Šodien, 11. jūnijā, pāvests Francisks audiencē pieņēma Latvijas un Igaunijas Bīskapu konferences pārstāvjus viņu „ad Limina” vizītes noslēgumā. Savā uzrunā bīskapiem viņš atgādināja, ka Kungs viņus ir izvēlējis „darbam sabiedrībā, kuru ilgu laiku apspieda režīmi, kas balstījās uz ideoloģijām, kas ir nelabvēlīgas cilvēciskajai cieņai un brīvībai, un šodien tai ir jāmērojas ar citiem viltīgiem draudiem, piemēram, sekulārismu un relatīvismu. Lai gan tas padara pastorālo darbu grūtāku, es aicinu jūs nenogurstoši, nezaudējot ticību, turpināt sludināt Kristus Evaņģēliju, pestīšanas Vārdu visu laiku un kultūru cilvēkiem,” teica pāvests.
“Šajā jaunās evaņģelizācijas darbā jūs neesat vieni. Jums ir priesteri, kuri, lai gan skaitliski nav daudz un nāk no dažādām vidēm, ir jums līdzās, izturas ar cieņu, paklausību un dāsnumu. Es jūs iedrošinu nopietni rūpēties par viņu formāciju, gan teoloģiski un ekleziāli, gan arī domājot par cilvēcisko briedumu, kas sakņojas pamatīgā garīgajā dzīvē un kam raksturīga draudzīga atvērtība, spēja uztvert apkārtējās pasaules realitāti. Lai jūsu kopienas augtu un virzītos uz priekšu, ļoti svarīga ir Dievam veltīto personu klātbūtne. Jo īpaši Konsekrētās dzīves gads ir laba iespēja parādīt, ka viņi ir novērtēti ne tikai kalpojumā, ko sniedz, bet pirmām kārtām harizmu un liecību bagātībā, kā arī vienkārši tajā faktā, ka ar savu klātbūtni, sekodami Evaņģēlija padomiem, Dieva tautas vidū izplata labo Kristus smaržu.”
„Arī uzticīgu laju līdzdalība evaņģelizācijas misijā ir absolūti nepieciešama,” uzsvēra pavests Francisks. „Jūsu tuvums un ieinteresētība palīdzēs viņiem īstenot tos pienākumus, kurus saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību laji ir aicināti uzņemties kultūras, sociālā darba, politikas, arī žēlsirdības un katehizācijas jomā. Laji dzīvo starp to, ko mēs, garīdznieki, sludinām, un daudzajām sociālajām vidēm. Tajā pašā laikā gan viņi, gan jūs ik dienas esat ciešā kontaktā ar citām kristīgajām tradīcijām, kas ir klātesošas jūsu zemē, un kopā varat atbalstīt ekumenisko dialogu, kas ir tik nepieciešams šodien, ņemot vērā, ka sabiedrības mieru dažkārt satricina etniskās un valodas atšķirības.”
Pāvests piekrīt bīskapu apņēmībai atbalstīt ģimenes, tomēr vienlaikus atzīmē, ka „laulība šodien bieži vien tiek uztverta kā emocionāla gandarījuma forma, kas var tikt izveidota, neskatoties ne uz ko un mainīta saskaņā ar katra jūtām. Diemžēl šī sašaurinātā laulības koncepcija ietekmē arī kristiešu uzskatus, kas atvieglojumu meklē šķiroties vai dzīvojot seperācijā. Kā garīdznieki mēs esam aicināti uzstāt, lai saderinātie rūpīgi sagatavojas laulībām, un arī palīdzēt tiem, kas dzīvo šādās situācijās, lai bērni nekļūtu par galvenajiem upuriem, kā arī lai pāri nejustos izslēgti no Dieva žēlsirdības un Baznīcas rūpēm, bet saņemtu palīdzību savā ticības ceļā un kristīgu bērnu audzināšanā.”
Visbeidzot pāvests pieminēja ekonomisko un sociālo krīzi, kas ietekmēja arī Latviju un Igauniju, veicinot migrāciju. Tā rezultātā ir daudz vientuļu vecāku, kuriem nepieciešams veltīt īpašu pastorālo uzmanību. Tēva vai mātes klātneesamība daudzās ģimenēs izraisa to, ka otram ģimenes loceklim bērnu audzināšanā ir jāuzņemas lielākas pūles. Šīm ģimenēm priesteru uzmanība un pastorālā palīdzība, kā arī efektīva kopienas klātbūtne ir patiesi vērtīga.
LRKB IC (neoficiāls tulkojums no VISnews; pāvesta uzrunas teksta tulkojumu no itāļu valodas oriģinālu lasīt šeit)