Šī gada augustā Karmela ekleziālā kustība nevis kā ierasts dosies svētceļojumā, bet Aglonā rīkos kustības un tās draugu rekolekcijas. Kā pastāstīja kustības Latvijā vadītājs Kaspars Herbsts, rekolekcijas notiks no 11. līdz 15. augustam. Rekolekciju tēma ir „Dieva žēlsirdības bagātība”, un tā izvēlēta, atzīmējot svētās Terēzes no Avilas 500 gadu jubilejas gadu, kā arī sagaidot jauno Dieva žēlsirdībai veltīto liturģisko gadu.
Karmela ekleziālās kustības svētceļnieku grupa parasti ir bijusi starptautiska, jo tajā piedalās arī kustības pārstāvji no Itālijas un citām valstīm. Šogad kustība nolēma svētceļojumu aizstāt ar rekolekcijām, jo augustā, atzīmējot svētās 500 gadu jubileju, Avilā, Spānijā, notiek Karmela jauniešu dienas, kurās piedalās kustības jaunieši no Latvijas un citām valstīm, kas parasti piedalījās svētceļojumā uz Aglonu. Kā vēl vienu iemeslu rekolekciju rīkošanai K. Herbsts min to, ka lielai daļai Karmela ekleziālās kustības svētceļnieku apmeklēt Aglonas svētvietu izdodas tikai vienu reizi gadā, tas ir, uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Diemžēl svētku burzmā ne vienmēr izdodas veltīt laiku klusai lūgšanai un sarunai ar Dievu, bet rekolekcijās būs iespēja pabūt klusumā, kā arī veikt ikdienas mazo svētceļojumu no Jaunaglonas, kur kustība mitināsies, uz Aglonas baziliku, kur notiks lūgšanas un meditācijas.
Turklāt tā būs lieliska iespēja dalīties ar citiem karmela garīgumā, jo rekolekcijas būs atvērtas. Tas nozīmē, ka kopīgās lūgšanās un meditācijās bazilikā varēs piedalīties ikviens interesents bez iepriekšējas pieteikšanās. Tā rekolekcijās iedalīsies, piemēram, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes svētceļnieki, kas 10. un 11. augustā svētceļos par Aglonas apkārtnes draudzēm, bet, sākot no 12. augusta, piedalīsies kustības organizētajās rekolekcijās.
Kopīgās lūgšanas un meditācijas Aglonas bazilikas kriptā notiks: 12. un 13. augustā pl.10 laudes un Svētā Mise; pl. 11-12 būs pirmā meditācija un laiks lūgšanai; pl. 16 otra meditācija; pl. 17 klusā lūgšana. 14. augustā pl. 10 laudes un meditācija. Rekolekcijas vadīs par Latvijas kustību atbildīgais priesteris no Itālijas karmelītu tēvs Andželo Lanfranki un tēvs Džino Toppans.
Jautāts par Karmela garīgumu, K. Herbsts stāsta, ka to veido lielo Karmela svēto garīgais mantojums, no kuriem pazīstamākie ir Terēze no Avilas, Jānis no Krusta, Terēze no Bērna Jēzus. Viens no šī garīguma pamatakmeņiem ir Avilas Terēzes darbs „Dvēseles pils”, kurā viņa stāsta par septiņiem dvēseles mājokļiem. Vienkāršojot, K. Herbsts norāda, ka Karmela garīgumu raksturojoša iezīme ir Dieva piedzīvošana, satikšana un meklēšana savā sirdī, pavadot laiku klusajā lūgšanā.
LRKB IC
