Aptuveni piektā daļa sieviešu un 11% vīriešu, kas pēdējo divu gadu laikā ir piedalījušies atkarīgo rehabilitācijas programmā „Betlēmes žēlsirdības mājā”, pusgadu pēc programmas nav atsākuši lietot atkarību izraisošas vielas. No vienas puses, tas varētu šķist niecīgs skaits, tomēr, no otras puses, tas norāda uz konkrētu cilvēku spēju un motivāciju cīnīties ar atkarību un atgriezties normālā dzīvē. To secinājuši nodibinājuma “Nova vita” pārstāvji, kas, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda un EEZ atbalstam, laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim īstenoja projektu “Kompleksa pieeja atkarīgo personu integrācijai”.
Pateicoties saņemtajam atbalstam, šo gadu laikā centram bija iespēja algot speciālistus, kā arī pilnveidot atbalsta sniegšanu atkarīgajiem, palīdzot viņiem atkarību pārvarēšanas procesā. Kā projekta noslēguma konferencē pastāstīja psiholoģe Līga Roķe-Reimate, kopumā divu gadu laikā rehabilitācijas programmā ir piedalījušies vairāk nekā 60 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bijuši vīrieši. Atkarīgo vidējais vecums ir aptuveni 40 gadi, viņi meklē palīdzību tikai galējā izmisumā. Diemžēl lielākā daļa no šiem cilvēkiem programmu ir atstājuši pusceļā vai pat ātrāk, tomēr pastāv cerība, ka programmā iegūtais būs impulss, lai nākamajā izmisuma brīdī centrā atgrieztos.
Pēc psiholoģes sacītā, atkarīgo rehabilitācijas “12 soļu programma” notiek 12 mēnešu garumā četrās fāzēs. Pirmā ir motivācijas fāze, kad atkarīgais tiek norobežots no citiem atkarību izraisošo vielu lietotājiem „Betlēmes žēlsirdības mājas” filiālē Olainē, Pēterniekos, lauku sētā. Tur jāpiedalās mājas darbos, jāstrādā dārzā, ir iespēja pabūt klusumā. Šajā fāzē cilvēks pārliecinās, vai ir gatavs programmu turpināt. Viņam tiek sastādīts individuāls rehabilitācijas plāns. Otrā fāzē atkarīgais uzturas Rīgā, „Betlēmes žēlsirdības mājā”. Viņš pakāpeniski atjauno attiecības ar tuviniekiem, ja tādi ir. Fāzes noslēgumā tikšanās var notikt arī klātienē rehabilitācijas centra telpās. Tāpat šai laikā jāsāk apmeklēt anonīmo alkoholiķu (AA) grupa.
Nākamajā fāzē atkarīgais jau sāk risināt sociālas problēmas, piemēram, meklē darbu, mācību iespējas, ja nav dokumentu, kārto tos, rūpējas par veselības uzlabošanu. Šai periodā atkarīgajiem tiek piedāvāts nedaudz lielāks brīvais laiks nedēļas nogalēs, iespēja biežāk tikties ar tuviniekiem. Ceturtajā fāzē atkarīgajam ir jāspēj resocializēties – viņš sāk strādāt vai mācīties. Patlaban arī šīs fāzes atkarīgie dzīvo kopā ar pārējiem, tomēr nākotnē plānots atjaunot otru mājas daļu, jo cilvēkiem, kas strādā, ir cits dienas režīms. Tāpat viņiem jāspēj kļūt patstāvīgākiem, tomēr kontakts ar kopienu vēl saglabājas. Arī pēc mājas pamešanas atkarīgie tiek aicināti turpināt apmeklēt AA grupas. Tas būtu jādara visu atlikušo dzīvi.
Kopumā dzīve „Betlēmes žēlsirdības mājā” sākas pl.6.40. Vispirms ir rīta meditācija, izmantojot Svēto Rakstu tekstus. Nevienam netiek uzspiests kļūt par kristieti, tomēr dienas kārtība ir jāievēro. Pēc brokastīm notiek dažādi mājasdarbi, bet pēcpusdienā terapeitiskās nodarbības, reizi nedēļā sarunas ar priesteri. Tāpat ir brīvais laiks, un nakts miers sākas pl. 22.40, kad tiek izslēgtas gaismas un aizslēgtas mājas durvis.
Kā pastāstīja projekta īstenotāji, rehabilitācijas programmas ietvaros atkarīgie saņem psihologa, atkarību konsultanta, narkologa palīdzību, piedalās deju un kustību terapijā, dažas reizes mēnesī uz tikšanos nāk sociālais darbinieks un katru nedēļu – kapelāns. Ne visi iztur, lielākā daļa sākumā vai ceļa vidū dodas prom, tāpēc lielākais prieks speciālistiem ir redzēt tos, kas pēc nākamā smagākā kritiena tomēr atgriežas. Kā pastāstīja atkarību psihoterapeite Sandra Tērauda, pēdējā gada laikā astoņi cilvēki atgriezās atpakaļ rehabilitācijas programmā.
Nodibinājuma “Nova vita” valdes priekšsēdētāja Dana Anskaite arī pastāstīja, ka nākotnē plānots piedāvāt alternatīvu programmu tiem, kas nav gatavi dotajā brīdī turpināt rehabilitāciju, kas nevēlas vismaz pagaidām atgriezties sabiedrībā. Viņi varētu dzīvot kopienas dzīvi ārpus Rīgas lauku mājā, kur strādātu lauku darbus. Tāpat ir doma attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, piedāvājot atkarīgajiem atgriešanos darba vidē. Taču jau tagad „Betlēmes žēlsirdības mājā” ir kokapstrādes darbnīca un notiek sveču liešana. Tur sagatavoto produkciju var iegādāties nodibinājuma “Nova vita” interneta veikalā.
Runājot par konkrēto “12 soļu programmu”, tās īstenotāji uzsver, ka tā ir vienota pieeja cilvēkam. Tas nozīmē, ka atkarīgo personu rehabilitācijā līdzās sociālajam, psiholoģiskajam, bioloģiskajam aspektam būtiska loma ir arī garīgajam aspektam. Tas tāpēc, ka pati atkarība nav tikai bioloģiska, psiholoģiska un sociāla kaite, bet arī dziļi garīga slimība, sacīja viens no „Betlēmes žēlsirdības mājas” kapelāniem tēvs Jans Karčevskis OFMCap.
Viņš ir vairāk nekā 15 gadus strādājis ar atkarīgajiem cilvēkiem Polijā. Tēva Jana pieredze liecina, ka ļoti bieži speciālisti kļūdās, nepievēršot uzmanību cilvēka ilgām pēc garīgā. Viņš satika bijušos atkarīgos, kuri turpināja braukt apciemot kopienu un priesteri arī pēc rehabilitācijas, jo juta, ka bez attīstības garīgajā dzīvē nespēj doties uz priekšu arī personiskajā dzīvē. Viņaprāt garīgais aspekts ir būtisks, lai arī pēc atgriešanās normālajā dzīvē cilvēks spētu turpināt cīņu. “Terapijai ir sākums un beigas, garīgajai attīstībai ir sākums, bet gala tai nav,” sacīja tēvs Jans.
D. Anskaite atzīst, ka projekts tiešām nesis augļus. Ja iepriekš māja darbojusies praktiski uz brīvprātības principa un ziedojumiem, tad projekta laikā bija iespēja piesaistīt speciālistus, apmaksāt viņu darbu, pilnveidot programmu. Līdz gada beigām programma vēl turpināsies, izmantojot pašu ietaupītos līdzekļus. Patlaban tiek meklētas iespējas iesākto turpināt, rakstīt jaunu projektu, lūgt ziedotāju atbalstu. Centrs aicina atsaukties tos, kas gatavi ziedot atkarīgo rehabilitācijai, kā arī tos, kas jūt aicinājumu kalpot kā brīvprātīgie.
LRKB IC
