Krāslavas Svētā Ludvika katoļu baznīcā kopš 2003. gada notika rūpīgi darbi, kuru laikā tika restaurēts baznīcas centrālais altāris, altārglezna „Svētais Ludviks dodas krusta karā”, kā arī Filipo Kastaldi 18. gadsimta 60. gados gleznotā altāra freska. Restaurācija tika sekmīgi pabeigta šoruden, taču 1. decembrī notika svinīgs dievnama restaurācijas darbu pabeigšanas pasākums.
Restaurācija notika, pateicoties Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas, Latvijas Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, apvienības “Poļu kopiena”, Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapa Jāna Buļa, Krāslavas Svētā Ludvika baznīcas priesteru un Krāslavas novada pašvaldības pūliņiem, kā arī Polijas un Latvijas restauratoru ciešai sadarbībai. Tāpēc arī noslēguma pasākumu apmeklēja ne tikai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji, bet arī Polijas vēstniece Latvijā Eva Demska, Polijas konsuls Latvijā Voicehs Krajs, Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas pārstāve Dorota Janiševska – Jakubiaka. Pasākuma laikā vairākas projektā iesaistītās personas saņēma Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma un Polijas Ārlietu ministrijas apbalvojumus: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Dzintra Bukeviča un poļu restaurators Tomašs Dziuravecs – goda zīmi par Polijas pozīcijas stiprināšanu starptautiskajā arēnā “Bene Merito”, savukārt Krāslavas katoļu draudzes prāvests Eduards Voroņeckis – bronzas medaļu par nopelniem Polijas kultūras labā „Gloria Artis”.
Pēc pasākuma delegācija apmeklēja arī Piedrujas katoļu baznīcu, kur restaurācijas darbi sākti šī gada septembrī.
Krāslavas katoļu baznīca tika uzcelta 1767. gadā, un konsekrēja 1777. gadā. Literatūrā kā Krāslavas baznīcas projekta autors tiek minēts itāļu izcelsmes arhitekts Antonio Parako. Par baznīcas dibinātāju uzskata grāfu Konstantīnu Ludvigu fon Plāteru. Tā ir mūra trīsjomu bazilika bez torņiem, ar divām piebūvēm – bijušo garīgā semināra ēku un Sv. Donāta kapelu (1818).
Baznīcas interjerā mākslinieciskā kulminācija bija centrālais altāris, pie kura gleznojuma strādājis itāļu izcelsmes mākslinieks Filipo Kastaldi. Altāra centrālajā nišā starp kolonnām uz sienas viņš bija gleznojis altārgleznu – fresku ”Sv. Ludvigs dodas krusta karā”, kas varētu būt tapusi 18. gs. 60. gados.
Freska tika atklāta tikai restaurācijas laikā, restaurējot 19. gs. gleznoto altārgleznu ”Sv. Ludvigs dodas krusta karā”. Kā izrādās šī glezna tika uzstādīta, jo laika gaitā F. Kastaldi altāra gleznojums esot nomelnējis. Tāpēc 19. gs. beigās toreizējais Krāslavas garīgā semināra rektors pasūtīja altārgleznu poļu māksliniekam Janam Mateiko. J. Mateiko darbnīcā pēc viņa skices to uzgleznoja viņa māceklis Tomašs Lisjēvičs. Altārglezna ir viens no nozīmīgākajiem 19. gs. otrās puses poļu gleznotāju darbiem Latvijā. Tā attēlo Francijas karali Ludvigu IX Svēto, kurš saņem bīskapa svētību pirms došanās kārtējā krusta karā. Uzsākot darbus pie freskas atjaunošanas, altārglezna tika pārvietota pie prezbitērija sienas.
Veicot Krāslavas katoļu baznīcas interjera izpēti, tika secināts, ka arī zem pārējiem 19. gs. veidotajiem sānu altāriem atrodas sienu gleznojumi freskas tehnikā, par kuriem bija zināms no aprakstiem. Altāros bijuši atveidoti šādi sižeti: „Sv. Trīsvienība”, „Dievmātes debesīs uzņemšana”, „Dievmātes saderināšana ar Jāzepu”, „Kristus pie krusta”, „Sv. Vincents de Paulo” un „Sv. Padujas Antonijs”. Taču šo altāru izpēte ir nākotnes darbs.
Krāslavas katoļu baznīcā strādāja restauratori: Kristīne Širvinskas, Pāvels Rosovskis, Dmitrijs Laščetko, Zane Kēlere, Sergejs Bušmakins, mākslinieks Leons Podgaiskis, poļu restauratori Juzefs Stecinskis,Tomašs Dziuravecs, Agneška Hoikovska – Savicka , Malgožata Slovika un Magdalēna Getlere. Pateicoties viņu ieguldītajam darbam, altāris atguva gadsimtu gaitā pazaudēto 18.gs. eleganci.
Sadarbībai ar Polijas institūcijām turpinoties, restaurācijas darbi sākti arī Piedrujas baznīcā. Tos veic Polijas Kultūras ministrijas restauratori Tomašs Dziuravecs un Agneška Hoikovska – Savicka. Darbus finansē Polijas Kultūras ministrija un Polijas Ārlietu ministrija.
Piedrujas dievnams ir celts laikā no 1759. līdz 1774. gadam. Dievnama neparasti bagātā interjera galvenais akcents ir iluzorais altāris ar Marijas Debesīs uzņemšanas gleznu centrā. Altāra gleznojums tiek datēts ar 18. gs. trešo ceturksni. Savukārt glezna tikusi ievietota ap 1935. gadu, aizvietojot kādu citu, droši vien zudušu gleznu.
Restaurācijas darbu gaitā tika konstatēts, ka centrālā altāra sienas gleznojums ir veikts uz mitra apmetuma freskas tehnikā. Pēc Polijas restauratoru domām, freskas autors varētu būt itāļu izcelsmes gleznotājs F. Kastaldi, kas gleznojis arī Krāslavas katoļu baznīcā un Krāslavas pilī.
LRKB IC
