No 8. līdz 11. jūnijam Latvijas bīskapi dosies uz Romu „ad Limina Apostolorum” vizītē, kuras ietvaros iepazīstinās pāvestu Francisku un Vatikāna institūcijas ar Romas katoļu Baznīcas Latvijā attīstību un saņems kādu Svētā tēva pamudinājumu tieši mūsu zemes ticīgajiem. Trim no Latvijas bīskapiem – Rīgas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam, Jelgavas bīskapam Edvardam Pavlovskim un Liepājas bīskapam Viktoram Stulpinam – šī būs pirmā šāda veida vizīte Romā pie pāvesta, jo amatā viņi ir iecelti tikai piecu pēdējo gadu laikā. Rēzeknes-Aglonas bīskaps Jānis Bulis šādā vizītē ir devies jau vairakkārt.
Kanonisko jautājumu eksperts priesteris Juris Jalinskis Dr.Iur.Can. pastāstīja par „ad Limina Apostolorum” vizītes būtību un norisi:
„Ad Limina Apostolorum” burtiski nozīmē „doties pie apustuļu sliekšņa”. Redzam, ka nosaukumā gandrīz vairāk uzsvērts garīgais aspekts, nevis juridiskais vai formālais. Pirmām kārtām šī vizīte ietver svētceļojumu uz Svētā Pētera un Svētā Pāvila ārpus Romas mūriem baziliku, kur abi apustuļi apbedīti.
Vēstures gaitā izpratne par „Ad Limina Apostolorum” vizīti ir attīstījusies un pilnveidojusies. Var teikt, ka apustuļa Pāvila vēstulē galatiešiem (2,2) ir minēta pirmā „ad Limina” vizīte – drīz pēc savas atgriešanās apustulis Pāvils devās uz Jeruzalemi, lai satiktu Kēfu. Un 14 gadus vēlāk, kamēr Pēteris bija dzīvs, viņš turp devās vēlreiz. Pāvils raksta: „Bet es aizgāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem, bet sevišķi tiem, kas bija ievērojami, to evaņģēliju priekšā, ko es sludinu pagāniem, vai kādreiz mana skriešana nav vai nebūtu bijusi veltīga.” Te mēs redzam informācijas apmaiņas nozīmi, kas kā mērķis ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Tātad viens no šīs vizītes mērķiem ir apmainīties ar informāciju par to, ko bīskapi sludina, kā strādā.
Vienlaikus šī vizīte ir arī formācija, jo, satiekoties ar pāvestu un viņa līdzstrādniekiem, bīskaps iegūst atziņas, pārvērtē savu darbu. Arī pāvests un viņa līdzstrādnieki iegūst formāciju, jo iegūst informāciju un labāku izpratni par konkrētās zemes cilvēku ticību, t.sk. uzzina par grūtībām, ar kurām saskaras, un panākumiem.
Saskaņā ar gadsimtos izveidojušos praksi, bīskapa „ad Limina” vizīte pie pāvesta notiek aptuveni vienreiz piecos gados. Trīs mēnešus pirms vizītes bīskaps sagatavo un iesniedz Svētajam Krēslam pārskatu par visu, kas šajā laikā noticis viņa diecēzē. Vatikāns savlaicīgi atsūta formulārus ar vairāk nekā 100 jautājumiem, uz kuriem jāatbild. Vispirms ir jautājumi par statistikas datiem, piemēram, cik cilvēki ir nokristīti, cik katoliskās izglītības iestādes darbojas diecēzē, utml. Pēc tam bīskapu lūdz arī sniegt vērtējumu par konkrēto jomu un prognozi, kā tā attīstīsies. Arī šis vērtējums kalpo kā sava veida formācija, jo palīdz bīskapam veidot pārskatu par savu diecēzi.
Kad dokumenti ir iesniegti, ar tiem pirms „ad Limina” vizītes iepazīstas pāvesta līdzstrādnieki – kongregācijas un pontifikālās padomes, kas sagatavo rezumējumu, ko saņem Svētais tēvs.
Bīskapiem Romā ir iespēja svinēt Svēto Misi galvenajās bazilikās, tātad gūt tīri garīgu piedzīvojumu. Taču paralēli tam viņi ļoti intensīvi apmeklē Romas kongregācijas un pontifikālās padomes, kuras, ja salīdzinām ar valsts pārvaldes struktūru, ir sava veida Vatikāna ministrijas. Tur tiek pārrunātas specifiskas lietas, kā arī bīskapiem ir iespēja pakonsultēties, uzzināt par Baznīcas pieredzi citās valstīs, jo šajās institūcijās saplūst informācija no visas pasaules.
Vizītes laikā ir arī personīga tikšanās ar pāvestu.
Atmosfēra šajās tikšanās reizēs ir draudzīga, abpusēji pacilājoša, jo no Vatikāna institūciju puses ir ieinteresētība. Pārrunātas tiek visdažādākās tēmas: izglītība, jautājumi par starpreliģiju dialogu, kultūras vērtību saglabāšana, sadarbība ar lajiem, attiecības ar valsti, bīskapu kalpojums, klēra, Konsekrēto dzīve, Baznīcas un valsts ekonomiskais stāvoklis, karitatīvais darbs, rūpes par ieslodzītajiem, slimniekiem, arī emigrantu jautājums.
Priesteris Juris Jalinskis uzsvēra, ka vizīte noteikti nav tikai kā atskaite. Mērķis ir abpusēja izaugsme, kā arī iespēja justies kā apustuļa pēctecim un izjust, ka pāvests ir Pētera pēctecis.
Padomju gados Latvijas bīskapiem nebija iespējas apmeklēt Romu. Tikai līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvijas bīskapi sāka regulāri doties „ad Limina Apostolorum” vizītēs uz Vatikānu. Pirmajā reizē devās divi bīskapi – kardināls Jānis Pujats un bīskaps Jānis Bulis, jo Latvijā bija tikai divas diecēzes: Rīgas un Liepājas.
Padomju gados brauca tad, kad varēja dabūt vīzu. Tā kā tas bija reti, tad no Svētā Krēsla puses bija milzīga mobilizācija. „Man stāstīja, ka tad, kad kardināls Julians Vaivods brauca uz Romu, tad momentā visi laiki tika izbrīvēti, lai viņš varētu tikties ar pāvestu, lai varētu būt garāka saruna ar viņu un arī ar citām atbildīgām personām. Vatikāns bija pietiekami informēts. Lai gan bija „dzelzs aizkars”, informācijas apmaiņa tik un tā notika,” stāsta J. Jalinskis.
Latvijas un Igaunijas bīskapu „ad Limina Apostolorum” vizīte sāksies 8. jūnijā ar Svēto Misi Svētā Pētera bazilikā plkst. 7.30. Tai sekos Klēra kongregācijas un Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes apmeklējums. 9. jūnijā bīskapi tiksies ar Konsekrētās dzīves institūtu kongregāciju un Katoliskās izglītības kongregāciju, bet dienas programmu noslēgs ar Svēto Misi Marija Madžore bazilikā. 10.jūnijā viņi dosies uz Bīskapu kongregāciju un Ticības doktrīnas kongregāciju, bet Svēto Misi svinēs Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā. Visbeidzot ceturtdien, 11. jūnijā, no rīta tiksies ar Dievišķā kulta kongregācijas pārstāvjiem un plkst. 11 viņiem ir audience pie pāvesta Franciska.
LRKB IC
