Šī gada rudenī iznāca pāvesta Franciska apustuliskā vēstule Motu proprio “Mitis Iudex Dominus Iesus”, saskaņā ar kuru no šī gada 8. decembra spēkā stājas vairākas izmaiņas, kuru mērķis ir paātrināt Baznīcas tiesas procedūru attiecībā uz laulību nederīguma pierādīšanu un deklarēšanu. Runa šeit ir par juridiski derīgi noslēgtām laulībām katoļu Baznīcā vai arī atsevišķos gadījumos citas konfesijas baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, ja cilvēks vēlas stāties jaunā laulībā ar katoli un uzskata, ka iepriekšējā laulība ir bijusi nederīga.
Rīgas Metropolijas tiesas vadītājs priesteris Juris Jalinskis gan uzsver, ka procedūra pēc būtības paliks tā pati, tiks ņemti vērā tie paši principi, izvērtējot laulības derīgumu vai nederīgumu. Cilvēkiem, kas iesniegs tiesā prasību, arī turpmāk būs jāiesniedz iesniegums, pieprasītie dokumenti, kontaktinformācija un liecinieku vārdi, jo lietas izskatīšanas gaitā tiek uzklausīti arī liecinieki.
“Manuprāt, lielākā izmaiņa, kas saīsina procedūru, ir tā, ka ne visos gadījumos būs nepieciešams lietu skatīt otrajā instancē. Līdz šim, lai laulību varētu atzīt par spēkā neesošu, bija nepieciešami divu neatkarīgu tiesu instanču vienādi lēmumi. Ja pirmajā to atzina par spēkā neesošu, tad automātiski šī lieta pārgāja uz otro. Latvijā mēs esam viena tiesa otrai otrā instance [Rīgas Metropolijas tiesa un Starpdiecēžu tiesa –aut. piez.]. Pēc 8. decembra šāda pārsūtīšana nenotiks, izņemot, ja kāda no pusēm iesniegs apelāciju. Gadījumā, ja apelācijas kārtā otrās instances lēmums nesakritīs ar pirmo, tad lieta tiks sūtīta uz augstāko instanci Vatikānā. Tas no procesuālā viedokļa laika ietilpības ziņā ir izdevīgi, jo ietaupīsim laiku izskatīšanai otrā instancē. Līdzšinējā pieredze rāda, ka apelāciju nebija daudz,” skaidro J. Jalinskis. Viņaprāt, ar šādu soli pāvests apliecina savu uzticību trijiem vai, atsevišķos gadījumos, pieciem tiesnešiem, kas izskata katru lietu, uzskatot viņu lēmumu par pietiekošu.
Dokuments ievieš vēl kādu jaunumu – tā dēvēto bīskapa procesu, kad atsevišķos gadījumos bīskaps vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu par laulības derīgumu vai nederīgumu. Tas nozīmē, ka brīdī, kad tiks pieņemts iesniegums par lietas izskatīšanu, tiks izvērtēti vairāki kritēriji, piemēram, vai abi laulātie vēlas, lai šo laulību atzīst par spēkā neesošu; vai iebildumi par laulības derīgumu ir gan pašiem laulātajiem, gan tiesas amatpersonām; vai defekts ir acīmredzams un abi laulātie tam piekrīt; vai ir pierādījumi, dokumenti, piemēram, ārsta ekspertīzes slēdziens utml.; vai ir pietiekams skaits liecinieku, kas varētu apstiprināt laulības nederīgumu. “Ja būs iepriekšminētie kritēriji, tad bīskaps nozīmēs kādu, kas procesu vadīs, un palīgu, lai viņi pēc iespējas ātrākā laikā pēc iesnieguma saņemšanas nozīmētu konkrētu dienu laulāto un liecinieku iztaujāšanai par laulību. Apkopotos materiālus izskatīs bīskaps, kurš pieņems gala lēmumu. Viņš izsludinās, ka laulība ir nederīga, vai arī gadījumā, ja būs neskaidrības, notiks parastais lietas izskatīšanas process tiesā,” situācijas būtību izklāsta priesteris J. Jalinskis.
Vēl trešais jaunievedums no pāvesta, kas, saskaņā ar J. Jalinska sacīto, ir ļoti izdevīgs konkrēti Rīgas Metropolijas tiesai, ir tas, ka līdz šim tiesas sēdēs no trim tiesnešiem diviem noteikti bija jābūt garīdzniekiem, savukārt turpmāk būs nepieciešams vismaz viens garīdznieks, bet pārējie varēs būt laji.
Dažkārt tie, kas iesniedz prasību par laulības atzīšanu par nederīgu, sūdzas, ka Latvijā process ir pārāk garš. Uz to tiesas priekšsēdētājs atbild, ka ieilgušo procesu problēma ir visā pasaulē. Pēc viņa sacītā, Latvijā vienā instancē lietas izskatīšanai ir nepieciešami aptuveni trīs mēneši, ja uzaicinātās personas aktīvi iesaistās, bet ilgs ir gaidīšanas laiks: “Kad tiesa sāka darbu 2003. gadā, Latvijas bīskapi mums atnesa no 80. gadu beigām viņiem rakstītās vēstules izskatīt un atbrīvot cilvēkus no noslēgtajām laulībām, jo padomju laikā tiesas nebija. Kad sākās tiesas darbs, “atvērām” uzreiz piecus gadus garu rindu, jo bija ap 100 pieteikumu. Turklāt, klāt nāca arī jaunas lietas. Patlaban skatām 2008. – 2009. gada lietas. Otrs ir jautājums par tiesas sastāvu, jo, ja citās valstīs tiesa ir atvērta katru darba dienu un tajā strādā pieci līdz seši cilvēki, tad šeit esam maz, un katram vēl ir citi pienākumi un darbi – gan lajiem, gan garīdzniekiem.”
Salīdzinot ar citām valstīm, neliels ir maksājums, kas jāiemaksā kopā ar iesniegumu (150 eiro pirmajā un 75 eiro – otrā instancē). No šīs summas tiesai ir jāsedz savi izdevumi un darbinieku algas, kas nav viegli, tāpēc arī tiesas darbinieki paralēli strādā citur, un tiesa nevar nodrošināt pakalpojumu katru darba dienu. Tai pat laikā tiesa cenšas būt pretimnākoša, lai nauda cilvēkiem nebūtu šķērslis viņu lietas izskatīšanā. Bieži cilvēki lūdz pilnīgi vai daļēji viņus atbrīvot no tiesas izdevumu segšanas. Tādos gadījumos tiesa lūdz uzrādīt izziņas par maznodrošinātā un bezdarbnieka statusu vai dokumentu, kurš apliecina personas invaliditāti.
Laiku pa laikam procesu pagarina arī tas, ka kāda no pusēm vai liecinieki nav ieinteresēti. “Reizēm vajadzīgs laiks, lai pierunātu viņus atbraukt, bet mums nav tiesību kādu piespiest uz šejieni nākt ar varu. Turklāt šodien saskaramies ar situāciju, ka vairāki cilvēki ir ārzemēs. Protams, vislabākās ir intervijas klātienē, kad var uzdot papildjautājumus un lietu līdz galam noskaidrot. Turpretī uz elektroniskām vēstulēm nereti atbildes ir: jā, nē, nezinu. Tās nepalīdz procesa norisē,” norāda priesteris J. Jalinskis.
Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulības lietās priesteris Juris Zarāns, komentējot situāciju, kad cilvēkiem ilgi jāgaida uz laulības nederīguma apstiprinājumu, uzsver, ka galvenais gaidīšanas laikā ir Dieva meklēšana, un cilvēkiem jāsaprot, ka neviens nepaliks svētāks vienīgi tādēļ, ka būs anulēta laulība: “Tas, ka cilvēks ir otrreiz civili apprecējies, nav lielākā dzīves problēma. Tas nav taisnais ceļš uz elli, jo uz elli aiziet tikai tie, kas ir apzināti izvēlējušies pagriezt muguru Dievam. “Kas tev liedz mīlēt savu sievu, audzināt bērnus, gādāt par viņiem? Vai tad attiecības mainīsies, saņemot laulības anulācijas dokumentu? Tu vari būt aktīvs cilvēks, katolis, tu neesi izmests no Baznīcas,” uzsver priesteris J. Zarāns.
LRKB IC
