Terra Mariana 800 gadu jubilejai veltītā konferencē pārdomās ticības un sabiedrības dialogu

29. un 30. maijā Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāles ? Rīgas Teoloģijas institūts un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts rīko Starptautisku zinātnisko konferenci Terra Mariana 800: Ticības un sabiedrības dialogs”, kuras mērķis ir kristietības garīgās, antropoloģiskās, kultūras un izglītības, kā arī sociālās un politiskās nozīmes izvērtējums mūsu zemes pagātnē un tagadnē.

Konferences „Vēstures” sekcijā ar referātu Starp ‘zelta teļu’ un ‘Apokalipses zvēru’ – kristietis mūsdienu Austrumeiropā” uzstāsies profesors Bohdans Civiņskis, Dr. hist. no Polijas. 1939. gadā dzimušais vēsturnieks ir specializējies Austrumeiropas kultūras un reliģiskās domas tematikā, savulaik strādājis Varšavas, Ļubļinas, Ženēvas, Frīburgas (Šveicē), Viļņas, Minskas, Vitebskas, Daugavpils universitātē. B. Civiņskis ir 12 grāmatu autors, 1970. gados bijis poļu katoļu žurnāla „ZNAK” galvenais redaktors un antikomunistiskās pretestības aktīvists, 1980. gados – Polijas emigrācijas žurnāla “WIDNOKRĄG” galvenais redaktors un politiskais emigrants. Viņš ir arī viens no kustības „Solidarność” dibinātājiem. 2013. gadā iznāca viņa grāmata „Szańce kultur” (Kultūru vaļņi). Plašajā darbā analizēta daudzo Austrumeiropas tautu kultūru sastapšanās un vēlāk arī sadursme ar neparasti bagāto, bet Krievijas impērijas administratīvi un politiski uzspiesto krievu kultūru.

Par tēmu „Ticības un zinātnes dialogs kristīgās antropoloģijas gaismā” 30. maija konferences sesijā runās Pontifikālās Kultūras padomes Zinātnes departamenta vadītājs mons. Tomašs Trafnijs. 1996. gadā iesvētītais priesteris šajā amatā ir kopš 2006. gada. Viņa interešu lokā ir ar zinātnes un reliģijas dialogu saistītās tēmas, jo īpaši svarīgu zinātnes sasniegumu kultūras analīze, dabas filozofija un teoloģija, vides un klimata izmaiņas. Kopā ar Robinu Smitu un Maksu Gomezu viņš ir autors 2013. gadā publicētajai grāmatai „The Healing Cell: How the Greatest Revolution in Medicine is Changing Your Life” (Dziedinošā šūna: Kā vislielākā revolūcija medicīnā ir izmainījusi tavu dzīvi).

Konferencē ar referātiem uzstāsies arī Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Pireta Lotmane Dr.theol. par tēmu „Kristietības saknes Eiropā”, Lugano Teoloģijas Universitātes profesors Andris Marija Jerumanis Dr. theol. par tēmu „Patiesības jautājums plurālistiskā sabiedrībā”, Igaunijas apustuliskais administrators V.E. bīskaps Filips Žurdāns par tēmu „Ticība, ģimene, sabiedrība”, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs par tēmu „Kristietības saknes Eiropā”, RARZI asociētā profesore Māra Kiope, Dr. phil. par tēmu „Antropoloģiskas piezīmes par ateismu post-sekulārisma kontekstā”, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Runce, Dr. hist. par tēmu ”Kristīgo ģimeņu ticības liecība padomju okupācijas gados”, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Kristīne Ogle, Dr. art. par tēmu „Jelgavas ‘Uzvaras Dievmāte’” un daudzi citi.  

Konference 29. un 30. maija dienas pirmajā pusē norisināsies Rīgas domes konferenču zālē (konferenci iespējams skatīties tiešsaistē: http://skaties.riga.lv/pasakums.html, kā arī portālā Delfi.lv), savukārt 29. maijā konferences otrā daļa notiks četrās sekcijās – teoloģijas, filozofijas, vēstures un sociālo zinātņu, un tā paredzēta telpās Mazā pils ielā 2 un Klostera ielā 5-7.

Sestdien, 30. maijā, konferences noslēgumā visi ir aicināti uz svinībām Rīgas arhidiecēzes kūrijas dārzā. To ievadīs bērnu un jauniešu zīmējumu konkursa „Latvija – Māras zeme” un eseju konkursa „Kristīgas vērtības latvju dainās” uzvarētāju apbalvošana. Atvēršanas svētkus piedzīvos pāvesta Benedikta XVI grāmata „Svētais Pāvils. Apustulis”, reliģiski zinātniskā žurnāla „Terra Mariana” jaunākais numurs, kā arī Guljemo Džakvintas grāmata „Samariešu sacelšanās”.

Svētku kulminācija būs dievkalpojums Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē 30. maijā plkst. 16. Tā laikā bīskapam Jānim Cakulam tiks izteikta pateicība par mūža ieguldījumu Baznīcas vēstures pētniecībā.

Ieeja visos pasākumos bez maksas. Pilna pasākumu programma pielikumā.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti