Dārgie brāļi un māsas, priecīgus Ziemassvētkus! Mums ir dzimis Kristus, līksmosim savas pestīšanas dienā!
Atvērsim savas sirdis, lai saņemtu šīs dienas žēlastību, kas ir Viņš pats: Jēzus ir šī gaismas pielietā „diena”, kas ir parādījusies pie cilvēces apvāršņa. Tā ir žēlsirdības diena, kurā Dievs Tēvs atklāja cilvēcei savu neizmērojamo maigumu. Gaismas diena, kas izkliedē baiļu un nedrošības tumsu. Miera diena, kurā rodas iespēja satikties, veidot dialogu, izlīgt. Prieka piepildīta diena: tas ir „liels prieks” par mazajiem un pazemīgajiem, un par visu tautu (sal. Lk 2,10).
Šajā dienā no Jaunavas Marijas ir piedzimis Jēzus, Pestītājs. Betlēmes notikuma atveidojumā ieraugām „zīmi”, ko Dievs mums devis: „Autiņos ietītu un silītē guldītu bērnu” (Lk 2,12). Līdzīgi Betlēmes ganiem arī mēs dodamies skatīt šo zīmi, šo notikumu, kas katru gadu atkārtojas Baznīcā no jauna. Ziemassvētki ir notikums, kas no jauna atkārtojas katrā ģimenē, katrā draudzē, katrā kopienā, kas pieņem Dieva mīlestību, kura kļuva redzama un taustāma Jēzū Kristū. Baznīca, tāpat kā Marija, visiem rāda šo Dieva „zīmi”: Bērnu, ko tā nesa savā klēpī un dzemdēja, bet kurš ir Visaugstākā Dēls, jo „Viņš nāk no Svētā Gara” (Mt 1,20). Tāpēc Viņš ir Glābējs, jo Viņš ir Dieva Jērs, kas ņem uz sevi pasaules grēku, (sal. Jņ 1,29). Kopā ar ganiem kritīsim ceļos Jēra priekšā, pielūgsim par miesu tapušā Dieva Labestību un ļausim, lai grēku nožēlas asaras piepilda mūsu acis un mazgā mūsu sirdi.
Tikai Viņš, vienīgi Viņš var mūs izglābt. Tikai Dieva Žēlsirdība var atbrīvot cilvēci no tik daudzām ļaunuma izpausmēm, kas reizēm ir šausminošas un kuras ir egoisma izraisītas. Dieva žēlastība var panākt siržu atgriešanos un pavērt ceļus izejai no situācijām, kas cilvēciski šķiet neatrisināmas.
Tur, kur piedzimst Dievs, tur dzimst cerība. Tur, kur piedzimst Dievs, iestājas miers. Un tur, kur iestājas miers, nav vairs vietas naidam un karam. Un tomēr tieši tur, kur pasaulē nāca cilvēktapušais Dieva Dēls, turpinās saspīlējumi un vardarbība, un miers aizvien paliek dāvana, kuru nepieciešams izlūgt un veidot. Kaut izraēlieši un palestīnieši atsāktu tiešu dialogu un panāktu vienošanos, kas ļautu abām tautām sadzīvot saskaņā, pārvarot konfliktu, kura rezultātā tās jau ilgu laiku dzīvo kā pretinieces un kas atstāj smagas sekas uz visu reģionu.
Lūgsim Kungam, lai visdrīzākā laikā atrastos politisks un diplomātisks risinājums mīļotajai Sīrijai, lai tādējādi apklustu ieroču dārdi un tiktu vērsta par labu tik smagā iedzīvotāju situācija. Tikpat steidzami ir pievērst visas starptautiskās kopienas uzmanību un rast vienprātību, lai izbeigtos nežēlības, kas, gan šajā zemē, gan arī Irākā, Lībijā, Jemenā un Subsahāras Āfrikā prasa daudzus upurus, rada milzīgas ciešanas un nesaudzē pat veselu tautu vēstures un kultūras mantojumu. Manas domas pievēršas arī tiem, kurus skāra brutālie terora akti – sevišķi nesen notikušie slaktiņi Ēģiptes gaisa telpā, Beirutā, Parīzē, Bamako un Tunisā.
Lai mūsu brāļiem, kas daudzās pasaules malās tiek vajāti ticības dēļ, Bērns Jēzus atnes mierinājumu un spēku!
Lūgsim mieru un saskaņu dārgajām Kongo Demokrātiskās Republikas, Burundi un Dienvidsudānas tautām, lai ar dialoga palīdzību kļūtu stiprāki kopīgie pūliņi veidot tādu pilsonisko sabiedrību, kurā valdītu patiess izlīgšanas un savstarpējas sapratnes gars.
Lai Ziemassvētki atnes patiesu mieru arī Ukrainai, sniedz atvieglojumu tiem, kuri cieš no konflikta sekām, un lai iedveš vēlmi īstenot iesāktās vienošanās, lai tādējādi visā valstī panāktu saskaņu.
Lai šīs dienas prieks apgaismo kolumbiešu tautas pūliņus, lai tā, cerības dzīvināta, neatlaidīgi turpinātu iet ilgotā miera ceļu.
Tur, kur piedzimst Dievs, dzimst cerība; un tur, kur dzimst cerība, cilvēki no jauna atrod savu cieņu. Un tomēr šodien vēl aizvien daudziem vīriešiem un sievietēm ir atņemta viņu cilvēciskā cieņa, un, tāpat kā Bērns Jēzus, viņi cieš no aukstuma, nabadzības un cilvēku atstumšanas. Kaut mēs šodien spētu būt tuvi visneaizsargātākajiem, sevišķi, bērniem, kuri atrodas karavīru rindās, sievietēm, kuras cieš no vardarbības, kā arī cilvēku un narkotiku tirdzniecības upuriem.
Lai mēs neliedzam savu mierinājumu tiem, kuri bēg no trūkuma vai kara, ceļojot bieži vien necilvēcīgos apstākļos un nereti riskējot ar savu dzīvību. Lai ar bagātīgu svētību tiek atalgoti kā atsevišķi cilvēki, tā valstis, kas ar dāsnu sirdi darbojas, lai atbalstītu un uzņemtu daudzos migrantus un bēgļus, palīdzot veidot cilvēka cienīgu nākotni gan viņiem pašiem, gan viņu dārgajiem tuviniekiem, un integrēties sabiedrībā, kas viņus uzņem.
Lai šajā svētku dienā Kungs palīdz atgūt cerību tiem, kuriem nav darba, un lai atbalsta to pūliņus, kuru rokās ir atbildība politiskajā un ekonomiskajā laukā, lai viņi darbotos, tiecoties pēc kopējā labuma un iestātos par katra cilvēka dzīvības cieņu.
Tur, kur dzimst Dievs, tur uzplaukst žēlsirdība. Tā ir visvērtīgākā dāvana, ko Dievs mums dāvā, sevišķi, šajā Jubilejas gadā, kura laikā esam aicināti atklāt sava Debesu Tēva maigumu pret katru no mums. Lai Kungs ļauj īpaši ieslodzītajiem piedzīvot Viņa žēlsirdīgo mīlestību, kura dziedē rētas un uzvar ļaunumu.
Un tā mēs šodien kopā līksmosim savas pestīšanas dienā. Kontemplējot Betlēmes silīti, pievērsīsim savu skatienu Jēzus atvērtajām rokām, kuras atklāj mums Dieva žēlsirdīgo apskāvienu, brīdī, kad ieklausāmies Bērna raudās, čukstot mums: „Saviem brāļiem un saviem draugiem es teikšu: lai miers ir tev!” (sal. Ps 121 [122], 8).
Tulk. J. Evertovskis, Vatikāna Radio
