Par Baznīcas mūsdienu izaicinājumiem Eiropā

No 11. līdz 16. septembrim Svētajā Zemē notika Eiropas Bīskapu konferenču padomes sanāksme, kurā piedalījās arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Sanāksmes vieta tika izvēlēta, lai iedrošinātu kristiešus doties svētceļojumā uz Svēto Zemi, atjaunojot savu ticību un tādējādi atbalstot arī tur dzīvojošos kristiešus.

Tikšanās laikā Eiropas bīskapi apsprieda mūsdienu izaicinājumus, kas skar Baznīcu dažādās Eiropas valstīs, galvenokārt pievēršoties tādiem jautājumiem, kā cilvēku pārvietošanās, ticības brīvība un ģimene.

Patvēruma meklētāji, bēgļi un imigranti ir viena no svarīgākajām tēmām, kurai šodien pievērsta daudzu Eiropas valstu uzmanība. Šī cilvēku pārvietošanās sarežģītība prasa nekavējoties reaģēt, sniedzot tūlītēju palīdzību un viesmīlību visiem, kas ir kara, vajāšanu, posta un izmisuma pārņemti. Bīskapi aicina Eiropas valstis ar attiecīgo iestāžu palīdzību uzturēt sabiedrisko kārtību, nodrošināt taisnīgumu un piedāvāt gatavību palīdzēt tiem, kuriem tas tiešām nepieciešams, tajā pašā laikā saglabājot cieņpilnu un uz sadarbību vērstu integrāciju.

Sekojot pāvesta Franciska norādījumiem attiecībā uz bēgļu jautājumu, Eiropas baznīcas sadarbojas ar valsts institūcijām, kuras ir primāri atbildīgas par iedzīvotāju sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un cilvēciskās traģēdijas apmērus, bīskapi cer, ka ANO uzņemsies šīs situācijas risināšanu un sasniegs efektīvus risinājumus ne tikai attiecībā uz bēgļiem Eiropā, bet arī attiecībā uz to izcelsmes valstīm, veicot atbilstošus pasākumus, lai apturētu vardarbību un nodrošinātu mieru visām tautām.

Bīskapi atkārtoti uzsvēra, ka Tuvajiem Austrumiem, kas cieš no konfliktiem, šķelšanās un kariem, ir nepieciešams dialogs un attīstība, kas ir miera pamats. Nodrošinot vienlīdzību visiem iedzīvotājiem, Tuvo Austrumu valstis, kas ir bagātas ar savu kultūras un reliģisko mantojumu, kļūtu par piemēru starptautiskās sabiedrības mierīgai līdzāspastāvēšanai. Tāpat arī bīskapi norādīja, ka miers Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Eiropai ir tikpat svarīgs, kā miers savā kontinentā, sākot ar Ukrainu.

Attiecībā uz ticības brīvību, Eiropas bīskapi bija vienisprātis, ka tā ir uzskatāma par vienu no cilvēka pamattiesībām, bez kuras citas cilvēka pamattiesības kļūst trauslākas. Traģisks pierādījums tam ir kristiešu vajāšanas, kurās daudzi kristieši, liecinot par savu ticību, ir atdevuši dzīvību. Tāpēc jo īpaši jāpievērš uzmanība arī Eiropas valstīs notiekošajai sekularizācijai, kas cenšas ierobežot reliģiskās izpausmes, atstājot tām vietu tikai cilvēku privātās sfēras robežās. Šādi tiek apdraudētas arī vecāku pamattiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar savu pārliecību. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešams, lai katoļu skolas ir spējīgas veikt savu uzdevumu izglītības jomā visas sabiedrības labā ar jebkuru piemērotu atbalstu. Eiropas bīskapi uzsvēra nepieciešamību ticības brīvību ievērot arī Svētajā Zemē, kā arī apstiprināja savu atbalstu priesteriem un ģimenēm, kuras vēlas savus bērnus izglītot kristīgā garā.

Vēl viena tēma, kas bieži tika apspriesta sanāksmes laikā un kurai tiks veltīta arī nākamā Sinode, bija ģimene. Ģimenes cilvēcīgais un kristīgais skaistums ir saskatāms ģimenē, kura sastāv no tēva, mātes un bērniem. Demogrāfiskā lejupslīde, kas novērojama gandrīz visās Eiropas valstīs, ir pamats satraukumam. Baznīca ir stingri pārliecināta, ka ģimene, kas balstīta uz laulību starp vīrieti un sievieti, ir sabiedrības un kristiešu kopienas pamatšūna. Tāpēc ir grūti saprast, kāpēc par līdzvērtīgiem būtu jāuzskata citi kopdzīves veidi. Bīskapu bažas rada arī gender ideoloģijas uzspiešanas mēģinājumi, kas būtībā ir “vienas domas” plāns kolonizēt Eiropu. Baznīca neatbalsta gender ideoloģiju, jo šī antropoloģijas izpausme ir pretrunā ar cilvēka vērtības patieso un autentisko atzīšanu.

Tāpat sanāksmes laikā Eiropas bīskapi bieži atsaucās uz pāvesta Franciska encikliku Evangelii gaudium, uzsverot nepieciešamību stimulēt pastorālo atjaunotni Eiropā, kā arī pauda atbalstu pāvesta pasludinātajam Žēlsirdības gadam, kas uzskatāms par dāvanu visai Baznīcai un kuru kristiešu kopienas Eiropā jau pieņēmušas kā iespēju veltīt šo laiku garīgajai atjaunotnei un jaunam entuziasmam misiju darbā.

www.ccee.eu, LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti