Pirms neilga laika jau rakstījām par Labā Gana katehēzi. Turpinām attīstīt iesākto ar Montersori pedagoģes un Labā Gana katehētes Deboras Preseres-Velderes materiālu vecākiem un vecvecākiem par katehēzes vidi, norisi, kā arī bērna un pieaugušā lomu un vietu tajā.
Ik dienu bērni iepazīst Dieva pasauli. Bērnu vecumā tiek ielikti pamati visai turpmākajai dzīvei. Ģimene ir pirmā un svarīgākā vieta, lai ieaudzinātu ticību, un vecākiem un vecvecākiem tajā ir nenovērtējama vieta. Šis raksts palīdzēs ieskatīties ātrijā (īpaša telpa, kurā notiek Labā Gana katehēze) un katehētu darbā ar bērniem.
Bērns
Dievs un bērns ir savstarpēji saistīti noslēpumainās attiecībās. Saikne starp Dievu un bērnu rada bērnam vēlmi būt tuvu Dievam, un tas izpaužas īstā priekā, ko bērni izbauda, sastopoties ar Dieva Vārdu.
Sagatavota vide
Ātrijs ir rūpīgi sagatavota vide bērnam, tur visam jābūt tādam, kas uzrunā bērnu, stāsta viņam par Dieva mīlestību. Tā ir telpa, kas nav ne klase, ne arī sakristeja. Tā ir telpa, kurā bērns var spert savus soļus ticībā atbilstoši savam temperamentam, savā īpašā veidā. Tā ir vieta, kurā bērna darbošanās var kļūt par lūgšanu, kurā kopīgi uzklausītais Dieva vārds arī var tikt svinēts.
Tā kā bērnam ir vajadzība pēc kārtības, kas palīdz viņam orientēties vidē, ātrijs tiek veidots un kopts ar lielu rūpību. Materiāli ātrijam, kurus bērni izmanto, lai izprastu lietas, ir tīri un pārskatāmi, kā arī sakārtoti un labā stāvoklī, jo bērni pievērš lielu uzmanību detaļām.
Ja, piemēram, bērns atklāj kļūdu, tas viņu var novērst no satura. Visam, kas ir nepieciešams, lai vingrinātos, ir jābūt apkopotam vienuviet. Materiāli ir skaisti, taču vienkārši un, lai tie spētu bērnus uzrunāt, tie ir koncentrēti uz būtisko. Vides skaistums un kārtība rada bērnam drošības sajūtu, tādējādi viņš iegūst ticību sev. Ātrijā bērns var patstāvīgi veikt atklājumus, un līdz ar to pieaug viņa ticība sev.
Bērns var pārdomāt garīgas atziņas un izteikties par tām, nebaidoties par to, ka varētu tikt kritizēts no pieaugušo vai vienaudžu puses. Tādā īpašā vietā, kā ātrijs, bērns var pavadīt laiku klusumā, lūgšanā, darbojoties ar materiāliem, Dieva klātbūtnē.
Tēmas ātrijā
Kristīgā vēsts ātrijā tiek sludināta svinīgi. Attiecībā uz izvēlētajām tēmām vairāk nekā 50 gadu ilgās pieredzes laikā daudzās un dažādās vietās, arvien var novērot vienu un to pašu – bērni spēj izzināt šīs tēmas padziļināti un reaģē uz tām ar prieku. Tās ir Svēto rakstu vietas Bībelē un lūgšanas, kas koncentrējas uz būtisko un atbilst bērna pamatvajadzībām.
Dzīve ātrijā tiek veidota saskaņā ar Baznīcas gadu un svētkiem. Tēmas tiek izvēlētas atbilstoši attiecīgajam laikam: Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki. Ātrijā Baznīcas gads tiek svinēts atbilstoši bērna vecumam, ar nelielām liturģiskām svinībām.
Darba tēmas ir: līdzības par Labo Ganu; līdzības par Dieva Valstību; pravietojumi par Jēzu; Jēzus bērnības Evaņģēliji (Jēzus bērnības stāsti); Bībeles ģeogrāfija; Svētā Mise; Kristības; Vasarsvētki; Bībele; lūgšana; liturģija.
Pieaugušais ātrijā
Pieaugušā uzdevums ir sludināt bērnam Dieva vārdu tik objektīvi, cik vien iespējams. Šim nolūkam viņš sagatavo materiālus un vidi – ātriju. Ātrijā pieaugušais nosaka dažus, bet skaidrus, noteikumus. Tādējādi tiek nodrošināta brīva bērna darbība, un tiek ņemtas vērā dažādu bērnu vajadzības grupā. Pieaugušais vienmēr izturas pret bērnu ar cieņu, ar mierīgām un nosvērtām kustībām un klusu balsi. Viņš nodrošina priecīgu atmosfēru.
Pieaugušais: parāda bērniem, ko viņi var darīt ar materiāliem; dod norādījumus, kā viņi var rūpēties par vidi; palīdz bērniem cienīt vienam otru un vidi; cenšas uzturēt ātriju pēc iespējas kārtīgu un skaistu; nodrošina respektu un mīlestības pilnu attieksmi pret bērniem; ņem vērā attiecīgās vecuma grupas – bērnu īpašās vajadzības un spējas.
Pieaugušais iedrošina bērnus izvēlēties savu darbību, veikt to un, kad tā ir pabeigta, sakārtot materiālus. Tādējādi bērni mācās izdarīt izvēli un pastāvīgi veikt savu darbu.
Brīvība un disciplīna
Ātrijs dod daudz brīvības skaidru robežu ietvaros. Tādējādi bērni var savstarpēji sadarboties lielās grupās un būt draudzīgi.
Ātrijs ļauj bērnam: izvēlēties darbību, kas atbilst viņa interesēm; darboties ar izvēlētajiem materiāliem, cik ilgi vien viņš vēlas; runāt, strādāt vai uzturēties ar citiem bērniem vai pieaugušajiem; strādāt atbilstoši savam ātrumam un savam ritmam; paust savas idejas un domas, nebaidoties saņemt kritiku vai pamācības.
Ātrijā bērni tiek virzīti uz to: lai viņi izturētos cits pret citu un pieaugušajiem ar respektu un cieņu; lai apietos ar materiāliem rūpīgi; lai viņi palīdzētu uzturēt vidi kārtīgu un skaistu; lai viņi, ja kāds materiāls ir aizņemts, varētu pagaidīt līdz tas atkal atbrīvojas.
Pieaugušais pavada un atbalsta bērnu: darbības vai materiālu izvēlē; sameklēt īstos vārdus, kad bērni vēlas kaut ko paust.
Mērķis ir radīt līdzsvaru starp brīvību un disciplīnu. Bērni, kuri nonāk ātrijā pirmo reizi, pierašanas periodā tiek atbalstīti intensīvāk. Ātrijā mēs cenšamies veicināt bērnu koncentrēšanos.
Bērns, kurš sakoncentrējies strādā, netiek pārtraukts: jo ne katra kļūda ir jālabo; bērns bieži vien ar savām grūtībām var tikt galā pats, tāpēc palīdzība ne vienmēr ir nepieciešama; sociāli konflikti pieaugušajam būtu jārisina tikai tad, ja viņš bērnam ir nepieciešams.
Apiešanās vienam ar otru un cieņa
Ātrijā uzvedības formas tiek apgūtas īsās lekcijās.
Piemēram: kā apieties ar grāmatu, turēt, šķirstīt; kā palūgt palīdzību; kā vērot cita bērna darbu; kā bērns var strādāt, netraucējot citiem; kā lūgt piedošanu; kā sasveicināties un atvadīties; kā pateikties.
Šīs lekcijas izpaužas kā vienkārša demonstrēšana, kurā mēs bērnam parādam, kā viņš kaut ko var darīt. Tie ir komunikācijas pamati. Šīs lekcijas veicina: uzticēšanos sev, pašcieņu, citu cienīšanu, kopības sajūtu.
Praktiskās dzīves darbi
Praktiskās dzīves darbi ir vienkārši un ļoti koncentrēti darbi. Tās ir darbības, kas tiek veiktas ar konkrētiem ikdienas priekšmetiem. Ar šiem darbiem bērns mācās rūpēties, par sevi, par vidi, kustību, koordināciju un kontroli, kā arī apgūst sociālās saskarsmes formas. Ar šiem praktiskās dzīves darbiem bērns attīsta koncentrēšanos, uzticēšanos sev, neatkarību, koordināciju, kā arī spēju iesākt, veikt un pabeigt darbību, kas sastāv no vairākiem soļiem. Tā ir netieša sagatavošanās lūgšanai. Kad bērns spēlējoties mācās koordinēt ķermeni un garu, viņš gūst prieku par paša darīto. Kad bērns koncentrēti paveic un atkārto darbību ar vairākiem, secīgiem soļiem, tas pakāpeniski dod bērnam iekšēju mieru. Viņš šo iekšējo sajūtu un attieksmi pārnes uz satikšanos ar Dievu, Dieva Vārdu un tā svinēšanu liturģijā.
Daži praktiskās dzīves darbi ātrijā ir: nest un nolikt krēslu un galdu; lēnām atvērt un aizvērt durvis; ielikt puķes vāzē; notīrīt metāla priekšmetus; nomazgāt un nospodrināt galdu; rūpēties par telpaugiem; iededzināt sveci; nest degošu sveci; mazgāt rokas; izveidot zīmējumu un aplikācijas darbu.
Vērošanas un klusuma nozīme
Strādājot ātrijā, pieaugušajam jāmācās vērošana. Tā viņš var novērtēt situāciju un izlemt, vai ir nepieciešams iejaukties, vai nē. Pieaugušais, ar laiku attīstot savu vērošanas spēju: var novērot, kādas ir bērna vajadzības; pievērst uzmanību attīstības fāzēm, kādas ir bērna dzīvē (bērna sensitīvie periodi, kad dominē vajadzība pēc kārtības, kustības, valodas attīstības); redzēt, kādas izmaiņas nepieciešamas vidē, lai apmierinātu bērna vajadzības.
Vērojot, pieaugušais mācās saskarties un pieņemt bērnu ar mīlestību un cieņu. Klusums māca pieaugušajiem un bērniem ieklausīties Dievā. Klusums ātrijā tiek uzturēts, lai izbaudītu to kā kaut ko skaistu un prieka pilnu. Šim nolūkam kalpo klusuma vingrinājumi un iešana līnijā vienam aiz otra.
Prezentācijas grupā un bērna darbība
Visām darbībām ātrijā: visu laiku jāuzrunā bērns; jāpieļauj kustības; tās jāvar izpildīt bez pieaugušā palīdzības. Prezentācijās bērni tiek iepazīstināti ar jaunu tēmu. Katra prezentācija tiek veidota loģiski secīgos soļos. Pieaugušais prezentācijās ļoti taupīgi apietas ar vārdiem, lai bērni labāk varētu redzēt darbību. Vienmēr vispirms tiek rādīta darbība un tad tiek izteikti vārdi. Prezentācijas kalpo tam: lai modinātu bērnu interesi; lai stiprinātu viņu uzticēšanos un drošību; lai mudinātu bērnus atkārtot darbību; lai vedinātu bērnus uz koncentrētu darbu un tādējādi uz būtības padziļinātu izzināšanu; lai bērnus iedrošinātu dalīties savos uzskatos ar citiem un uzdot jautājumus.
Prezentācijās tiek piedāvāti atsevišķi kristīgās vēsts aspekti, lai nodrošinātu, ka bērns nodarbojas konkrēti ar attiecīgo tēmu. Atsevišķi kristīgās vēsts aspekti bērnam tiek prezentēti ar materiālu palīdzību. Materiāls palīdz bērnam, piemēram, izprast līdzības un notikumus no Jēzus dzīves vai izvēlētās liturģijas tēmas. Bērns darbojas ar konkrētiem priekšmetiem. Materiāli ir koncentrēti uz būtisko, lai bērnam neradītu grūtības.
No vācu valodas tulkoja Evita Kāle
