No kurienes ir Pelnu trešdienas pelni?

Šodien, Pelnu trešdienā, sākas Lielais gavēnis. Šīs dienas  dievkalpojuma laikā ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni vai arī uz pieres ar pelniem tiek iezīmēta krusta zīme. Kā skaidro priesteris Andris Ševels MIC, šī tradīcija Baznīcā pastāv kopš 7. gadsimta, un pelni bībliskā nozīmē simbolizē grēku, kā arī cilvēka vājību un nepilnību. Gudrības grāmatā ir teikts, ka grēcinieka sirds ir līdzīga pelniem (sal. Gudr 15, 10).

“Priesteris mums uz galvas kaisa pelnus, un šī liturģiskā zīme norāda uz mūsu eksistences trauslumu, atgādina, ka mēs esam atkarīgi no sava Radītāja un esam grēcinieki, kuriem ir nepieciešama Dieva žēlsirdība un piedošana. Pelnu kaisīšana – tā ir redzamā zīme, ka vēlamies gandarīt par izdarīto ļaunumu un arī izlīgt ar Dievu un cilvēkiem. Tas ir aicinājums uzlūkot sevi ar pazemību un centrālo vietu savā dzīvē ierādīt Dievam,” turpina A. Ševels.

Rodas jautājums, ko sadedzinot tiek iegūti pelni, kas Pelnu trešdienā līdz ar vārdiem: “Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam” vai “Atceries, cilvēk, ka tu esi puteklis un par putekļiem pārvērtīsies” nonāk uz mūsu pieres vai galvas. Vairāki priesteri paskaidroja, ka tradicionāli pelni tika iegūti, dedzinot iepriekšējā gada Palmu svētdienā izmantotos palmu zarus. Mūsu gadījumā tie ir pūpolu zari, arī tie, kurus Palmu svētdienas procesijas laikā ticīgie ir kaisījuši uz zemes.

Šodien daudzos dievnamos šī tradīcija tiek turpināta. Piemēram, Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns Modris Lācis ģimnāzijas bērnudārza audzēkņiem stāstīja, ka pelni, kurus Palmu svētdienā skolas kapelā izmanto, tiešām iegūti, dedzinot pērnā gada pūpolus. Saskaņā  ar Rīgas Garīgā semināra inspektora priestera Ilmāra Tolstova teikto, tradīcija Pelnu trešdienā izmantot pērnā gada pūpolu un palmu pelnus veido saikni ar Lieldienu noslēpumu un Kristus ciešanu ceļu.

Tomēr ir draudzes, kur pie pelniem tiek daudz vienkāršāk. Piemēram, priesteris A. Ševels pastāstīja, ka Daugavpils Jēzus Sirds baznīcā tiek izmantoti bērza malkas pelni, kurus draudzei iedot kāds vīrietis, kas ar šo malku kurina kamīnu. Par līdzīgu pieredzi zina stāstīt arī citi priesteri. Dažviet tiek izmantoti arī pelni, kuri rodas no tribuļa un sadedzinot vati, ar kuru kristību ritā ar eļļām ticis svaidīts Kristības sakramenta saņēmējs. 

LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti