“Kristus tur virs ūdeņiem kā smiltīm
Iet un negrimst, tāpēc ka viņš tic sev,
Savam garam, darbam, ko viņš dara.
Ticiet jūs un arī nenogrimsiet,
Neatslīksiet nebūtībā otrreiz,
Kur jau bijāt simtiem, simtiem gadu.”
Tie ir vārdi no Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie”, kurai šogad aprit 75 gadi, kopš tā izdota vienotā izdevumā. Atzīmējot šo notikumu, vēl tikai līdz 20. novembrim Rīgas Mākslas telpā ir skatāma ekspozīcija “Čaka skartie”. Tā ļauj uz mirkli atgriezties laikā, kad dzejnieks rakstīja poēmu un īpaši pievērsās strēlnieku tēmai.
Ekspozīcijas nelielajā telpā tās veidotāji ir spēlējušies ar gaismu un tumsu, tur var sajusties kā mežā starp šmaugajiem bērzu stumbriem, starp mūzikas skaņām sadzirdēt šāvienus, ieskatīties bunkurā, kuru apvij dzeloņdrātis un uz salmu maisa piesēst dzejnieka stūrītī, kur sakrājušies A. Čaka rakstītie stāsti par strēlniekiem un poēmas fragmenti, viņa paša rokas rakstīti. Tur var arī droši apskatīt vecās fotogrāfijas, palasīt līdzi paņemto grāmatu.
Pustumsā uzmanību saista videoprojekcijas. Vienā no tām ir īss stāsts par A. Čaka tikšanos ar strēlniekiem, kas pēc tam kļuva par pamudinājumu sarakstīt poēmu, un kāds bija poēmas ceļš pēc tam. Izrādās, ka poēmas rakstīšanai viņš bija noīrējis klusu istabiņu Marijas ielas 51. namā. Otrā projekcijā var sekot līdzi nelieliem poēmas “Mūžības skartie” fragmentiem. Telpas centrā ir bunkurs. Tajā deg gaisma, bet, ieskatoties pa logu, neredzēsiet ne strēlniekus, ne viņu ieročus. Tur uz koka galda ir neliels papīra gabals ar A. Čaka rokrakstu, viņa brilles un baltā naģene.
Domājot par strēlnieku vērtībām, kā arī to, kas deva spēku un drosmi doties cīņā, izdevuma “Latviešu strēlnieki” 1. sējumā (1935. gads) lasām Aleksandra Grīna tekstu: “Jau tad strēlnieku vakara jundā ik vakarus visos pulkos dziedāja — Dievs, svētī Latviju. Visu tautu ceļu Lēmējs ir uzklausījis pirmo Latvijas karotāju lūgšanu, un Viņa svaru kausos tik smagi svērušas ari veco strēlnieku lietās asinis, ka latvju zeme, par kuru viņi cīnījās un krita, tagad ir latvju tautas valsts.” Šai izdevumā par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona gaitām lasām, ka strēlnieki vakarā vai arī pirms nozīmīgiem notikumiem lūdzās, dziedāja korāli “Dievs ir mūsu stiprā pils”, kā arī “Dievs, svētī Latviju”.
Rīt, 11. novembrī, kad svinēsim Lāčplēša dienu, godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos strēlniekus, kā arī 18. novembrī ieeja Rīgas Mākslas telpā būs puscena no ieejas biļetes kopīgās cenas.
Šajā dienā Rīgā un citur Latvijā paredzēti arī dažādi piemiņas pasākumi, kuri Rīgā sāksies ar ekumenisku dievkalpojumu Doma baznīcā. Tajā klātesošos uzrunās arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Pasākumu kulminācija būs svecīšu iedegšana pie Rīgas pils mūra. Iededzot svecīti, varam lūgties par savu valsti, tās nākotni, kā arī kritušo strēlnieku un viņu tuvinieku dvēselēm.
LRKB IC; FOTO: Matiass Heins
