No 30. decembra līdz 3. janvārim Krasilovā, Ukrainā, notika pirmais Misionāru skolas absolventu salidojums. No aptuveni 130 misionāriem, kuri šo skolu pabeiguši tās piecu gadu darbības laikā, atbrauca apmēram 60. Tie bija misionāri no Ukrainas, Lietuvas, Polijas, kā arī 14 pārstāvji no Latvijas. Tā bija lielas ģimenes, kas vēlējās kopā svinēt Kristus dzimšanas oktāvu, kopīga pulcēšanās. Tā deva iespēju tikties ar tiem, ar kuriem kopā tika pavadīts gads Jēzum, kā arī iepazīties ar citu gadu misionāriem.
Misionāri piedalījās individuālās sarunās, kopīgās lūgšanās, uzklausīja Misionāru skolas dibinātāja, kapucīnu tēva Pētera Kurkeviča konferences, dalījās kopīgās atmiņās, kā arī apsprieda grūtības, kuras radās atgriežoties mājās pēc misijas beigām. Šis laiks bija ļoti piepildīts un skaists, katrs sev kaut ko ieguva, un bija jūtama Dieva klātbūtne.
Dzintra Dzerkale, daloties ar piedzīvoto salidojumā, stāsta: “Man šī tikšanās sniedza garīgu piepildījumu un ciešāku sadraudzību. Bija prieks, ka Krasilovā mūs mīļi sagaidīja māsas no Svētā Gara un nosauca mūs par draugiem. Jutos kā Jēzus karavīrs, kas ir atgriezies no sīvas cīņas, kam ir gandarījums par paveikto, bet ir nepieciešams morāls un garīgs atbalsts, kuru saņēmu daloties gan mazajās grupās, gan arī ar citiem misionāriem ar saviem misijas gada jautrajiem un ne tik jautrajiem piedzīvojumiem. Tikšanās ar misionāriem lika man uzsmaidīt un aizmirst dažādus negatīvos brīžus, kas bija radušies kalpošanas laikā, piedot tiem, uz kuriem bija kāds aizvainojums, un pasmieties par visām grūtībām. Šajā laikā atradu daudzas atbildes uz saviem jautājumiem, kas radās misijas gadā. Īpaši vērtīgas bija brāļa Pētera konferencēs un sprediķos sniegtās norādes par to, kā dzīvot tālāk pēc misionāra gada, balstoties uz Jēzus rīcību misijās un pēc tām. Uzrunāja arī Jāzepa un Marijas aicinājums, kādas ciešanas un grūtības, un citu cilvēku neizpratni viņiem tādēļ nācās piedzīvot, taču beigās tas viss izrādījās par svētību. Tikšanās laikā iepriecināja Ziemassvētku dziesmas (koļadkas), dejas, kopīga Jaunā gada sagaidīšana. Sapratu vienu no savas dzīves aicinājumiem, un tas ir Marijas skola – tā ir mana Svētā ģimene.”
Savos iespaidos dalās arī Līga Tukiša: “Jau uzzinot par šo braucienu uz Ukrainu es biju laimīga. Sākumā, protams, bija vairāki šķēršļi attiecībā uz transportu un naudu ceļam, bet manī bija liels miers, jo zināju, ka Dievs visu nokārtos. Tikšanās laikā es saņēmu daudz prieka, izjutu kopā būšanas mīlestību un saņēmu citas žēlastības no Dieva. Īpaši mani uzrunāja lūgšanu vakari, tas bija ļoti iedvesmojoši un skaisti, sajutu lielu brīvību un lielu Dieva mīlestību. Pēdējā vakarā Krasilovā mums bija deju vakars, kurā es sirdī sajutu, ka Dievs mani aicina iet lūgties uz kapelu. Kapelā lūdzoties, es sajutu ļoti tuvu Dieva klātbūtni, tā sajūta bija ļoti neparakstāma. Viņš man atklāja ko ļoti skaistu par manu aicinājumu, par ko es daudz lūdzos.”
Misionāru skola ir viens no Svētās Marijas no Nācaretes, Baznīcas Mātes, Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas jeb Marijas skolas, atzariem. Tā ir domāta tiem, kas sajūt aicinājumu vairāk iesaistīties kalpošanā baznīcā, draudzē, kopienā kā arī ir gatavi veltīt gadu Jēzum. Lai dotos uz misionāru skolu, ir jābūt pilngadīgam. Biežāk uz šo skolu dodas tie, kas jau ir izgājuši Marijas skolas formāciju. Tas gan nav obligāts priekšnosacījums, lai iestātos, jo viss, kas nepieciešams, ir vēlme. Misionāru skolā tiek laipni gaidīti arī citu konfesiju kristieši.
Mācības šajā skolā notiek trīs mēnešu garumā no septembra līdz novembra beigām. Šo trīs mēnešu laikā notiek intensīva apmācība par lūgšanu veidiem, mazo grupu vadīšanu, darbs ar jauniešiem, bērniem, evaņģelizāciju, slavēšanu, apoloģētiku, praktiskām norādēm darbojoties komandā, psiholoģiju, Alfa kursa vadīšanu, aizlūgšanas, kalpošanu rehabilitācijas centros, kā arī par citiem atsevišķiem kalpošanas veidiem, kas katru gadu var mainīties. Šajā periodā katram dalībniekam ir jāvada slavēšana, kristīgā meditācija, jādodas ielu evaņģelizācijā un galu galā ir jākārto eksāmens. Papildus mācībām, dalībnieki mācās sadzīvot viens ar otru un dalīties mazajās grupās. Lai visi varētu sazināties, mācības šajā skolā notiek krievu valodā, jo dalībnieki ir no dažādām valstīm (Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas, Baltkrievijas u.c.).
Pabeidzot šo skolu, misionāri dalās komandās un dodas 12 mēnešu ilgā kalpojumā. Biežāk šī kalpojuma vieta tiek izraudzīta valstī, no kuras misionārs ir atbraucis, bet ir iespējams tikt nosūtītam uz kādu citu valsti. Gads Jēzum ir laba iespēja pārbaudīt savas iespējas un atbildības sajūtu tiem jauniešiem, kas tikai vēl meklē savu aicinājumu. Savukārt vecākiem cilvēkiem tā ir iespēja dalīties ar savu dzīves pieredzi un vērtībām ar citiem.
Teksts: Rihards Miķelsons, foto: Leons Tarvids
