Kāda ir ģimene, kas veidos veselīgu nākotnes sabiedrību?

„Tikai tāda ģimene, kas spēj dot dzīvību nākamajam paaudzēm, var radīt veselīgu nākotnes sabiedrību,” tāda atziņa izkristalizējās 17. – 18. aprīlī notikušajā konferencē „Ģimene sabiedrības uzmanības centrā – starp ideāliem un realitāti”. Iestājoties par lauli?bu kā savienību starp vi?rieti un sievieti, kā arī rūpēs par ģimeni, par tās vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, plašu konferenci organizēja Jelgavas Romas katoļu draudze sadarbībā ar Jelgavas pilsētas un novada pašvaldību u.c. organizācijām.

Konferencē piedalījās gan likumdevēju, gan pašvaldības, kā arī izglītības, reliģisko un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji un sniegtās uzrunas sniedza padziļinātu izpratni par laulību un ģimeni dažādos aspektos. Sniedzam ieskatu konferences norisē.

Ģimene ir tas avots, no kura smelt siltumu un laimi pilnvērtīgai dzīvei
Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis
https://youtu.be/yAcz6bJWgCE  ==> “Ģimenes nozīmi ikviena cilvēka dzīvē ir grūti pārvērtēt,” tā, sveicot konferences dalībniekus, savā uzrunā teic Jelgavas katoļu diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.

Latvijas Republikas Satversme aizsargā ģimeni
Inga Bite, juriste, Saeimas deputāte
https://youtu.be/z9OnhRmlmDg ==> Laulība un ģimene – tie ir savstarpēji saistīti jēdzieni. Lai gan mūsu vidē ir cilvēki, kas mēģina modificēt izpratni par to, kas ir laulība, Latvijas Republikas Satversme aizsargā tikai tādu ģimeni, kas izriet no laulības kā vīrieša un sievietes savienības, skaidro I. Bite. Viņa arī aicina ikvienu, kas saprot veselīgas laulības un ģimenes nozīmi, liecināt par to ikvienam savā ikdienā. „Nerunājiet par to tikai virtuvē. Stāstiet par to ikvienam – saviem radiem, draugiem, kaimiņiem. Visur tu, kur esat,” saka I. Bite. Viņa arī priecājas, ka arvien vairāk rodas tādu ģimeņu, kurās aug četri un pat pieci bērni.

Cilvēku bērniem normālai attīstībai ir vajadzīgi abi vecāki
Masimo Introviņje, jurists, sociologs, starptautiskās kustības „Jā ģimenei” vadītājs Itālijā
https://youtu.be/S8PlBwB2hZg ==> “Atšķirībā no dzīvnieku mazuļiem, cilvēku bērniem viņu normālai attīstībai ir vajadzīgi abi vecāki – māte un tēvs.” Liekas, tas ir tikai pašsaprotami, ka viņi katrs pārstāv savu dzimumu, līdz ar to ir atšķirīgi. Jo katram no viņiem Dieva radīšanas plānā ir uzticēti savi – atšķirīgi uzdevumi. Tas ir dabas likums. Tas pamato laulību kā derību starp vīrieti un sievieti, kurā rodas un izaug bērni, skaidro M. Introviņje.
Atsaucoties uz pāvestu Francisku, kurš vairākkārt norādījis, ka bērnam ir jāizaug ģimenē kopā ar abiem vecākiem, M. Introviņje apliecināja arī savu pārliecību par to, ka, tikai augot kopā ar abiem vecākiem, bērns var ieraudzīt dzimumu atšķirību un apzināties sevi kā noteikta dzimuma pārstāvi.
Vēstures gaitā ir bijuši daudzi mēģinājumi mainīt izpratni par to, kas ir laulība; un tā joprojām ir pakļauta spiedienam. Jo cilvēki, kas izvēlas dzīvot partnerattiecībās ar sava dzimuma partneri, vēlas šīs attiecības arī legalizēt. Turklāt ir cieši pārliecināti, ka viņi ar to nevienam nekaitē.
„Kas es esmu, lai tiesātu homoseksuālu cilvēku? Taču, kas es esmu, lai netiesātu likumus, kas liek vienādības zīmi starp homoseksuālu savienību un laulību un ir pretrunā ar manu kristieša pārliecību,” jautā M.Introviņje.
Dabisko robežu pārkāpumi nepaliek bez sekām. Kā liecina statistika, sabiedrībās, kurās ir liela tā sauktā seksuālā „brīvība”, līdzi nāk arī ļoti augsts depresijas līmenis ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt valstīs, kur viendzimuma partneru attiecības tiek nostiprinātas ar likumu, nākamais solis parasti ir adopcija. Izkropļojot ģimenes attēlu, tiek vājināta ne tikai ģimene, bet arī visa sabiedrība. Jo cilvēciskā un sabiedrības labklājība ir cieši saistīta ar veselīgu laulību un ģimeni.

Ģimenes, kas stipras ticībā Dievam, kļūst par visas tautas spēku
Priesteris Andris Ševels, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta lektors
https://youtu.be/VMkxqk1Lkd4 ==> “Ģimene saskaņā ar Dieva plānu ir svētnīca, caur kuru cilvēks ienāk šajā pasaulē un dzīves laikā kļūst svētdarīts. Tieši ģimenē cilvēks vispilnīgāk izdzīvo savu aicinājumu uz mīlestību un kalpošanu tuvākajam,” uzsver pr. A. Ševels.
Pamatojoties uz dievišķo atklāsmi Jāņa Pāvila II mācībā, A.Ševels aicina izprast, ka ģimenes īpašā misija ir no paaudzes paaudzē saglabāt, atklāt un nodot tālāk mīlestību. „Mīlestība ir ģimenes pamatlikums, spēka avots un galējais mērķis.” Tikai patiesā mīlestībā ģimene spēj īstenot savus uzdevumus: veidot stabilu personu kopību, savstarpēji attīstot uzticīgas mīlestības saiti, un kalpot dzīvībai, vienlaikus piedaloties Baznīcas misijā un sabiedrības attīstībā.
„Cilvēks nevar izprast pats sevi, viņa dzīvei trūkst jēgas, ja pie viņa neatnāk mīlestība, ja viņš tai nepieskaras un tā nekļūst par viņa dzīves galveno sastāvdaļu,” rakstījis Jānis Pāvils II, kurš lielu daļu sava kalpojuma veltījis tieši cilvēciskajai mīlestībai un ģimenei. Kas ir mīlestība? „Mīlestība tās labākajā, cēlākajā nozīmē ir – nomirt savam egoismam, lai nesavtīgi dzīvotu otra cilvēka dēļ.” Cilvēkam ir būtiski pāraugt savu savtīgumu, jo citādi viņš nespēj pilnībā atklāt sevi un piepildīt savu aicinājumu. Diemžēl bez Dieva klātbūtnes cilvēks šo uzdevumu nespēj veikt. „Neviens no grēka nespēj piecelties pats. Viņam ir vajadzīga Dieva žēlastība,” atzīst A. Ševels.

Vecāku pedagoģiskās kompetences pilnveide
Sarmīte Vīksna, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (KAC) vadītāja
https://youtu.be/UrE4hlsIRzU ==> Pieaugušo izglītībā galvenais akcents tiek likts uz vecāku pedagoģiskās kompetences pilnveidi. S. Vīksna iepazīstina ar KAC mērķprogrammām un iniciatīvām, kas tiek organizētas ģimenes atbalstam Jelgavas pilsētā. Tās dod iespēju pieaugušajiem un bērniem papildināt savas prasmes dažādās jomās.

Katra jauna, stipra, vesela kultūra vienmēr lielā cieņā tur ģimeni
Harijs Tumans, Latvijas Universitātes profesors
https://youtu.be/egzPpLFIPkM ==> “Ģimene ir universāla vērtība, kas ir katras kultūras un civilizācijas pamatā. Un katra jauna, stipra, vesela kultūra vienmēr lielā cieņā tur ģimeni; bet ieejot savā norieta stadijā, attiecīgā kultūra no šīs vērtības parasti atsakās. Par to liecina Eiropas civilizācijas vēsture,” stāsta H.Trumens, Latvijas Universitātes profesors. Savā referātā H.Trumens izseko Senās Grieķijas un Senās Romas, kā arī agrīnās kristietības ģimenes attiecību modeļiem.

Paneļdiskusija
Piedalās Inga Bite, Imants Parādnieks, Ainārs Baštiks, Sarmīte Vīksna, Dina Tauriņa.
https://youtu.be/cIoXXcUelvs

Daiga Lakotko, civitas.lv

 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti