Siguldas Romas katoļu draudze, sekojot tradīcijai, kopā ar visu Baznīcu no 1. līdz 8. novembrim īpaši lūdzās par mirušajiem. Šī lūgšanu oktāva par mirušajiem tika organizēta cenšoties īpaši uzrunāt katru draudzes locekli. Baznīca tika izdekorēta tā, lai palīdzētu cilvēkiem pārdomāt par Debesu valstību, nožēlot grēkus un lūgties par mirušajiem.
Šis laika posms tika pavadīts ar moto „Piedod. Lai dzīvotu!”, jo, atceroties un pārdomājot Jēzus mācītās lūgšanas vārdus „piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”, apzināmies, ka bez piedošanas nav mūžīgās dzīves. Lai savā sirdī izlīgtu ar tiem cilvēkiem, kuri ir jau miruši, katram bija iespēja baznīcā vai mājās uzrakstīt vēstuli, izsakot savas sāpes, aizvainojumus un piedošanu. Šīs vēstules varēja ielikt speciālā „pastkastītē” un vēlāk tās tika sadedzinātas. Atsaucība šāda veida piedošanas izteikšanai vai saņemšanai bija liela, jo tika sadedzinātas vairāk par 50 vēstulēm.
Lūgšana par mirušajiem interesi izraisīja arī tajos cilvēkos, kas baznīcu apmeklē reti vai neapmeklē vispār. Katra no oktāvas dienām tika veltīta kādā īpašā nodomā, piemēram, par mirušajiem priesteriem, mirušajiem vecākiem, mirušajiem bērniem, cilvēkiem, kuri miruši nelaimes gadījumos u.tml.
Ikdienas lūgšanu kulminācija bija vakaros, kad visa draudze lūdzās, kopā dziedot vesperes par mirušajiem. Šis lūgšanu veids īpaši uzrunāja. Vesperes tika dziedātas gregoriāniski, kas īpaši izcēla lūgšanu gaisotni baznīcā. Dažus vakarus vesperes palīdzēja dziedāt arī Rīgas Garīgā semināra audzēkņi, mūzikas pavadījumu pastiprinot ar saksofona skaņām.
Mirušo piemiņas nedēļa guva lielu atsaucību gan draudzes locekļu vidū, gan starp tiem, kuri baznīcu apmeklē reti. Katru vakaru uz vesperēm pulcējās neierasti liels cilvēku skaits. Viņi aizdedza sveci un lūdzās par Dieva piedošanu mirušajiem, arī tiem, kurus ir sāpinājuši vai kuri ir sāpinājuši viņus.
Gatis Avotiņš, Siguldas draudze
