Rožukroņa mēnesī piedāvājam ieklausīties, kāpēc ir vērts to lūgties un ko par šo lūgšanu saka tie, kas ir pieredzējuši tās augļus. Šoreiz Tautas nemitīgā Rožukroņa pārstāve Helēna Žigo apkopojusi tēva Viktora Pentjuša MIC teikto par Rožukroni.
Tēvs Viktors saviem garīgajiem bērniem bieži dāvināja rožukroņus un ieteica lūgties šo lūgšanu. Dievmāte un rožukronis bija arī viņa dzīves pastāvīgie pavadoņi un spēka avoti. Tēvs Viktors Pentjušs tik ļoti mīlēja šo lūgšanu, ka bija arī pirmais, kas deva savu svētību Tautas nemitīgajam Rožukronim Latvijā. Viņš iedrošināja veidot šo nemitīgo lūgšanu ķēdi. 2002. gada 7. septembrī tēvs Viktors savu 87. dzimšanas dienu svinēja kopā ar Tautas nemitīgo Rožukroni, vispirms svinot Svēto Misi Rīgas sāpju Dievmātes baznīcā, bet pēc tam piedaloties agapē.
Turpinājumā tas, ko tēvs Pentjušs reiz ir sacījis un rakstījis par Rožukroni.
“Tā ir saturīga un bagāta lūgšana. Tā ir brīnišķīga lūgšana. Brīnišķīga savā vienkāršībā, bet vienlaicīgi brīnišķīga savā dziļajā saturā. Tā ir jāieteic katram ticīgajam.”
“Ar Rožukroņa lūgšanu mēs viegli varam apvienot visas mūsu aktuālās vajadzības, kādas var rasties mūsu personīgajā vai arī ģimenes, Baznīcas un cilvēces dzīvē.”
“Rožukronis ticīgo dzīvē ceļ garīgās dzīves līmeni gan atsevišķu indivīdu dzīvē, gan ģimenēs, gan draudzēs, gan nāciju apjomā. Rožukronis panāk, ka ticīgais nokļūst lūgšanas sirdī, kas dara visu viņa dzīvi un darbus īpaši vērtīgus.”
“Marija – mūsu vislabākā starpniece pie sava Dēla. Tā ir lūgšana, kura savā ziņā notiek kopā ar Mariju, līdzīgi kā Marija lūdzās kopā ar apustuļiem Pēdējo vakariņu mājā, gatavojoties uz Svētā Gara atnākšanu.”
“Mūsu visu laime ir atkarīga no tā, kā mēs nosargāsim savu ticību, kuru mēs saņēmām no mūsu tēvu tēviem. Ar vissvētākās Mātes palīdzību un svētību mūsu priekšteči saglabāja mūsu ticības dārgmantu un nodeva to mums, lai mēs šo dārgmantu nosargātu tālāk. Līdzeklis ir pavisam vienkāršs – lūdzieties, nebaidieties arī vairāk lūgties, noskaitīt ik dienas vismaz vienu svētā Rožukroņa daļu.”
2015. gada 7. septembrī tēva Viktora simtgades svinīgajā atceres dievkalpojumā Viļānu baznīcā mariāņu tēvs Rinalds Stankēvičs teica: “Pie viņa [tēva Viktora] kapa nebeidz liesmot svecītes. Varbūt vēl svarīgākas ir tās ticības liesmiņas, kas nebeidz degt arī viņa daudzo garīgo bērnu un ticīgo sirdīs!”
Sagatavoja Helēna Žigo
Atpakaļ uz sadaļu “Garīgā dzīve”
Rožukroņa mēnesī piedāvājam ieklausīties, kāpēc ir vērts to lūgties un ko par šo lūgšanu saka tie, kas ir pieredzējuši tās augļus. Šoreiz Tautas nemitīgā Rožukroņa pārstāve Helēna Žigo apkopojusi tēva Viktora Pentjuša MIC teikto par Rožukroni (pēc sprediķu grāmatas “Ceļā ar krustu pie Jēzus” materiāliem).
Tēvs Viktors saviem garīgajiem bērniem bieži dāvināja rožukroņus un ieteica lūgties šo lūgšanu. Dievmāte un rožukronis bija arī viņa dzīves pastāvīgie pavadoņi un spēka avoti. Tēvs Viktors Pentjušs tik ļoti mīlēja šo lūgšanu, ka bija arī pirmais, kas deva savu svētību Tautas nemitīgajam Rožukronim Latvijā. Viņš iedrošināja veidot šo nemitīgo lūgšanu ķēdi. 2002. gada 7. septembrī tēvs Viktors savu 87. dzimšanas dienu svinēja kopā ar Tautas nemitīgo Rožukroni, vispirms svinot Svēto Misi Rīgas sāpju Dievmātes baznīcā, bet pēc tam piedaloties agapē.
Turpinājumā tas, ko tēvs Pentjušs reiz ir sacījis un rakstījis par Rožukroni.
“Tā ir saturīga un bagāta lūgšana. Tā ir brīnišķīga lūgšana. Brīnišķīga savā vienkāršībā, bet vienlaicīgi brīnišķīga savā dziļajā saturā. Tā ir jāieteic katram ticīgajam.”
“Ar Rožukroņa lūgšanu mēs viegli varam apvienot visas mūsu aktuālās vajadzības, kādas var rasties mūsu personīgajā vai arī ģimenes, Baznīcas un cilvēces dzīvē.”
“Rožukronis ticīgo dzīvē ceļ garīgās dzīves līmeni gan atsevišķu indivīdu dzīvē, gan ģimenēs, gan draudzēs, gan nāciju apjomā. Rožukronis panāk, ka ticīgais nokļūst lūgšanas sirdī, kas dara visu viņa dzīvi un darbus īpaši vērtīgus.”
“Marija – mūsu vislabākā starpniece pie sava Dēla. Tā ir lūgšana, kura savā ziņā notiek kopā ar Mariju, līdzīgi kā Marija lūdzās kopā ar apustuļiem Pēdējo vakariņu mājā, gatavojoties uz Svētā Gara atnākšanu.”
“Mūsu visu laime ir atkarīga no tā, kā mēs nosargāsim savu ticību, kuru mēs saņēmām no mūsu tēvu tēviem. Ar vissvētākās Mātes palīdzību un svētību mūsu priekšteči saglabāja mūsu ticības dārgmantu un nodeva to mums, lai mēs šo dārgmantu nosargātu tālāk. Līdzeklis ir pavisam vienkāršs – lūdzieties, nebaidieties arī vairāk lūgties, noskaitīt ik dienas vismaz vienu svētā Rožukroņa daļu.”
2015. gada 7. septembrī tēva Viktora simtgades svinīgajā atceres dievkalpojumā Viļānu baznīcā mariāņu tēvs Rinalds Stankēvičs teica: “Pie viņa [tēva Viktora] kapa nebeidz liesmot svecītes. Varbūt vēl svarīgākas ir tās ticības liesmiņas, kas nebeidz degt arī viņa daudzo garīgo bērnu un ticīgo sirdīs!”
Pēc Viktora Pentjuša sprediķu grāmatas “Ceļā ar krustu pie Jēzus” sagatavoja Helēna Žigo
