Dārgie brāļi episkopātā,
ar prieku uzņemu jūs jūsu vizītes „ad limina Apostolorum” sakarā un sirsnīgi sveicu katru no jums un atsevišķās Baznīcas, ko Kungs ir uzticējis jūsu tēvišķajai gādībai.
Šī mūsu tikšanās ļauj mums stiprināt brālības saites, kas mūs vieno arī tad, ja atrodamies viens no otra tālu, jo dalāmies bīskapa aicinājumā un kalpošanā Dieva tautai.
Kungs jūs izvēlējās darbam sabiedrībā, kas, ilgu laiku būdama uz cilvēciskajai cieņai un brīvībai pretējām ideoloģijām balstītu režīmu apspiesta, šodien ir aicināta stāties pretī citām bīstamām lamatām, proti, sekulārismam un relatīvismam. Tā kā tas var apgrūtināt jūsu pastorālo darbību, tad mudinu jūs nenogurstoši turpināt sludināt Kristus Evaņģēliju, kas ir pestīšanas vārds visu laiku un visu kultūru cilvēkiem, un nekad nezaudēt paļāvību.
Veicot šo jaunās evaņģelizācijas darbu, jūs nekad neesat vieni paši. Jums ir savi priesteri. Pat ja to ir maz un tie ir dažādas izcelsmes, viņi atrodas jums līdzās, cienot jūs un paklausot jums. Viņi ir nesavtīgi. Kopā ar viņiem jūs saskatāt nepieciešamību steidzami veikt pastorālo darbu aicinājumu jomā. Šim darbam, ko atbalsta lūgšana, kas ir vērsta uz „pļaujas lauka Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā” (Mt 9, 38), jābūt vērstam uz ģimenēm, draudzēm un visu kristiešu kopienu, lai bērni un jaunieši saņemtu atbalstu un varētu atbildēt Dieva aicinājumam.
Domājot aizvien par priesteriem, iedrošinu jūs uzcītīgi rūpēties par viņu formāciju gan teoloģiskās un ekleziālās sagatavošanas plāksnē, gan cilvēciskā brieduma plāksnē, kam jābūt iesakņotam nopietnā garīgumā un jāraksturojas ar sirsnīgu atvērtību un spēju izšķirt pasaules, kurā dzīvojam, realitāti.
Lai jūsu kopiena varētu attīstīties un iet uz priekšu, bez tam ir ļoti svarīga konsekrētās dzīves vīriešu un sieviešu klātbūtne. Sevišķi šajā viņiem veltītajā gadā būtu svarīgi palīdzēt saprast, ka cilvēki viņus novērtē ne tikai pēc paveiktā kalpojuma, bet vispirms skatās uz viņu harizmu iekšējo bagātību un viņu sniegto liecību – viņus vērtē saskaņā ar to vien, ka viņi ir un izplata Dieva tautas vidū Kristus smaržu, sekodami pa evaņģēlisko padomu ceļu. Tomēr arī konsekrētajiem ļaudīm ir vajadzīgs gan garīgais, gan arī materiālais atbalsts, ko tie saņem arī kopīgos dievkalpojumos un garīgi piesātinātos tikšanās brīžos, tādējādi veicinot cilvēcisko tuvumu un labāku savstarpēju iepazīšanu, kā arī stiprinot ap bīskapu piederības vietējai Baznīcai izjūtu un priecīgu atvērtību līdzdarboties tās celšanā.
Arī ticīgo laju iesaistīšana evaņģelizācijas misijā ir ļoti svarīga. Pateicība Dievam, jūs varat paļauties uz daudzu priekšzīmīgu katoļu pūliņiem dažādās Baznīcas darbības jomās. Ar savu tuvumu un rūpēm jūs palīdzēsiet viņiem turpināt atbildīgi izpildīt tos pienākumus, ko, saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību, tie ir aicināti uzņemties kultūras, sociālajā, politiskajā, kā arī karitatīvajā un katehēzes laukā. Jums ir uzticēts uzdevums būt nomodā un pamudināt, lai viņi diecēzēs un draudzēs, kā arī asociācijās un ekleziālajās kustībās varētu veidot savas sirdsapziņas un padziļināt savu Baznīcas izjūtu, sevišķi, sociālās mācības zināšanas. Ticīgie laji ir dzīvais tilts starp to, ko mēs, Baznīcas gani, sludinām, un dažādām sociālajām jomām. Lai viņi vienmēr justos Baznīcas sirds tuvumā!
Tajā pašā laikā gan viņi, gan arī jūs esat ik dienas kontaktā ar citām kristīgajām tradīcijām, klātesošām jūsu zemē, un kopīgi varat atbalstīt ekumenisko dialogu, kas šodien ir tik ļoti nepieciešams, ņemot vērā, ka sabiedrības mieru reizēm satricina etniskās un lingvistiskās atšķirības.
Bez tam gribu dalīties arī jūsu stingrajā apņēmībā atbalstīt ģimenes, kas ir Dieva dāvana cilvēkam, lai vīrietis un sieviete, kuri ir radīti pēc Viņa attēla, varētu sevi īstenot. Ģimene ir „sabiedrības pamatšūna”, „kur iemācāmies sadzīvot, neraugoties uz atšķirībām, un piederēt citiem, un kur vecāki nodot tālāk bērniem ticību” (ap. pamud. Evangelii gaudium, 66). Tomēr esam spiesti konstatēt, ka laulība šodien bieži vien tiek uztverta kā emocionāla iepriecinājuma forma, ko var veidot vienalga kādā veidā un mainīt saskaņā ar katra izjūtām (sal. turpat). Diemžēl šī sašaurinātā koncepcija iespaido arī kristiešu mentalitāti, novedot pie tā, ka tiek meklēts atvieglojums, šķiroties vai dzīvojot separācijā. Mēs, garīgie gani, esam aicināti izvērtēt, kā mēs sagatavojam jaunos saderinātos laulībām, kā arī, kā mēs varam palīdzēt tiem, kuri dzīvo minētajā stāvoklī, lai tādējādi bērni nekļūtu par pirmajiem upuriem un laulātie nejustos izslēgti no Dieva žēlsirdības un no Baznīcas rūpēm, bet saņemtu palīdzību savā ticības ceļā un kristīgas bērnu audzināšanas darbā.
Ekonomiskā un sociālā krīze, kuras virpulī tika ierautas arī jūsu zemes, diemžēl, veicināja emigrāciju. Līdz ar to, jūsu kopienās bieži vien atrodas daudz vientuļu vecāku, kuriem ir nepieciešams veltīt īpašu pastorālo uzmanību. Tēva vai mātes trūkums daudzās ģimenēs sagādā lielākas grūtības otrajam laulātajam draugam visā, kas attiecas uz bērnu audzināšanu. Šīm ģimenēm ir patiešām vērtīga jūsu uzmanība un jūsu priesteru pastorālā mīlestība, kā arī darbīga kopienas klātbūtne.
Dārgie brāļi, es gribētu, lai jūs visā savā kalpojumā sajustu manu mīlestību un atbalstu. Bez tam, arī mani mierina jūsu brālīgā mīlestība, ko apliecināt ar šo vizīti. Pateicoties jums par lūgšanām, ko jūs un jūsu kopienas raida uz Kungu par mani un manu kalpojumu Baznīcai, novēlu jūs Dievmātes mātišķajai gādībai un sv. Meinarda aizsardzībai, un no sirds svētīju jūs, priesterus, reliģisko kopienu locekļus un visus ticīgos lajus, kuri ir uzticēti jūsu pastorālajai aprūpei.
Vatikānā, 2015. gada 11. jūnijā
Pāvests Francisks
Tulkojis: J. Evertovskis
