilvēcisko darbību. Nepaliksim malā – ceru uz to šī konference mūs iedvesmos!”
LRKB IC
